Return to Video

ZEITGEIST: MOVING FORWARD | OFFICIAL RELEASE | 2011

  • 0:04 - 0:08
    Mākslai ir jāatspoguļo sabiedrības sairšana,
  • 0:08 - 0:14
    ja vien tā ir patiesa.
  • 0:14 - 0:20
    Un ja tā vēlas pildīt savu sociālo funkciju,
  • 0:20 - 0:25
    tai jāparāda, ka pasaule var mainīties.
  • 0:25 - 0:29
    Un jāpalīdz tai mainīties.
  • 0:29 - 0:32
    -Ernsts Fišers
  • 0:32 - 0:34
    Valdības vēlme izvairīties no parādsaistībām
  • 0:34 - 0:37
    izraisa nāvējošus grautiņus...
  • 0:37 - 0:39
    ...jo bezdarbs nepārtraukti pieaug
  • 0:39 - 0:41
    un tam jāpieaug,
  • 0:41 - 0:45
    tādēļ, ka preču ir pārlieku daudz...
  • 0:45 - 0:46
    tā visa ir uz parādu paņemta nauda...
  • 0:46 - 0:50
    un šo naudu esam parādā citu valstu bankām...
  • 0:51 - 0:55
    N-A-U-D-A, ļoti ērtas formas personīgais aizdevums...
  • 0:55 - 0:57
    ...ražot cigareti, kas sniedz to pašu garšu un es...
  • 0:57 - 1:01
    Alus...Tu nu gan esi seksīga!?...
  • 1:01 - 1:04
    ASV plāns bombardēt Irānu...
  • 1:04 - 1:07
    ...ASV sponsorēti teroristu uzbrukumi Irākā...
  • 1:08 - 1:10
    Mana vecmāmiņa bija jauks cilvēks,
  • 1:10 - 1:14
    viņa man iemācīja spēlēt spēli Monopols.
  • 1:14 - 1:18
    Viņa saprata, ka spēles būtība slēpjas iemantošanā.
  • 1:18 - 1:19
    Viņa pārņēma savā īpašumā visu, ko varēja,
  • 1:19 - 1:23
    un ar laiku kļuva par spēles uzvarētāju.
  • 1:23 - 1:25
    Un tad viņa vienmēr mēdza teikt vienu un to pašu.
  • 1:25 - 1:27
    Viņa palūkojās uz mani un teica:
  • 1:27 - 1:31
    "Kādu dienu Tu iemācīsies spēlēt šo spēli".
  • 1:31 - 1:34
    Kādu vasaru es spēlēju Monopolu gandrīz katru dienu visas dienas garumā,
  • 1:34 - 1:37
    un tieši tajā vasarā es iemācījos spēlēt šo spēli.
  • 1:37 - 1:40
    Es sapratu, ka vienīgais veids, kā uzvarēt,
  • 1:40 - 1:43
    ir pilnīgi sevi noskaņot uz iemantošanu.
  • 1:43 - 1:45
    Es sapratu, ka nauda un īpašumi...
  • 1:45 - 1:48
    tie ir atskaites punkti, pēc kuriem noteikt rezultātu.
  • 1:48 - 1:49
    Un līdz vasaras beigām
  • 1:49 - 1:52
    es biju kļuvis daudz aukstasinīgāks par savu vecmāmiņu.
  • 1:52 - 1:55
    Es biju gatavs mainīt spēles noteikumus, lai uzvarētu...
  • 1:56 - 1:59
    Un tajā rudenī es ar viņu apsēdos un uzspēlēju.
  • 1:59 - 2:02
    Es atņēmu viņai visu, kas bija. Es noskatījos,
  • 2:02 - 2:04
    kā viņa atdod savus pēdējos dolārus un galu galā cieš sakāvi.
  • 2:06 - 2:11
    Un tad viņai bija vēl kas, ko man iemācīt.
  • 2:11 - 2:14
    Tad viņa teica:
  • 2:14 - 2:17
    "Visam tam vieta ir atpakaļ kastē.
  • 2:20 - 2:23
    Visas mājas un viesnīcas.
  • 2:23 - 2:26
    Visas dzelzceļa un pakalpojumu ražotnes...
  • 2:26 - 2:29
    Visi tie īpašumi un visa šī brīnišķīgā nauda...
  • 2:30 - 2:33
    Tagad tas viss atgriežas kastē.
  • 2:35 - 2:37
    Nekas no tā visa patiesībā nebija Tavs.
  • 2:38 - 2:41
    Tu par to visu saspringi kādu laiku.
  • 2:42 - 2:45
    Bet šīs lietas pastāvēja pirms Tu apsēdies pie šīs spēles,
  • 2:46 - 2:50
    un tās būs pēc Tavas aiziešanas - spēlētāji nāk - spēlētāji iet.
  • 2:52 - 2:54
    Mājas un mašīnas...
  • 2:55 - 2:57
    Nosaukumi un drēbes...
  • 2:57 - 2:59
    pat Tavs ķermenis."
  • 3:00 - 3:04
    Patiesībā, viss, kam pieķeršos, patērēšu un uzkrāšu,
  • 3:04 - 3:07
    galu galā atgriezīsies kastē un to visu zaudēšu.
  • 3:08 - 3:10
    Tādēļ Tev ir jāuzdod sev jautājums:
  • 3:10 - 3:12
    Kad beidzot Tevi paaugstinās darbā,
  • 3:12 - 3:14
    kad būsi iegādājies to, ko tik karsti vēlējies,
  • 3:14 - 3:15
    kad būsi iegādājies skaistāko māju,
  • 3:15 - 3:17
    kad būsi veicis lielus finansiālos uzkrājumus,
  • 3:17 - 3:20
    un uzkāpis panākumu augstumos tik augstu,
  • 3:20 - 3:23
    cik vien tas iespējams...
  • 3:23 - 3:26
    Aizrautība izsīkst,
  • 3:26 - 3:28
    un tā noteikti izsīks...
  • 3:29 - 3:32
    Ko tad?
  • 3:32 - 3:34
    Cik tālu Tev jādodas pa šo ceļu,
  • 3:35 - 3:38
    līdz sapratīsi, kurp tas ved?
  • 3:40 - 3:42
    Domājams, ka apzinies,
  • 3:42 - 3:44
    ka nekad nebūs gana.
  • 3:46 - 3:48
    Tādēļ Tev jāuzdod sev jautājums:
  • 3:49 - 3:52
    Kam ir patiesa nozīme?
  • 4:49 - 4:50
    Viņi ir skaisti!
  • 4:52 - 4:54
    Viņi ir bagāti!
  • 4:56 - 4:58
    Un viņi ir izlutināti!
  • 5:03 - 5:05
    Amerikas labākais šovs ir atgriezies!
  • 5:31 - 5:38
    Gentle Machine Production piedāvā
  • 5:43 - 5:51
    Pītera Džosefa filmu
  • 5:56 - 5:58
    Kad biju mazs zēns,
  • 5:58 - 6:00
    un augu Ņujorkā,
  • 6:00 - 6:03
    Es atsacījos dot zvērestu karogam.
  • 6:05 - 6:08
    Mani, protams, nosūtīja pie direktora.
  • 6:08 - 6:11
    Un viņš man jautāja: "Kādēļ Tu nevēlies dot zvērestu?
  • 6:11 - 6:13
    Visi tā dara."
  • 6:13 - 6:16
    Es teicu, ka kādreiz visi domāja, ka zeme ir plakana,
  • 6:16 - 6:18
    bet tas to nepadara par patiesību.
  • 6:18 - 6:22
    Es paskaidroju, ka Amerika visu ir parādā
  • 6:22 - 6:23
    citām kultūrām
  • 6:23 - 6:25
    un citām nācijām,
  • 6:25 - 6:27
    un ka es labāk došu zvērestu
  • 6:27 - 6:28
    Zemei,
  • 6:28 - 6:30
    un visiem, kas uz tās dzīvo.
  • 6:31 - 6:33
    Lieki teikt,
  • 6:33 - 6:35
    ka drīz pēc tam skolu pametu
  • 6:36 - 6:38
    un izveidoju laboratoriju savā guļamistabā.
  • 6:39 - 6:41
    Tur es sāku mācīties par zinātni
  • 6:41 - 6:42
    un dabu.
  • 6:43 - 6:44
    Tad es sapratu,
  • 6:44 - 6:46
    ka Visumu vada likumi,
  • 6:46 - 6:48
    un, ka cilvēciskā būtne,
  • 6:48 - 6:50
    kā arī visa sabiedrība,
  • 6:50 - 6:53
    nav atdalīta no šiem likumiem.
  • 6:54 - 6:57
    Tad iestājās 1929. gada sabrukums.
  • 6:57 - 6:59
    Tas aizsākās ar tā saucamo
  • 6:59 - 7:00
    "Lielo depresiju".
  • 7:01 - 7:04
    Man bija grūti saprast, kādēļ miljoniem cilvēku
  • 7:04 - 7:07
    nebija darba, māju un ēdiena,
  • 7:07 - 7:10
    kamēr ražotnes vienkārši stāvēja.
  • 7:10 - 7:13
    Resursu stāvoklis nebija mainījies.
  • 7:13 - 7:15
    Tad es sapratu,
  • 7:15 - 7:18
    ka ekonomiskās spēles noteikumi
  • 7:18 - 7:20
    ir pašā pamatā nepareizi.
  • 7:21 - 7:24
    Īsi pēc tam nāca Otrais pasaules karš
  • 7:24 - 7:27
    kurā vairākas tautas sistemātiski
  • 7:27 - 7:30
    iznīcināja viena otru.
  • 7:30 - 7:33
    Pēcāk es izrēķināju, kāda bija šī postaža
  • 7:33 - 7:35
    un ar izniekoto resursu palīdzību,
  • 7:35 - 7:36
    kas tika izmantoti karā,
  • 7:36 - 7:38
    elementāri varētu apgādāt visus
  • 7:38 - 7:42
    zemes iedzīvotājus.
  • 7:43 - 7:46
    Kopš tā laika, esmu vērojis, kā cilvēce
  • 7:46 - 7:50
    rada apstākļus pašas iznīcībai.
  • 7:50 - 7:53
    Esmu redzējis, kā svarīgi un ierobežoti resursi
  • 7:53 - 7:56
    ar nolūku tiek izniekoti un iznīcināti
  • 7:56 - 8:00
    brīvā tirgus un peļņas vārdā.
  • 8:00 - 8:03
    Esmu redzējis sociālo vērtību kritumu sabiedrībā,
  • 8:03 - 8:07
    kas ir pārvērties par materiālismu
  • 8:07 - 8:10
    un neprātīgu patērēšanu.
  • 8:10 - 8:13
    Un esmu novērojis, kā naudas vara
  • 8:13 - 8:16
    ietekmē politiskos veidojumus
  • 8:16 - 8:18
    šķietami brīvās sabiedrībās.
  • 8:20 - 8:22
    Man pašlaik ir 94 gadi.
  • 8:22 - 8:24
    Un, baidos, ka mans viedoklis
  • 8:24 - 8:26
    ir tāds pats,
  • 8:26 - 8:29
    kā pirms 75 gadiem.
  • 8:31 - 8:34
    Tam visam ir jāmainās.
  • 8:38 - 8:46
    [ZEITGEIST]
  • 8:46 - 8:53
    [ZEITGEIST: SOLIS UZ PRIEKŠU]
  • 9:00 - 9:03
    [Nekad nešaubieties, ka mazas apzinīgu cilvēku grupas
  • 9:03 - 9:06
    spēj izmainīt pasauli.
  • 9:06 - 9:08
    Patiesībā, tās ir vienīgās, kas to jebkad ir mainījušas.
  • 9:08 - 9:09
    -Margareta Meda]
  • 9:10 - 9:13
    [Pirmā daļa: Cilvēka daba]
  • 9:13 - 9:16
    Tātad, esi zinātnieks,
  • 9:16 - 9:19
    un laika gaitā tavā galvā tika iedēstīta
  • 9:19 - 9:23
    neizbēgamā "daba pret audzināšanu" ideja,
  • 9:23 - 9:25
    kurai līdzās atrodas Coca Cola pret Pepsi,
  • 9:25 - 9:27
    un Senie grieķi pret Trojiešiem.
  • 9:27 - 9:31
    Tātad, daba pret audzināšanu, pašlaik
  • 9:31 - 9:34
    pārlieku vienkāršotais skatījums uz to,
  • 9:34 - 9:36
    no kā nāk patiesā ietekme.
  • 9:36 - 9:40
    Sākot ar to, kā šūna tiek galā ar
  • 9:40 - 9:42
    enerģijas krīzi, līdz pat tam
  • 9:42 - 9:45
    kas veido to, kādi esam un dziļākos
  • 9:45 - 9:48
    mūsu personības aspektus.
  • 9:48 - 9:51
    Tādējādi esam nonākuši pie mākslīga divdalījuma,
  • 9:51 - 9:54
    kas ir būvēts ap dabu kā pašu nenozīmīgāko
  • 9:54 - 9:57
    seku noteicēju.
  • 9:57 - 10:00
    Dzīvība ir DNS un kodu kods
  • 10:00 - 10:04
    un svētais grāls, un viss kas ar to saistīts...
  • 10:04 - 10:06
    un otrā galā, daudz
  • 10:06 - 10:07
    sociāli zinātniskāka pieeja, kas
  • 10:08 - 10:09
    stāsta, ka esam "sociāli organismi"
  • 10:09 - 10:13
    un bioloģija ir domāta vienšūņu pētīšanai.
  • 10:13 - 10:16
    Cilvēki ir atstatus no bioloģijas,
  • 10:16 - 10:19
    un acīmredzams, ka abi skatījumi ir blēņas.
  • 10:19 - 10:21
    Redzams, ka
  • 10:21 - 10:23
    ir gaužāmi neiespējami saprast,
  • 10:23 - 10:25
    kā darbojas bioloģija
  • 10:25 - 10:27
    ārpus vides izveidotā konteksta.
  • 10:28 - 10:30
    [Ģenētika]
  • 10:30 - 10:34
    Viens no neprātīgākajiem,
  • 10:34 - 10:36
    plašāk izplatītajiem un
  • 10:36 - 10:38
    potenciāli bīstamākajiem uzskatiem ir:
  • 10:38 - 10:42
    "Tāda uzvedība ir ģenētiski izveidojusies".
  • 10:42 - 10:43
    Ko tas nozīmē?
  • 10:43 - 10:46
    Tas nozīmē daudz mazu nianšu,
  • 10:46 - 10:49
    ja izproti bioloģiju, bet lielākajai daļai cilvēku
  • 10:49 - 10:52
    tas liek noprast, ka:
  • 10:52 - 10:54
    ir iepriekš noteikts dzīves skatījums;
  • 10:54 - 10:57
    tāds, kas ir bāzēts bioloģijā un ģenētikā;
  • 10:57 - 11:00
    gēni nozīmē, ka ir lietas, ko nav iespējams mainīt;
  • 11:00 - 11:03
    gēni nozīmē, ka ir lietas, kas ir
  • 11:03 - 11:06
    nenovēršamas un varam pat netērēt
  • 11:06 - 11:08
    resursus, lai tās labotu;
  • 11:08 - 11:11
    nav jēgas ieguldīt sociālus pūliņus mēģinot
  • 11:11 - 11:15
    to visu uzlabot, jo tas ir nenovēršami un nemaināmi...
  • 11:15 - 11:18
    un tās ir pilnīgas blēņas.
  • 11:21 - 11:23
    [Slimības]
  • 11:24 - 11:27
    Plaši tiek uzskatīts, ka tādas slimības
  • 11:27 - 11:29
    kā UDS, ir ģenētiski ieprogramētas
  • 11:29 - 11:32
    tāpat, kā šizofrēnija.
  • 11:32 - 11:33
    Patiesībā ir tieši pretēji.
  • 11:33 - 11:35
    Nekas nav ģenētiski ieprogramēts.
  • 11:35 - 11:37
    Ir ļoti maz slimību,
  • 11:37 - 11:39
    saujiņa slimību,
  • 11:39 - 11:43
    ļoti reti sastopamas cilvēku vidū,
  • 11:43 - 11:46
    kas patiesi ir ģenētiski ieprogramētas.
  • 11:46 - 11:48
    Pārsvarā visi nopietnie medicīniskie stāvokļi
  • 11:48 - 11:52
    ir balstīti uz iepriekš esošu ģenētisku noslieci,
  • 11:52 - 11:56
    bet nosliece nav tas pats, kas iepriekš nolemts.
  • 11:56 - 12:00
    Slimību cēloņa meklēšana gēnos
  • 12:00 - 12:04
    jau no sākta gala bija lemta neveiksmei,
  • 12:04 - 12:08
    jo lielākā daļa slimību nav ģenētiski noteikta.
  • 12:08 - 12:11
    Sirds mazspēja, vēzis, sirdstriekas,
  • 12:11 - 12:17
    reimatisms, imūnsistēmas problēmas
  • 12:17 - 12:19
    garīgās veselības problēmas, atkarības...
  • 12:19 - 12:21
    neviena no tām nav ģenētiski noteikta.
  • 12:21 - 12:26
    Piemēram, no 100 sievietēm, kam ir krūts vēzis,
  • 12:26 - 12:28
    tikai septiņas būs krūts vēža gēnu nēsātājas.
  • 12:28 - 12:30
    93 tādas nebūs
  • 12:30 - 12:33
    un no 100 sievietēm, kurām būs šie gēni,
  • 12:33 - 12:36
    visām neradīsies vēzis.
  • 12:37 - 12:39
    [Uzvedība]
  • 12:39 - 12:43
    Gēni ne tikai nosaka mūsu uzvedību,
  • 12:43 - 12:47
    neatkarīgi no vides ietekmes.
  • 12:47 - 12:51
    Gēni nosaka dažādus veidus, kā atbildam uz vides ietekmi.
  • 12:51 - 12:55
    Patiesībā, izskatās, ka daži no bērnības
  • 12:55 - 12:59
    iespaidiem un audzināšana
  • 12:59 - 13:02
    ietekmē gēnu izpausmi,
  • 13:02 - 13:04
    patiesībā ieslēdzot vai izslēdzot atsevišķus gēnus,
  • 13:04 - 13:08
    tā novirzot Tevi uz citu attīstības ceļu,
  • 13:08 - 13:12
    kas atbilstu pasaulei, ar kuru nāksies saskarties.
  • 13:12 - 13:14
    Piemēram,
  • 13:14 - 13:18
    Montreālā ar pašnāvības upuriem veikts pētījums
  • 13:18 - 13:21
    autopsijā pārbaudīja šo cilvēku smadzenes,
  • 13:22 - 13:24
    un izrādījās, ka, ja pašnāvības upuriem
  • 13:24 - 13:26
    (Šajā gadījumā tika pētīti jaunieši)
  • 13:26 - 13:30
    esot maziem tika nodarīts pāri, šis pāridarījums
  • 13:30 - 13:33
    izraisīja ģenētiskas izmaiņas smadzenēs,
  • 13:33 - 13:37
    ko nevarēja novērot smadzenēs cilvēkiem, kam nebija darīts pāri.
  • 13:37 - 13:39
    Tā ir epiģenētiska ietekme.
  • 13:39 - 13:42
    "epi" šajā gadījumā nozīmē atrasties augšā, tātad
  • 13:42 - 13:45
    epiģenētiskā ietekme ir tas,
  • 13:45 - 13:51
    kas no vides ietekmes iedarbina vai atslēdz kādus noteiktus gēnus.
  • 13:51 - 13:54
    Ņūzelandē, pilsētā ar nosaukumu Dunedīne
  • 13:54 - 13:56
    tika veikts pētījums,
  • 13:56 - 14:01
    kura laikā pāris tūkstoši cilvēku
  • 14:01 - 14:05
    tika pētīti no dzimšanas līdz viņu 20. dzimšanas dienai.
  • 14:06 - 14:11
    Viņi atklāja, ka ir noteikta gēnu mutācija
  • 14:11 - 14:15
    neparasts gēnu veidojums,
  • 14:15 - 14:18
    kam ir kāds sakars ar
  • 14:18 - 14:21
    tieksmi veikt nežēlīgas darbības,
  • 14:21 - 14:25
    bet tas bija ar priekšnosacījumu,
  • 14:25 - 14:29
    ka bērnībā šis cilvēks ir cietis no vardarbības.
  • 14:29 - 14:32
    Citiem vārdiem sakot, bērns ar šādiem neparastiem gēniem
  • 14:32 - 14:34
    nebūtu vairāk tendēts uz vardarbību, kā citi
  • 14:34 - 14:37
    un patiesībā, viņu starpā bija zemāks vardarbības līmenis,
  • 14:37 - 14:39
    nekā cilvēkiem ar normāliem gēniem,
  • 14:39 - 14:42
    ja vien, protams, viņi nebija cietuši no vardarbības maziem esot.
  • 14:43 - 14:45
    Lielisks papildu piemērs tam, kādās situācijās
  • 14:45 - 14:47
    gēni nenosaka visu.
  • 14:47 - 14:50
    Ir specifiska tehnika, kā ir iespējams
  • 14:50 - 14:52
    no peles izņemt noteiktu gēnu
  • 14:52 - 14:55
    rezultātā šai pelei un tās pēcnācējiem nebūs tāda.
  • 14:55 - 14:56
    Tu esi "izgriezis" tādu gēnu.
  • 14:56 - 14:58
    Tātad ir gēns, kurā ir iekodēts
  • 14:58 - 15:00
    proteīns, kas atbild par
  • 15:00 - 15:04
    mācīšanos un atmiņu, un šī demonstrācija rāda,
  • 15:04 - 15:06
    ka "izgriežot" šo gēnu
  • 15:06 - 15:08
    radīsies pele, kas mācās un apgūst jaunas lietas daudz lēnāk.
  • 15:08 - 15:10
    "Tātad! Ģenētiska bāze inteliģences noteikšanai!".
  • 15:10 - 15:14
    Mazāk tika akcentēts pētījums,
  • 15:14 - 15:16
    kas, atšķirībā no iepriekš minētā, netika plaši iztirzāts medijos,
  • 15:16 - 15:20
    un norādīja uz faktu, ka šīs ģenētiski apdalītās peles
  • 15:20 - 15:22
    izaudzinot daudz bagātākā
  • 15:22 - 15:25
    un stimulējošākā vidē, nekā normālās laboratorijas peles,
  • 15:25 - 15:28
    pilnībā pārvarēja savu deficītu.
  • 15:28 - 15:32
    Tātad, gadījumos, kad kāds saka:
  • 15:32 - 15:35
    "Tāda uzvedība ir ģenētiski noteikta"
  • 15:35 - 15:39
    savā ziņā teiktā frāze ir patiesa,
  • 15:39 - 15:41
    ja ar teikto ir domāts: ir ģenētisks
  • 15:41 - 15:44
    aspekts, kas atbild
  • 15:44 - 15:46
    uz vides impulsiem;
  • 15:46 - 15:49
    gēni var iespaidot
  • 15:49 - 15:51
    organisma vēlmi tikt galā
  • 15:51 - 15:53
    ar konkrētu vides izaicinājumu.
  • 15:53 - 15:57
    Lielākajai daļai cilvēku šāda veida domāšana nedominē prātā,
  • 15:57 - 16:00
    un nevēlos pārāk uzsvērt kādu patiesību,
  • 16:00 - 16:02
    bet ticēšana vecajai
  • 16:02 - 16:04
    "tas ir ģenētiski noteikts" versijai
  • 16:04 - 16:07
    un tas īpaši neatšķiras no eigēnikas vēstures
  • 16:07 - 16:09
    vai ko tamlīdzīgu.
  • 16:09 - 16:11
    Tie ir plaši izplatīti maldi
  • 16:11 - 16:14
    un potenciāli visai bīstami.
  • 16:14 - 16:17
    Viens iemesls
  • 16:17 - 16:21
    bioloģiski attaisnojamai vardarbībai...
  • 16:21 - 16:23
    Viens iemesls kādēļ šis pieņēmums
  • 16:23 - 16:26
    ir potenciāli bīstams, ne tikai nepareizs,
  • 16:26 - 16:28
    bet var nodarīt reālu ļaunumu...
  • 16:28 - 16:31
    jo, ja Tu tici tādam apgalvojumam
  • 16:31 - 16:33
    tad tik pat labi Tu varētu teikt:
  • 16:33 - 16:35
    "Neko mēs nevaram darīt"
  • 16:35 - 16:37
    lai mainītu attieksmi pret
  • 16:37 - 16:40
    cilvēkiem, kas ir kļuvuši agresīvi;
  • 16:40 - 16:44
    varam tikai viņus sodīt - ieslodzīt vai
  • 16:44 - 16:46
    izpildīt viņiem nāves sodu,
  • 16:46 - 16:49
    bet mums nav jāuztraucas par sociālās
  • 16:49 - 16:53
    vides maiņu vai sociāliem pieņēmumiem
  • 16:53 - 16:56
    kas var novest pie cilvēku vardarbīgu izturēšanos,
  • 16:56 - 16:58
    jo tas ir "mazsvarīgi".
  • 16:58 - 17:03
    Ģenētiskais arguments mums dod priekšrocību
  • 17:03 - 17:06
    ignorēt pagātnes un tagadnes vēstures un sociālos faktorus
  • 17:06 - 17:08
    un izmantojot Luisa Menanda,
  • 17:08 - 17:10
    kurš ir sarakstījis "Ņūjorkeri",
  • 17:10 - 17:12
    teikto:
  • 17:12 - 17:16
    "Pie visa vainīgi ir gēni... paskaidrojums tam, kādēļ viss ir tā,
  • 17:16 - 17:18
    kā tas ir, to neapdraudot.
  • 17:18 - 17:20
    Kādēļ gan kādam, kas dzīvo visbrīvākajā
  • 17:21 - 17:23
    un plaukstošākajā valstī uz Zemes,
  • 17:23 - 17:25
    būtu jājūtas nelaimīgam
  • 17:25 - 17:29
    vai jāuzvedas antisociāli.
  • 17:29 - 17:31
    Sistēma nevar būt pie vainas.
  • 17:31 - 17:33
    Vaina noteikti ir domāšanā."
  • 17:34 - 17:36
    Tas ir ļoti labs veids, kā to pateikt.
  • 17:36 - 17:39
    Tātad, ģenētiskā argumentācija ir izvairīšanās,
  • 17:39 - 17:41
    kas ļauj ignorēt
  • 17:41 - 17:45
    sociālos, ekonomiskos un politiskos faktorus,
  • 17:45 - 17:48
    kas, patiesībā,
  • 17:48 - 17:51
    ir saistīti ar lielāko daļu no šīm problēmām.
  • 17:53 - 17:55
    [Pētījums: Atkarības]
  • 17:56 - 17:58
    Atkarības parasti tiek
  • 17:58 - 18:00
    uzskatītas par problēmām, ka saistītas ar narkotikām,
  • 18:00 - 18:02
    Bet skatoties uz to plašāk
  • 18:02 - 18:04
    Es atkarību definēju kā jebkuru rīcību
  • 18:04 - 18:07
    kas saistīta ar alkām pēc
  • 18:07 - 18:09
    īslaicīga atvieglojuma
  • 18:09 - 18:12
    un negatīvām sekām ilgtermiņā,
  • 18:12 - 18:15
    kopā traucējumiem to kontrolēt tiktāl, ka persona
  • 18:15 - 18:18
    vēlas no tā atteikties vai apsola to vairs nedarīt,
  • 18:18 - 18:21
    bet nevar to izpildīt.
  • 18:21 - 18:23
    Un kad jūs to saprotiet, jūs redzat, ka
  • 18:23 - 18:24
    ir daudz vairāk atkarību
  • 18:24 - 18:26
    ne tikai tās, kuras saistītas ar narkotikām.
  • 18:26 - 18:29
    Ir darbaholisms; atkarība no iepirkšanās
  • 18:29 - 18:31
    no interneta; videospēlēm
  • 18:31 - 18:33
    Ir atkarība no varas. Cilvēki, kuriem ir vara, bet, kuri
  • 18:33 - 18:36
    grib vēl un vēl; nekas nav viņiem gana .
  • 18:36 - 18:40
    Ieguvums -korporācijas, kuras vēlas iegūt vēl un vēl.
  • 18:40 - 18:42
    Atkarība no naftas,
  • 18:42 - 18:45
    vai vismaz no bagātības un produktiem,
  • 18:45 - 18:47
    kuri mums pieejami pateicoties naftai.
  • 18:47 - 18:50
    Paskatieties uz vides negatīvo iespaidu.
  • 18:50 - 18:53
    Mēs iznīcinām to pašu zemi, kuru mēs
  • 18:53 - 18:55
    apdzīvojam, lai apmierinātu savas atkarības.
  • 18:55 - 18:57
    Pašlaik šīs atkarības ir daudzkārt
  • 18:57 - 18:59
    postošākas, ar to uz sabiedrību atstātajām sekām,
  • 18:59 - 19:04
    nekā kokaīna vai heroīna ieradumi uz manas pilsētas Austrumu centrā dzīvojošo starpā.
  • 19:04 - 19:08
    Tomēr tās tiek atbalstītas un uzskatītas par cienījamām.
  • 19:08 - 19:11
    Tabakas kompānijas amatpersona, kura ienes augstāku peļņu
  • 19:11 - 19:14
    saņems lielāku algu.
  • 19:15 - 19:19
    Viņš nesaskaras ar jebkāda veida negatīvām sekām likumu ziņā vai kā savādāk.
  • 19:19 - 19:22
    Faktiski, viņš ir godājams valdes
  • 19:22 - 19:24
    loceklis vairākās citās korporācijās,
  • 19:24 - 19:27
    Kaut gan ar tabakas dūmu saistītajām slimībām
  • 19:27 - 19:31
    mirst 5 ar pus miljonu cilvēku gadā visapkārt pasaulei.
  • 19:31 - 19:35
    ASV mirst 400 000 cilvēku gadā.
  • 19:36 - 19:38
    Un šie cilvēki ir atkarīgi no kā? No peļņas.
  • 19:38 - 19:40
    Viņi ir tiktāl atkarīgi,
  • 19:40 - 19:42
    ka viņi patiesībā noliedz
  • 19:42 - 19:44
    savas darbības ietekmi
  • 19:44 - 19:48
    kas ir tipiski atkarīgo starpā - noliegt.
  • 19:48 - 19:50
    Un tas ir respektējami. Tas ir cienījami
  • 19:50 - 19:53
    būt atkarīgam no peļņas, lai kāda arī būtu maksa par to.
  • 19:53 - 19:56
    Tātad, kas ir pieņemams un kas - respektējams un cienījams
  • 19:56 - 19:59
    veicina augstu patvaļības fenomenu mūsu sabiedrībā
  • 19:59 - 20:01
    un izskatās, ka, jo lielāks posts tiek nodarīts,
  • 20:01 - 20:03
    jo cienījamāka ir atkarība.
  • 20:06 - 20:08
    [Mīts]
  • 20:08 - 20:11
    Galvenais mīts ir, ka narkotikas pašas pa sevi veicina atkarību.
  • 20:11 - 20:14
    Faktiski narkotiku apkarošana ir balstīta uz
  • 20:14 - 20:16
    ideju, ka, ja tu aizliedz narkotiku avotu,
  • 20:16 - 20:18
    tu tādā veidā vari tikt galā ar atkarību.
  • 20:18 - 20:22
    Tagad, ja jūs saprotat atkarību plašākā nozīmē
  • 20:22 - 20:24
    mēs redzam, ka pats par sevi nekas nevar būt atkarīgs.
  • 20:24 - 20:27
    Nevienas vielas un narkotikas pašas pa sevi nerada atkarību
  • 20:27 - 20:29
    un nekāda uzvedība arī to neveicina.
  • 20:29 - 20:32
    Daudzi cilvēki var iet iepirkties, nekļūstot no tā atkarīgi.
  • 20:32 - 20:34
    Ne katrs kļūst atkarīgs no pārtikas.
  • 20:34 - 20:37
    Ne katrs, kurš izdzers glāzi vīna, kļūs par alkoholiķi.
  • 20:37 - 20:40
    Tātad, galvenais cilvēku iespaidojamības iemesls saistās ar
  • 20:40 - 20:44
    indivīda ietekmējamās dabas
  • 20:44 - 20:47
    un potenciāli atkarību veidojošu vielu vai uzvedību kombināciju,
  • 20:47 - 20:52
    kā rezultātā var rasties atkarība.
  • 20:52 - 20:55
    Īsumā, narkotikas nav tās, kas veicina atkarību,
  • 20:55 - 20:57
    tas ir jautājums par indivīda iespaidošanu,
  • 20:57 - 21:01
    kļūstot atkarīgiem no konkrētas vielas izmantošanas vai uzvedības.
  • 21:01 - 21:02
    [Vide]
  • 21:03 - 21:04
    Ja mēs vēlamies saprast,
  • 21:04 - 21:06
    kas iespaido atsevišķus cilvēkus,
  • 21:06 - 21:09
    mums īstenībā jāskatās no katra dzīves pieredzes.
  • 21:09 - 21:14
    Vecais pieņēmums, lai gan tas ir sens, bet tik un tā
  • 21:14 - 21:17
    ļoti izplatīts, ka atkarības cēlonis meklējams ģenētikā,
  • 21:17 - 21:20
    ir vienkārši zinātniski nepārliecinošs.
  • 21:21 - 21:24
    Patiesība ir tāda, ka dažādas dzīves pieredzes
  • 21:24 - 21:26
    padara cilvēkus iespaidojamākus.
  • 21:26 - 21:30
    Dzīves pieredze, kas ne tikai veido cilvēka
  • 21:30 - 21:33
    personību un psiholoģiskās nepieciešamības,
  • 21:33 - 21:36
    bet atsevišķos veidos arī viņu smadzenes.
  • 21:36 - 21:39
    Un šis process sākas jau embrija stadijā.
  • 21:41 - 21:43
    [Pirmsdzemdību posms]
  • 21:43 - 21:45
    Ir pierādīts, piemēram, ka ja
  • 21:45 - 21:48
    grūtnieces pakļauj stresam,
  • 21:49 - 21:50
    viņu bērniem ir lielāka iespejamība izaugt
  • 21:50 - 21:53
    ar īpašībām, kas vedina uz atkarībām.
  • 21:53 - 21:55
    Tas viss tādēļ, ka attīstību nosaka
  • 21:55 - 21:57
    psiholoģiskā un sociālā vide.
  • 21:57 - 22:02
    Tātad cilvēku bioloģiju ļoti ietekmē un programmē
  • 22:02 - 22:07
    dzīves pieredze, kas uzkrāta esot mātes dzemdē.
  • 22:07 - 22:09
    Vide nesākas ar dzimšanu.
  • 22:09 - 22:11
    Vide sākas tad, kad Tev ir vide,
  • 22:11 - 22:15
    tiklīdz esi embrijs, Tevi ietekmē visa informācija,
  • 22:15 - 22:18
    kas nāk caur mātes cirkulāciju, piemēram
  • 22:18 - 22:19
    hormoni, uzturvielu daudzums...
  • 22:19 - 22:22
    Lielisks dzīves piemērs ir
  • 22:22 - 22:24
    tā sauktā holandiešu badošanās ziema.
  • 22:24 - 22:28
    1944. gadā nacisti okupēja Holandi,
  • 22:28 - 22:30
    un vairāku apsvērumu dēļ, viņi nolēma
  • 22:30 - 22:32
    atņemt visu pārtiku un to nogādāt uz Vāciju;
  • 22:32 - 22:35
    trīs mēnešu garumā visi cieta badu,
  • 22:35 - 22:37
    desmitiem tūkstošu cilvēku nomira bada mokās.
  • 22:37 - 22:39
    Holandiešu badošanās ziema atstāja sekojošu iespaidu:
  • 22:39 - 22:44
    Ja Tu būtu bijis embrijs trešajā vai ceturtajā grūtniecības trimestrī un izjustu badu
  • 22:44 - 22:48
    Tavs ķermenis būtu "iemācījies" kaut ko ļoti unikālu.
  • 22:48 - 22:51
    Izrādās, otrais un trešais trimestris ir laiks, kad Tavs ķermenis
  • 22:51 - 22:54
    mācās par vidi.
  • 22:54 - 22:57
    Cik draudīga ir ārpasaule?
  • 22:57 - 23:00
    Cik pietiekama? Cik daudz uzturvielu
  • 23:00 - 23:02
    es uzņemu no mātes?
  • 23:02 - 23:07
    Ja esi bijis embrijs, kas cieta no bada tajā laikā,
  • 23:07 - 23:09
    Tavs ķermenis ieprogramējas pēc tam
  • 23:09 - 23:14
    būt ļoti, ļoti skopam sakarā ar cukuru un taukiem,
  • 23:14 - 23:16
    tādējādi tam rodas tieksme to ļoti aktīvi uzkrāt.
  • 23:16 - 23:20
    Ja esi bijis embrijs holandiešu badošanās ziemā, pēc pus gadsimta
  • 23:20 - 23:22
    visam citam esot normāli,
  • 23:22 - 23:25
    Tev būs daudz lielāka iespējamība sirgt ar augstu asinsspiedienu,
  • 23:25 - 23:27
    aptaukošanos un vielmaiņas problēmas.
  • 23:27 - 23:31
    Tas ir piemērs, kā vide iespaido ļoti negaidītā veidā.
  • 23:31 - 23:34
    Stresa vidē dzīvojuši dzīvnieki, kas atrodas laboratorijā un ir stāvoklī
  • 23:34 - 23:36
    laiž pasaulē mazuļus, kas būs daudz izteiktāk
  • 23:36 - 23:38
    tendēti uz atkarībām, līdzīgi kā cilvēki uz kokaīna un alkohola lietošanu.
  • 23:38 - 23:42
    Piemēram, britu pētījums atklāja, ka
  • 23:42 - 23:45
    sievietēm, kurām tika nodarīts pāri grūtniecības laikā,
  • 23:45 - 23:47
    dzemdību laikā bija augstāks
  • 23:47 - 23:50
    stresa hormona kortizola līmenis placentā
  • 23:50 - 23:52
    un viņu bērniem palielinās iespējamība iegūt
  • 23:52 - 23:56
    noslieci uz atkarībām 7 vai 8 gadu vecumā.
  • 23:56 - 23:59
    Tātad pirms dzimšanas stress jau sagatavo augsni
  • 23:59 - 24:01
    visu veidu garīgās veselības problēmām.
  • 24:01 - 24:04
    Izraēliešu pētījums, kas tika veikts bērniem,
  • 24:04 - 24:07
    kas dzimuši mātēm, kuras palika stāvoklī
  • 24:07 - 24:12
    pirms 1967.gada kara sākuma...
  • 24:12 - 24:14
    Šīs sievietes, protams, bija pakļautas ļoti lielam stresam
  • 24:14 - 24:17
    un viņu pēcnācējiem šizofrētija tika konstatēta biežāk
  • 24:17 - 24:19
    nekā vidēji citās grupā.
  • 24:19 - 24:22
    Šobrīd ir atliku likām pierādījumu, ka vecāku
  • 24:22 - 24:26
    ietekmei ir milzīgs iespaids uz cilvēka attīstību.
  • 24:28 - 24:30
    [Agra bērnība]
  • 24:30 - 24:32
    Ar cilvēka attīstību un
  • 24:32 - 24:33
    īpaši cilvēka smadzeņu attīstību ir tā,
  • 24:33 - 24:35
    ka tā galvenokārt notiek vides ietekmē
  • 24:35 - 24:37
    un, galvenokārt, pēc dzimšanas.
  • 24:37 - 24:40
    Ja salīdzinām mūs ar zirgu,
  • 24:40 - 24:42
    kas var skriet jau pirmajā savas dzīves dienā,
  • 24:42 - 24:46
    redzam, ka esam ļoti neattīstīti.
  • 24:46 - 24:50
    Mēs nevaram sasniegt tādu neiroloģiskās koordinācijas
  • 24:50 - 24:52
    līdzsvaru, muskuļu spēku, redzes asumu
  • 24:52 - 24:54
    līdz pusotra, divu gadu vecumam.
  • 24:54 - 24:57
    Tas ir tāpēc, ka zirga smadzeņu attīstība
  • 24:57 - 24:59
    notiek atrodoties drošībā, dzemdē
  • 24:59 - 25:02
    un cilvēkam tā notiek pēc dzimšanas,
  • 25:02 - 25:04
    kam ir vienkārša evolūcijas loģika,
  • 25:04 - 25:09
    galvai kļūstot lielākai, kas ir tas, kas dara mūs par cilvēciskām būtnēm.
  • 25:09 - 25:11
    Attīstītā smadzeņu pieres daiva īstenībā ir tas,
  • 25:11 - 25:14
    kas atšķir cilvēka sugu.
  • 25:14 - 25:17
    Vienlaikus mēs staigājam uz divām kājām, tāpēc mūsu iegurnis sašaurinās,
  • 25:17 - 25:18
    lai tam pielāgotos. Tātad tagad mums
  • 25:18 - 25:21
    ir šaurāks iegurnis, lielāka galva
  • 25:21 - 25:23
    bingo: mums jādzimst priekšlaikus.
  • 25:23 - 25:25
    Un tas nozīmē, ka smadzeņu attīstība, kas citiem dzīvniekiem
  • 25:25 - 25:26
    notiek mātes miesā,
  • 25:26 - 25:29
    mums notiek pēc dzimšanas,
  • 25:29 - 25:31
    un liela daļa no tās, vides ietekmē.
  • 25:31 - 25:35
    Darvinisma nervu koncepcija vienkāršoti nozīmē,
  • 25:35 - 25:38
    ka asinsvadu savienojumi, kas ir vides ietekmēti,
  • 25:38 - 25:41
    attīstīsies optimāli un tie, kas nē,
  • 25:41 - 25:44
    netiks pienācīgi attīstīti vai vispār neattīstīsies.
  • 25:44 - 25:47
    Ja jūs paņemat jaundzimušu bērnu ar perfekti labu redzi
  • 25:47 - 25:49
    un ievietojat viņu tumšā telpā uz pieciem gadiem,
  • 25:49 - 25:52
    viņš kļūs akls uz visu atlikušo mūžu,
  • 25:52 - 25:55
    tāpēc, ka redzes asinsvadu savienojumiem nepieciešami gaismas impulsi to attīstībai
  • 25:55 - 25:58
    un, bez tā, pat neattīstīts
  • 25:58 - 26:00
    asinsvadu savienojums, kas ir klātesošs dzimšanas procesā,
  • 26:00 - 26:04
    atrofēsies un nomirs un citi tā vietā neattīstīsies.
  • 26:06 - 26:08
    [Atmiņa]
  • 26:08 - 26:11
    Nozīmīgi ir tas, ka
  • 26:11 - 26:15
    agrākā pieredze veido pieaugušo cilvēku uzvedību
  • 26:16 - 26:18
    un it īpaši agrākās
  • 26:18 - 26:22
    pieredzes, kam nav atgādinošu atmiņu.
  • 26:22 - 26:24
    Tas nozīmē, ka eksistē divu veidu atmiņas:
  • 26:24 - 26:27
    ir skaidra atmiņa, kas ir atgādinoša -
  • 26:27 - 26:30
    kad jūs spējat atsaukt atmiņā faktus,
  • 26:30 - 26:32
    detaļas, epizodes, apstāķlus.
  • 26:33 - 26:35
    Bet smadzeņu struktūra, kas arī tiek saukta par "jūraszirdziņiem"
  • 26:35 - 26:37
    un kodē atgādinošo atmiņu,
  • 26:37 - 26:40
    pilnīgi sāk attīstīties tikai pēc gada vai pusotra
  • 26:40 - 26:42
    un nav pilnīgi izveidojusies arī pēc tam.
  • 26:42 - 26:45
    Tāpēc praktiski nevienam nav
  • 26:45 - 26:47
    nekādu atgādinošu atmiņu tuvākos 18 mēnešus.
  • 26:47 - 26:48
    Bet ir arī cita veida atmiņa,
  • 26:48 - 26:50
    ko sauc par netiešo atmiņu,
  • 26:50 - 26:53
    kas faktiski ir emocionālā atmiņa,
  • 26:53 - 26:57
    kur emocionālais impulss un interpretācija, ko bērns rada
  • 26:57 - 27:00
    no šīs emocionālās pieredzes, saglabājas atmiņā
  • 27:00 - 27:02
    kā nervu savienojums, gatavs darboties
  • 27:02 - 27:03
    bez noteikta atgādinājuma.
  • 27:03 - 27:05
    Tātad, iedodot jums vienkāršu piemēru,
  • 27:05 - 27:07
    ka cilvēkiem, kas ir adoptēti, ļoti bieži ir
  • 27:07 - 27:10
    pamestības sajūta visas dzīves garumā.
  • 27:10 - 27:11
    Viņi nevar atsaukt atmiņā adopciju.
  • 27:11 - 27:13
    Viņi nevar atcerēties atdalīšanu no bioloģiskās mātes,
  • 27:13 - 27:15
    tāpēc, ka nav neviena pavediena, kas to atgādinātu.
  • 27:15 - 27:19
    Bet emocionālās atmiņas par atdalīšanu un noraidījumu
  • 27:19 - 27:21
    ir dziļi iesakņojušās viņu smadzenēs.
  • 27:21 - 27:22
    Tādējādi, viņiem ir daudz lielāka iespējamība
  • 27:22 - 27:24
    piedzīvot atstumtības sajūtu
  • 27:24 - 27:27
    un spēcīgu emocionālu aizvainojumu,
  • 27:27 - 27:29
    kad viņi jūtas citu cilvēku
  • 27:29 - 27:30
    atstumti.
  • 27:31 - 27:32
    Tas nav sastopams tikai adoptētu cilvēku
  • 27:32 - 27:34
    vidū, bet tas ir vairāk izplatīts viņiem,
  • 27:34 - 27:36
    jo darbojas netiešā atmiņa.
  • 27:36 - 27:39
    Cilvēki, kuriem ir atkarības,
  • 27:39 - 27:43
    ņemot vērā visu izziņu literatūru un
  • 27:43 - 27:47
    manis paša pieredzi, tiešām nelabojamie atkarībnieki,
  • 27:47 - 27:49
    gandrīz visi ir cietuši no vardarbības
  • 27:49 - 27:52
    vai spēcīgām emocionālās sāpēm bērniem esot.
  • 27:52 - 27:54
    Viņu emocionālās vai netiešās atmiņas
  • 27:54 - 27:56
    ir saistītas ar pasauli, kas ir draudīga
  • 27:56 - 28:00
    un vienaldzīga; aprūpētāji, kuriem nevar uzticēties
  • 28:01 - 28:03
    un attiecības, kas nav pietiekami
  • 28:03 - 28:06
    drošas, lai atvērtos pilnīgi,
  • 28:06 - 28:08
    tādējādi viņi parasti atbild
  • 28:08 - 28:10
    ar atsvešināšanos no
  • 28:10 - 28:12
    patiesi tuvām attiecībām;
  • 28:12 - 28:14
    neuzticēties aprūpētājiem,
  • 28:14 - 28:17
    ārstiem un citiem cilvēkiem, kas vēlas palīdzēt,
  • 28:17 - 28:20
    kopumā redzot pasauli kā nedrošu vietu...
  • 28:20 - 28:25
    un tā darbojas netiešā atmiņa,
  • 28:25 - 28:29
    kas reizēm ir saistīta ar notikumiem, ko cilvēks pat nevar atcerēties.
  • 28:32 - 28:34
    [Pieskāriens]
  • 28:34 - 28:37
    Mazuļi, kam ir pirmslaicīgas dzemdības vai atrodas inkubatoros
  • 28:37 - 28:39
    un ir pieslēgti daudziem dažādiem rīkiem, un
  • 28:39 - 28:42
    mašīnām nedēļām vai pat mēnešiem ilgi.
  • 28:42 - 28:44
    Tagad ir zināms, ka, ja šiem
  • 28:44 - 28:46
    bērniem glāsta muguru
  • 28:46 - 28:50
    vismaz 10 minūtes dienā, tas paātrina smadzeņu attīstību.
  • 28:50 - 28:52
    Tātad, cilvēciskais pieskāriens ir nepieciešams attīstībai
  • 28:52 - 28:56
    un, patiesībā, mazuļi, kurus nekad nepatur rokās, mirst.
  • 28:56 - 28:59
    Tik ļoti svarīgs ir pieskāriens
  • 28:59 - 29:01
    cilvēciskai būtnei.
  • 29:01 - 29:04
    Mūsu sabiedrībā ir nepatīkama tendence
  • 29:04 - 29:07
    mācīt vecākiem neturēt savus bērnus rokās,
  • 29:07 - 29:13
    nepacelt mazuļus kas raud gultiņā, jo ir bailes viņus izlutināt
  • 29:13 - 29:15
    vai lai iedrošinātu viņus gulēt visu nakti,
  • 29:15 - 29:16
    neturēt viņus rokās...
  • 29:16 - 29:19
    tas ir tieši pretēji tam, kas bērnam patiesībā ir nepieciešams,
  • 29:19 - 29:22
    un šie bērniņi aizmieg, jo viņi padodas
  • 29:22 - 29:24
    un viņu smadzenes atslēdzas
  • 29:24 - 29:27
    lai izvairītos no ievainojamības sajūtas
  • 29:27 - 29:30
    ko rada tas, ka viņa vecāki viņu ir pametuši,
  • 29:30 - 29:32
    Bet viņu netiešajā atmiņā paliks
  • 29:32 - 29:34
    pasaule, kurai viss ir vienalga.
  • 29:36 - 29:37
    [Bērnība]
  • 29:38 - 29:43
    Daudzas no šīm izjūtām rodas agrā bērnībā.
  • 29:43 - 29:48
    Savā ziņā, vecāku attieksme pret to,
  • 29:48 - 29:51
    cik grūta vai viegla ir dzīve,
  • 29:51 - 29:53
    pārmantojas bērnos,
  • 29:53 - 29:55
    vai nu ar mātišķās depresijas
  • 29:55 - 29:57
    vai vecāku slikto omu,
  • 29:57 - 29:59
    ko radījusi neveiksmīga diena vai vienkārši nogurums,
  • 29:59 - 30:03
    ko, savukārt, izjūt bērni...
  • 30:03 - 30:06
    Šīs lietas ļoti spēcīgi ietekmē
  • 30:06 - 30:10
    bērna attīstību, par ko pašlaik zinām ļoti daudz.
  • 30:10 - 30:15
    Bet šis agrīnais bērna vārīgums nav vienkārša evolucionāra kļūda.
  • 30:15 - 30:17
    Tas sastopams daudzu dažādu dzīvnieku sugu vidū.
  • 30:17 - 30:21
    Pat dīglī notiek pamata pielāgošanās process
  • 30:21 - 30:23
    videi, kurā tas atrodas,
  • 30:23 - 30:28
    bet cilvēkiem svarīgākā adaptācija notiek sociālā mijiedarbībā.
  • 30:28 - 30:31
    Tātad, agra jaunība:
  • 30:31 - 30:35
    cik daudz rūpju, konfliktu, uzmanības Tu gūsti,
  • 30:35 - 30:40
    ir priekštats tam, kādā pasaulē, iespējams, izaugsi.
  • 30:40 - 30:42
    Vai Tu audz pasaulē, kurā Tev
  • 30:42 - 30:43
    jācīnās par to, kas Tev nepieciešams;
  • 30:43 - 30:47
    jāuzmanās; jāaizstāvas; jāiemācās citiem neuzticēties...
  • 30:47 - 30:50
    vai arī Tu audz sabiedrībā, kurā Tu uzticies
  • 30:50 - 30:55
    savstarpējai apmaiņai, sadarbībai, kurā empātija ir nozīmīga
  • 30:55 - 30:59
    un kur aizsardzība balstās uz labām attiecībām ar citiem...
  • 30:59 - 31:01
    un tam nepieciešama pilnīgi cita
  • 31:01 - 31:03
    emocionālā un izziņas attīstība,
  • 31:03 - 31:07
    un tas ir tas, kādēļ ir nepieciešams agrīnais vārīgums,
  • 31:07 - 31:11
    un audzināšana ir gandrīz neapzināti
  • 31:11 - 31:14
    izveidojusies par sistēmu, kurā pieredze tiek nodota bērniem...
  • 31:14 - 31:17
    pieredze par pasauli, kurā dzīvojuši paši.
  • 31:17 - 31:20
    Dižais britu bērnu psihiatrs Vinikots (DW Winnicott) teica:
  • 31:20 - 31:23
    Divas lietas bērnībā var noiet greizi.
  • 31:23 - 31:26
    Viena no tām ir situācija, kad notiek tas, kam nebūtu jānotiek,
  • 31:26 - 31:30
    un otra ir situācija, kad kaut kam būtu jānotiek, bet tas nenotiek.
  • 31:30 - 31:34
    Pirmajā kategorijā ietilpst dramatiskie, traumējošie
  • 31:34 - 31:36
    un pamestības sajūtu veidojošie notikumi,
  • 31:36 - 31:39
    kas raksturīgi maniem pilsētas centrālās daļas Austrumpuses pacientiem un daudziem atkarībniekiem.
  • 31:40 - 31:42
    Tas ir tas, kam nevajadzēja notikt, bet notika.
  • 31:42 - 31:46
    Bet vēl ir stresa neietekmēta,
  • 31:46 - 31:49
    nedalīta uzmanība
  • 31:49 - 31:51
    no vecāku puses pret bērnu,
  • 31:51 - 31:53
    ko bērni ļoti bieži nesaņem.
  • 31:53 - 31:55
    Viņus neizmanto ļaunprātīgi. Pret viņiem neizturas nolaidīgi
  • 31:55 - 31:58
    un viņi netiek traumēti,
  • 31:58 - 32:00
    bet bieži ir novērojama
  • 32:00 - 32:03
    emocionāli pieejama, rūpīga apgādnieka klātbūtnes
  • 32:03 - 32:05
    trūkums, jo to neļauj
  • 32:05 - 32:08
    sabiedrības radītais stress un audzināšanas vide.
  • 32:08 - 32:14
    Psihologs Alans Šors (Allan Schore) to sauc par "klātesošo pamešanu",
  • 32:14 - 32:17
    kad vecāks ir fiziski līdzās,
  • 32:17 - 32:19
    bet emocionāli atsvešināts.
  • 32:20 - 32:23
    Esmu pavadījis...
  • 32:23 - 32:27
    apmēram 40 savas dzīves gadus
  • 32:27 - 32:32
    strādājot ar visnežēlīgākajiem mūsu sabiedrības cilvēkiem:
  • 32:32 - 32:34
    slepkavām, izvarotājiem utt.
  • 32:34 - 32:38
    Mēģināju saprast, kas izraisa šo vardarbību.
  • 32:38 - 32:42
    Es atklāju, ka visnežēlīgākie noziedzinieki, kas atrodas mūsu cietumos,
  • 32:42 - 32:45
    paši ir bijuši daļējai
  • 32:45 - 32:48
    vardarbībai bērniem esot. Vardarbībai, ko grūti
  • 32:48 - 32:51
    pieskaitīt parastajam bērnu vardarbības terminam.
  • 32:51 - 32:55
    Man nebija ne jausmas par
  • 32:55 - 32:59
    samaitātības līmeni, kādā mūsu sabiedrības bērniem
  • 32:59 - 33:01
    bieži vien nākas dzīvot.
  • 33:01 - 33:04
    Visnežēlīgākie cilvēki, ko sastapu,
  • 33:04 - 33:08
    paši bija izglābušies no
  • 33:08 - 33:11
    vecāku vai citu cilvēku mēģinājuma viņus nogalināt,
  • 33:11 - 33:15
    vai arī vienīgie izdzīvoja, kad viņu ģimenes locekļus nogalināja
  • 33:15 - 33:18
    tuvākie vai citi cilvēki.
  • 33:19 - 33:24
    Buda teica, ka viss ir saistīts savā starpā.
  • 33:24 - 33:27
    Viņš teica:"Viens ietver daudzus un daudzi ietver vienu."
  • 33:27 - 33:30
    Tas nozīmē, ka Jūs nevarat izprast kaut ko, izolējot to no tā vides.
  • 33:30 - 33:38
    Lapā ir daļa saules, debesīm un zemes, acīmredzami.
  • 33:39 - 33:41
    Tas ir plaši pierādījies, un, protams,
  • 33:41 - 33:44
    it īpaši, kad runa iet par cilvēka attīstību.
  • 33:44 - 33:47
    Mūsdienu zinātniskais termins tam
  • 33:47 - 33:50
    ir "bio-psiho-sociālā" cilvēku attīstības daba,
  • 33:50 - 33:52
    kas pauž to, ka cilvēku bioloģija
  • 33:52 - 33:54
    lielā mērā atkarīga no viņu savstarpējās mijiedarbības
  • 33:54 - 33:57
    ar sociālo un psiholoģisko vidi.
  • 33:57 - 34:02
    Psihiatrs un pētnieks
  • 34:02 - 34:07
    Daniels Sīgals (Daniel Siegel) Kalifornijas Universitāte, Los Andželosa, UCLA
  • 34:07 - 34:10
    ir radījis frāzi "Starppersonu neirobioloģija",
  • 34:10 - 34:12
    kas nozīmē, ka veids, kā
  • 34:12 - 34:15
    mūsu nervu sistēma funkcionē,
  • 34:15 - 34:17
    ir ļoti atkarīgs no mūsu personīgajām attiecībām.
  • 34:17 - 34:20
    Pirmkārt, ar vecākiem,
  • 34:20 - 34:23
    otrkārt, ar svarīgiem, tuviem cilvēkiem mūsu dzīvēs un,
  • 34:23 - 34:26
    treškārt - mūsu visu kultūru.
  • 34:26 - 34:28
    Tāpēc jūs nevarat atdalīt
  • 34:28 - 34:31
    cilvēka neiroloģisko funkcionēšanu
  • 34:31 - 34:35
    no vides, kur viņš vai viņa ir izaudzis
  • 34:35 - 34:38
    un turpinās dzīvot,
  • 34:38 - 34:40
    un tas ir patiesi visa dzīves cikla garumā.
  • 34:40 - 34:42
    Jo īpaši tas ir patiess, kad jūs esat
  • 34:42 - 34:45
    atkarīgi un bezpalīdzīgi, kad jūsu prāts tiek attīstīts,
  • 34:45 - 34:49
    bet tas ir patiess arī pieaugušam esot un dzīves beigās.
  • 34:52 - 34:53
    [Kultūra]
  • 34:53 - 34:57
    Cilvēki ir dzīvojuši gandrīz visa veida sabiedrībās.
  • 34:57 - 35:02
    No visegalitārākajām... medīšanas un ēdiena vākšanas
  • 35:02 - 35:04
    sabiedrības bija ļoti egalitāras,
  • 35:04 - 35:06
    jo tās, piemēram, balstījās uz dalīšanos ēdienā, dāvanu apmaiņu...
  • 35:07 - 35:10
    Nelielas cilvēku grupas, kas pārsvarā dzīvo,
  • 35:10 - 35:13
    nodarbojoties ar lopkopību un nedaudz ar medniecību,
  • 35:13 - 35:15
    galvenokārt ar cilvēkiem, kurus Jūs
  • 35:15 - 35:17
    zināt visu savu mūžu,
  • 35:17 - 35:20
    ja vien neesat trešās pakāpes vai tuvāku māsīcu un brālēnu ieskauts;
  • 35:20 - 35:22
    pasaulē, kur ir ļoti izteikta
  • 35:22 - 35:24
    plūstamība starp dažādām grupām;
  • 35:24 - 35:26
    pasaulē, kur nav
  • 35:26 - 35:28
    ļoti izplatīta materiālā kultūra...
  • 35:28 - 35:31
    tā cilvēki ir pavadījuši lielāko daļu no savas vēstures
  • 35:31 - 35:35
    Un nav pārsteigums, ka pasaule tādā kontekstā izskatās pavisam savādāk.
  • 35:35 - 35:39
    Viens no rezultātiem, ko iegūsti, ir daudz niecīgāks vardarbības līmenis.
  • 35:39 - 35:41
    Organizēta grupveida vardarbība nebija
  • 35:41 - 35:43
    izplatīta tajā cilvēces vēstures laikā
  • 35:43 - 35:47
    un tas šķiet visai saprotami.
  • 35:47 - 35:50
    Tad kā mēs nogājām no ceļa?
  • 35:50 - 35:54
    Vardarbība nav vispārēja.
  • 35:54 - 35:58
    Tā nav simetriski izretināta visapkārt pasaulei.
  • 35:58 - 36:03
    Ļoti krasi atšķiras vardarbības daudzums dažādās sabiedrībās.
  • 36:03 - 36:07
    Ir sabiedrības, kurās gandrīz vispār nav vardarbības.
  • 36:07 - 36:11
    Ir citas, kas sevi iznīcina.
  • 36:11 - 36:14
    Dažas no anabaptistu reliģiskajām grupām
  • 36:14 - 36:18
    ir izteikti pacifiskas,
  • 36:18 - 36:21
    kā, piemēram, āmiši, mennonīti, huterīti...
  • 36:21 - 36:24
    dažās no šīm grupām, piemēram huterītos,
  • 36:24 - 36:28
    nav norādīts neviens slepkavības gadījums.
  • 36:29 - 36:33
    Piemēram, Otrā pasaules kara laikā
  • 36:33 - 36:35
    bija cilvēki, kas tika iesaukti armijā,
  • 36:35 - 36:37
    un viņi atteicās doties.
  • 36:37 - 36:40
    Viņi labprātāk devās uz cietumu, nekā kalpoja armijai.
  • 36:40 - 36:42
    Kibucu grupās Izraēlā
  • 36:42 - 36:46
    noziedzības līmenis ir tik zems, ka tur esošās kriminālās tiesas
  • 36:46 - 36:49
    bieži vien nosūta nežēlīgus noziedziniekus
  • 36:49 - 36:51
    kas ir pastrādājuši noziegumus
  • 36:51 - 36:54
    uz kibuci, lai
  • 36:54 - 36:56
    iemācītos dzīvot godīgi...
  • 36:56 - 36:59
    jo tā tur dzīvo cilvēki.
  • 36:59 - 37:02
    Tātad mūs plaši iespaido sabiedrība.
  • 37:02 - 37:08
    Mūsu sabiedrības ir domātas plašākā mērogā, ieskaitot teoloģiskās,
  • 37:08 - 37:11
    metafiziskās, valodas un citas ietekmes.
  • 37:11 - 37:15
    Mūsu sabiedrība palīdz mūs veidot vai nu par cilvēkiem
  • 37:15 - 37:18
    kas tic, ka dzīvot nozimē grēkot, vai arī baudīt skaistumu;
  • 37:18 - 37:21
    vai pēcnāves dzīve nesīs cenu par to, kā esam dzīvojuši
  • 37:21 - 37:23
    vai arī tas, kā esam dzīvojuši, ir pilnīgi nenozīmīgi.
  • 37:24 - 37:27
    Plašākā izpratnē dažādas lielas sabiedrības
  • 37:27 - 37:29
    varētu tikt dēvētas par individuālistiskām
  • 37:29 - 37:32
    vai kolektīvām un varētu novērot ļoti dažādus cilvēkus
  • 37:32 - 37:34
    un uzskatu sistēmas, un pilnīgi
  • 37:34 - 37:36
    dažādu veidu smadzenes kopā ar visu iepriekš minēto.
  • 37:36 - 37:40
    Mēs šeit Amerikā esam viena no visindividuāliskākajām sabiedrībām
  • 37:40 - 37:44
    un kapitālisms, šajā gadījumā, ir sistēma, kas ļauj
  • 37:44 - 37:48
    doties augstāk un augstāk pa potenciālu piramīdu
  • 37:48 - 37:51
    un nosacījums ir tāds, ka ir pieejami mazāk un mazāk drošības tīklu,
  • 37:51 - 37:54
    jo pēc definīcijas var saprast, ka, jo vairāk noslāņota ir sabiedrība,
  • 37:54 - 37:58
    jo mazāk cilvēku Tev ir līdzīgā stāvoklī, jo mazāk cilvēku,
  • 37:58 - 38:01
    ar kuriem Tev ir simetriskas, abpusēji līdzīgas attiecības,
  • 38:01 - 38:06
    un, tā vietā ir novērojamas nebeidzamas hierarhijas un sadrumstalotība...
  • 38:06 - 38:09
    un pasaule, kurā ir ļoti reti izplatīta vienlīdzīga partnerība
  • 38:09 - 38:11
    un patiess altruisms.
  • 38:14 - 38:17
    [Cilvēka daba]
  • 38:18 - 38:22
    Tas mūs noved pie slēdziena, ka nepieciešams
  • 38:22 - 38:26
    to izprast zinātnes kontekstā...
  • 38:26 - 38:28
    noskaidrot kāda ir šī cilvēku dabas daļa, par ko iet runa.
  • 38:28 - 38:31
    Kaut kādā ziņā apzinies,
  • 38:31 - 38:33
    ka mūsu dabas raksturu
  • 38:33 - 38:36
    pilnībā neierobežo mūsu daba.
  • 38:36 - 38:38
    Mēs esam sociālā ziņā daudz mainīgāki,
  • 38:38 - 38:40
    nekā jebkura cita suga uz šīs planētas.
  • 38:40 - 38:45
    Vairāk dažādu uzskatu sistēmu, ģimenes struktūru,
  • 38:45 - 38:48
    bērnu audzināšanas veidu. Spēja būt
  • 38:48 - 38:51
    ļoti dažādiem mums ir neaptverama.
  • 38:52 - 38:55
    Sabiedrībā, kurai ir nosliece uz sāncensību
  • 38:56 - 39:01
    un ļoti bieži, nežēlīgu cilvēcisko būtņu
  • 39:01 - 39:03
    ekspluatāciju.
  • 39:03 - 39:06
    Peļņas gūšana no cilvēku problēmām,
  • 39:06 - 39:09
    kā arī bieži vien to radīšana
  • 39:09 - 39:12
    peļņas nolūkos rada
  • 39:12 - 39:15
    valdošo ideoloģiju, kas bieži vien attaisnos uzvedību,
  • 39:15 - 39:19
    kas atbilst kādām pamata nemaināmajām cilvēka uzvedības izpausmēm.
  • 39:19 - 39:21
    Tātad mīts, kas valda mūsu sabiedrībā,
  • 39:21 - 39:23
    ir tas, ka esam sāncensīgi pēc dabas,
  • 39:23 - 39:27
    un ka cilvēki ir individuālistiski un savtīgi.
  • 39:27 - 39:30
    Patiesība ir pavisam cita.
  • 39:30 - 39:32
    Mums ir noteikts skaits cilvēcisko nepieciešamību.
  • 39:32 - 39:34
    Vienīgā situācija, kad vari runāt konkrēti par cilvēka dabu,
  • 39:35 - 39:37
    ir, kad esi izpratis to, ka ir noteiktas cilvēka pamatvajadzības.
  • 39:37 - 39:40
    Mums ir cilvēciska nepieciešamība pēc sabiedrības un tuva kontakta,
  • 39:40 - 39:43
    būt mīlētam, būt piederīgam, būt pieņemtam,
  • 39:43 - 39:47
    būt ievērotam, saprastam, kas mēs esam.
  • 39:48 - 39:50
    Ja šīs vajadzības tiek apmierinātas, mēs attīstāmies
  • 39:50 - 39:52
    pa cilvēkiem, kas ir līdzjūtīgi,
  • 39:52 - 39:58
    saliedēti un kuri spēj saprast citus cilvēkus.
  • 39:58 - 40:01
    Tātad...
  • 40:01 - 40:03
    pretstats, ko mēs bieži redzam mūsu sabiedrībā,
  • 40:03 - 40:06
    patiesībā ir cilvēku dabas kropļošana,
  • 40:06 - 40:09
    jo ir maz cilvēku, kam šīs nepieciešamības ir apmierinātas.
  • 40:09 - 40:12
    Tātad, jā, jūs varat runāt par cilvēka dabu,
  • 40:12 - 40:14
    bet tikai cilvēku pamatnepieciešamību nozīmē,
  • 40:14 - 40:16
    kas instinktīvi izsauc reakciju
  • 40:16 - 40:19
    vai, es teiktu, zināmas cilvēciskās vajadzības,
  • 40:19 - 40:22
    kas noved pie noteiktām iezīmēm, ja tās ir izpildītas
  • 40:22 - 40:24
    un cita veida iezīmēm, ja tās nepiepildās.
  • 40:27 - 40:29
    Tātad...
  • 40:29 - 40:32
    kad mēs saprotam lietas apstākļus, ka cilvēka organisms,
  • 40:32 - 40:34
    kas ir spējīgs pielāgoties
  • 40:34 - 40:38
    un ļauj mums izdzīvot dažādos apstākļos,
  • 40:38 - 40:42
    ir arī nelokāmi ieprogrammēts priekš dažādām vides aizsardzības prasībām
  • 40:42 - 40:44
    vai cilvēciskām nepieciešamībām
  • 40:45 - 40:48
    sociālas dabas pamatnosacījumi kļūst skaidri.
  • 40:48 - 40:51
    Tieši tāpat kā mūsu ķermeņiem nepieciešamas uzturvielas,
  • 40:51 - 40:55
    arī cilvēka smadzenes pieprasa labvēlīgu vides ietekmi
  • 40:55 - 40:57
    visos attīstības posmos,
  • 40:58 - 41:00
    kā arī būt aizsargātām
  • 41:00 - 41:03
    no cita veida negatīvas ietekmes.
  • 41:03 - 41:05
    Un ja procesi, kam būtu jānotiek, tomēr nenotiek...
  • 41:06 - 41:08
    vai, ja procesi, kam nevajadzētu notikt, tomēr notiek...
  • 41:08 - 41:11
    tas tagad ir acīm redzams, ka durvis var būt atvērtas ne tikai
  • 41:11 - 41:15
    garīgām un fiziskām slimībām,
  • 41:15 - 41:18
    bet arī kaitēt cilvēka uzvedībai.
  • 41:18 - 41:21
    Tādējādi, ja palūkosimies uz lietām no cita skatu punkta
  • 41:21 - 41:24
    un ņemsim vērā pašreizējo situāciju
  • 41:24 - 41:26
    mums jāuzdod jautājums:
  • 41:26 - 41:29
    Vai apstākļi un nosacījumi, kurus mēs esam radījuši mūsdienu pasaulē,
  • 41:29 - 41:32
    palīdz mūsu veselībai?
  • 41:32 - 41:34
    Vai mūsu sociālekonomiskās sistēmas pamata principi
  • 41:34 - 41:36
    darbojas kā pozitīvs lādiņš
  • 41:36 - 41:40
    cilvēkiem un sociālajai attīstībai un progresam?
  • 41:40 - 41:44
    Vai mūsu sabiedrības fundamentālā stabilitāte
  • 41:44 - 41:49
    virzās pretēji pamatevolūcijas prasībām,
  • 41:49 - 41:51
    kas ir nepieciešamas, lai radītu un uzturētu
  • 41:51 - 41:54
    mūsu personīgo un sociālo labklājību?
  • 42:12 - 42:17
    [Otrā daļa: Sociālā pataloģija]
  • 42:18 - 42:21
    Tātad, kāds varētu jautāt - kur tas viss sākās?
  • 42:21 - 42:25
    Šodien mūsu priekšā paveras... patiesību sakot pasaule
  • 42:25 - 42:27
    kas ir uz sabrukuma robežas.
  • 42:28 - 42:31
    [Tirgus]
  • 42:31 - 42:33
    Viss sākas ar Džonu Loku.
  • 42:33 - 42:36
    Džons Loke iepazīstina ar īpašumu.
  • 42:36 - 42:41
    Un viņam ir trīs privātīpašuma noteikumi.
  • 42:41 - 42:43
    Un šie trīs noteikumi ir:
  • 42:43 - 42:45
    Ir jāpaliek pietiekami daudz pāri arī priekš citiem,
  • 42:45 - 42:47
    un nedrīksti ļaut lietai sabojāties,
  • 42:47 - 42:51
    kā arī, pats galvenais, Tev ir jāpiedalās darba darīšanā.
  • 42:51 - 42:54
    Šķiet godīgi - Tu ieguldi savu darbu pasaules labā,
  • 42:54 - 42:56
    un tad Tev ir tiesības uz produktu,
  • 42:56 - 42:59
    ar nosacījumu, ka paliek pāri arī priekš citiem
  • 42:59 - 43:02
    un tas nesabojājas,
  • 43:02 - 43:04
    neesi ļāvis nekam iet bojā, tad viss ir labi.
  • 43:04 - 43:07
    Viņš ir veltījis daudz laika sava slavenā valdības traktāta sarakstīšanā,
  • 43:07 - 43:10
    un kopš tā laika tas ir bijis ekonomisko,
  • 43:10 - 43:14
    politisko un tiesisko lietu kanons,
  • 43:14 - 43:17
    pēc kura vēljoprojām cilvēki mācās.
  • 43:17 - 43:20
    Pēc viņa pamatlikumu izsludināšanas,
  • 43:20 - 43:22
    Tu noteikti domā, vai esi par
  • 43:22 - 43:24
    vai pret privātīpašumu.
  • 43:24 - 43:28
    Viņš šajā sakarā ir devis ļoti labu un spēcīgu aizstāvību
  • 43:28 - 43:30
    runājot tieši par privātīpašumu...
  • 43:30 - 43:31
    Viņš tos atmet!
  • 43:31 - 43:34
    Viņš tos atmet tik vienkārši. Vienā teikumā.
  • 43:34 - 43:36
    Viņš ir teicis: "brīdī, kad cilvēki
  • 43:36 - 43:39
    deva savu bezvārdu piekrišanu naudas ieviešanai"
  • 43:39 - 43:40
    un tad viss attīstījās...
  • 43:40 - 43:44
    un viņš neteica, ka vajadzētu atcelt vai dzēst pamatlikumus-
  • 43:44 - 43:46
    bet tieši tas arī notiek.
  • 43:46 - 43:48
    Tādēļ tagad mums nav produktu
  • 43:48 - 43:51
    un īpašuma, ko vari nopelnīt ar darbu-
  • 43:51 - 43:54
    nē - ar naudu var nopirkt darba spēku.
  • 43:54 - 43:55
    Nav vairs izziņas par to,
  • 43:55 - 43:58
    vai pāri paliks pietiekoši arī priekš citiem;
  • 43:58 - 44:00
    nav vairs izziņas par to, vai lieta nesabojāsies,
  • 44:00 - 44:02
    jo viņš saka, ka nauda ir kā
  • 44:02 - 44:04
    sudrabs un zelts, un tas nebojājas,
  • 44:04 - 44:07
    tādējādi nauda nevar būt atbildīga par izšķērdību...
  • 44:07 - 44:10
    Tas ir absurdi, jo mēs nerunājam par naudu
  • 44:10 - 44:12
    un sudrabu, bet gan to ietekmi.
  • 44:12 - 44:14
    Viens seko otram.
  • 44:14 - 44:18
    Vispārsteidzošākā un
  • 44:18 - 44:21
    loģiskākā krāpšana, ar kuru viņš tiek sveikā cauri,
  • 44:21 - 44:25
    vienlaicīgi kalpojot kapitāla īpašnieku interesēm.
  • 44:26 - 44:29
    Tad Ādams Smits nāk un pievieno
  • 44:29 - 44:31
    tam visam reliģiju...
  • 44:31 - 44:33
    Loke sāka ar vārdiem: "Dievs tādu to radīja,
  • 44:33 - 44:35
    tādas ir Dieva tiesības",
  • 44:35 - 44:37
    un tagad arī Smits
  • 44:37 - 44:39
    saka: "jāpiebilst, ka ne tikai Dieva tiesības..."
  • 44:39 - 44:41
    viņš to nesaka atklāti,
  • 44:41 - 44:43
    bet tas notiek filosofiskā izpratnē, jo
  • 44:43 - 44:47
    viņš principā saka, ka "nav runas tikai par privātīpašumu..."
  • 44:47 - 44:49
    tas viss tagad ir pašsaprotams.
  • 44:49 - 44:52
    Un ka pastāv "naudas investori, kas pērk darbaspēku" - arī pašsaprotami.
  • 44:52 - 44:55
    Nav ierobežojuma tam, cik daudz citu darba spēka viņi var iegādāties,
  • 44:55 - 44:57
    cik daudz īpašumu pārvaldīt un cik daudz nevienlīdzības radīt"
  • 44:57 - 44:59
    tas viss tagad ir pašsaprotams.
  • 44:59 - 45:03
    Viņš atnāk ar savu lielo ideju,
  • 45:03 - 45:07
    kas ir vienkāršs iespraudums un pausta garāmejot...
  • 45:08 - 45:11
    Ka cilvēki izliek preces pārdošanai, piedāvājumu,
  • 45:11 - 45:16
    un citi cilvēki tos iegādājas - tas tad ir pieprasījums.
  • 45:16 - 45:20
    Kā piedāvājumu sabalansēt ar pieprasījumu
  • 45:20 - 45:21
    vai pieprasījumu ar piedāvājumu?
  • 45:21 - 45:23
    Kā to starpā radīt vienlīdzību?
  • 45:23 - 45:26
    Tas tad arī ir viens no galvenajiem ekonomikas pieņēmumiem,
  • 45:26 - 45:28
    kā gan radīt šo vienlīdzību...
  • 45:28 - 45:32
    un viņš atbild: "Vienlīdzību rada
  • 45:32 - 45:34
    tirgus neredzamā roka".
  • 45:34 - 45:37
    Tātad šajā brīdī "Dievs" ir neuzvarams.
  • 45:37 - 45:41
    Viņš vienkārši nedeva tiesības uz privātīpašumu
  • 45:41 - 45:46
    un līdz ar to arī tā "dabas dotās tiesības"
  • 45:46 - 45:47
    neatkarīgi no tā, ko teica Loke...
  • 45:47 - 45:51
    Tagad pati sistēma mums ir kā "Dievs".
  • 45:52 - 45:55
    Īstenībā Smits saka,
  • 45:55 - 45:58
    un ir jāizlasa visu
  • 45:58 - 46:00
    Wealth of Nations grāmatu, lai atrastu šo citātu.
  • 46:00 - 46:03
    Viņš saka: "Iztikas trūkums
  • 46:03 - 46:07
    nosaka nabadzīgo vairošanās robežas
  • 46:07 - 46:11
    un daba nevar ar to tikt galā nekā citādi,
  • 46:11 - 46:14
    kā vien iznīcinot viņu bērnus."
  • 46:14 - 46:19
    Tādējādi viņš paredzēja evolūcijas teoriju tās sliktākajā izpausmē...
  • 46:19 - 46:21
    tas ir krietni pirms Darvina.
  • 46:21 - 46:24
    Un viņš sauca tos par "Strādnieku rasi".
  • 46:24 - 46:27
    Ir redzams, ka neatņemams rasisms bija tur jau iekļauts,
  • 46:27 - 46:32
    neatņemams dzīves aklums - nogalināt
  • 46:32 - 46:35
    neskaitāmus bērnus,
  • 46:35 - 46:38
    un viņš domāja: "tā ir "neredzamā roka", kas liek piedāvājumam
  • 46:38 - 46:40
    apmierināt pieprasījumu un pieprasījumam piedāvājumu.'
  • 46:40 - 46:43
    Tad redz', cik gudrs ir "Dievs"?
  • 46:43 - 46:46
    Daudzos nāvi nesošos
  • 46:46 - 46:51
    iznīcinošos, eko-genocīda piemēros var novērot
  • 46:51 - 46:55
    tiem piemītošu tādu kā
  • 46:55 - 46:59
    Smita 'domāšanas gēnu'.
  • 47:00 - 47:03
    Kad mēs atsaucamies uz tā saucamā brīvā tirgus -
  • 47:03 - 47:05
    - kapitālistu sistēmas oriģinālo konceptu
  • 47:05 - 47:08
    kā to aizsāka agrīnie ekonomikas filozofi,
  • 47:08 - 47:10
    tādi kā Ādams Smits,
  • 47:10 - 47:13
    tad redzam, ka sākotnējais "tirgus" nolūks
  • 47:13 - 47:17
    bija balstīts uz īstu, taustāmu, dzīvību balstošu preču tirdzniecību.
  • 47:17 - 47:20
    Ādams Smits nebija paredzējis, ka
  • 47:20 - 47:22
    visienesīgākais ekonomikas sektors
  • 47:22 - 47:25
    galu galā būs finanšu tirdzniecības jomā
  • 47:25 - 47:27
    jeb tā saucamās investīcijas,
  • 47:27 - 47:29
    kur nauda pati par sevi tiek vienkārši
  • 47:29 - 47:31
    tiek vairota pārvietojot citu naudu
  • 47:31 - 47:33
    pieņemtā spēlē, kas nedod
  • 47:33 - 47:35
    sabiedrībai nekādu produktīvu vērtību.
  • 47:36 - 47:38
    Tomēr, neskatoties uz Smita nodomu,
  • 47:38 - 47:41
    durvis šādām šķietamām anomālijām
  • 47:41 - 47:46
    plaši atvērtas atstāja viens fundamentāls šīs teorijas princips:
  • 47:46 - 47:50
    Nauda pati par sevi tiek uzskatīta par preci.
  • 47:50 - 47:52
    Šobrīd jebkurā pasaules ekonomikā,
  • 47:52 - 47:55
    neraugoties uz kādu sociālo sistēmu tās pretendē,
  • 47:55 - 47:59
    nauda tiek lietota naudas labad un ne kam citam.
  • 47:59 - 48:02
    Ideja, kas to visu pavada un ko akcentēja
  • 48:02 - 48:06
    Ādams Smits ar savu reliģiskās dabas paziņojumu
  • 48:06 - 48:08
    par "Neredzamo roku"
  • 48:08 - 48:10
    ir, ka šī aprobežotā, egoistiskā dzīšanās
  • 48:10 - 48:12
    pēc šo izdomājumu
  • 48:12 - 48:15
    galu galā radīs
  • 48:15 - 48:18
    cilvēcisku un sociālu labklājību un progresu.
  • 48:19 - 48:22
    Patiesībā naudas stimuls
  • 48:22 - 48:26
    vai kā citi to dēvē "naudas vērtību kārtība"
  • 48:26 - 48:29
    tagad ir pilnībā atsvešinājusi cilvēkus no pamata
  • 48:29 - 48:32
    dzīves interesēm" - kuras varētu saukt
  • 48:32 - 48:34
    par "Dzīves vērtību kārtību".
  • 48:35 - 48:38
    Ir radies pilnīgs apjukums
  • 48:38 - 48:40
    ekonomiskajā doktrīnā
  • 48:40 - 48:42
    šo abu kārtību starpā.
  • 48:42 - 48:45
    Viņi uzskata, ka naudas vērtības kārtība
  • 48:45 - 48:47
    sniedz dzīves vērtību kārtību
  • 48:47 - 48:50
    un tādēļ viņi saka, ka, ja preces tiek pārdotas,
  • 48:50 - 48:52
    ja IKP aug un tā tālāk...
  • 48:52 - 48:55
    uzlabotos dzīves līmenis
  • 48:55 - 48:58
    un IKP varētu ņemt par pamata kritēriju
  • 48:58 - 49:00
    lai noteiktu sociālā rakstura veselību...
  • 49:00 - 49:01
    Šeit var novērot apjumumu.
  • 49:01 - 49:03
    Runa iet par naudas vērtību sistēmām,
  • 49:03 - 49:05
    kā ieņēmumiem, kas
  • 49:05 - 49:08
    ir iegūti no preču pārdošanas,
  • 49:08 - 49:12
    un viņi to jauc ar dzīves attīstību.
  • 49:12 - 49:16
    Tādējādi esam to izbūvējuši jau no sākta gala tā,
  • 49:16 - 49:18
    ka nauda un dzīves vērtību
  • 49:19 - 49:21
    kārtība ir savā starpā apvienotas.
  • 49:21 - 49:24
    Tātad mums ir darīšana ar mākslīgi veidotiem maldiem
  • 49:24 - 49:26
    kas kļūst aizvien postošāki un postošāki,
  • 49:27 - 49:29
    naudas vērtības kārtībai apstādinot ražošanu
  • 49:29 - 49:31
    pavisam.
  • 49:31 - 49:33
    Tātad tā ir sistēmas kļūda,
  • 49:33 - 49:37
    un izskatās, ka tā ir nāvējoša.
  • 49:38 - 49:41
    [Laipni lūgti mehānismā]
  • 49:41 - 49:45
    Šodienas sabiedrībā reti var dzirdēt kādu runājam par
  • 49:45 - 49:47
    valsts vai sabiedrības progresu,
  • 49:47 - 49:51
    fiziskās labsajūtas, laimes sajūtas, uzticības
  • 49:51 - 49:54
    un sociālās stabilitātes kontekstā.
  • 49:54 - 49:56
    Drīzāk, pētījumi mums ir parādīti
  • 49:56 - 49:58
    caur ekonomisko abstrakciju filtru.
  • 49:58 - 50:01
    Mums ir IKP, patērētāju cenas indekss,
  • 50:01 - 50:04
    akciju tirgus vērtība, inflācija...
  • 50:04 - 50:06
    un tā tālāk.
  • 50:06 - 50:08
    Bet vai tas kaut ko pastāsta par patieso
  • 50:08 - 50:11
    cilvēku dzīves kvalitāti?
  • 50:11 - 50:13
    Nē. Visi šie mērījumi ir saistīti ar
  • 50:13 - 50:17
    pašu naudas kārtību un neko citu.
  • 50:17 - 50:20
    Piemēra, valsts iekšzemes kopprodukts
  • 50:20 - 50:23
    norāda pārdoto preču un pakalpojumu vērtību.
  • 50:24 - 50:26
    Ir teikts, ka tas ir saistīts ar
  • 50:26 - 50:29
    valsts iedzīvotāju "dzīves līmeni".
  • 50:29 - 50:32
    ASV veselības aprūpe sastādīja vairāk nekā
  • 50:32 - 50:35
    17% no 2009. gada IKP,
  • 50:35 - 50:38
    kas bija vairāk nekā 2.5 triljoni dolāru.
  • 50:38 - 50:42
    Tātad, tas radīja pozitīvu izaugsmi ekonomikai.
  • 50:42 - 50:43
    Balstoties uz šo loģiku,
  • 50:43 - 50:46
    ASV ekonomikai būtu daudz labāk,
  • 50:46 - 50:48
    ja veselības aprūpes izmaksas augtu...
  • 50:48 - 50:51
    varbūt līdz 3 triljoniem... vai 5 triljoniem dolāru,
  • 50:51 - 50:53
    jo tas radītu lielāku attīstību,
  • 50:53 - 50:56
    vairāk darba vietu, un, tādēļ, kā to apgalvo ekonomisti,
  • 50:56 - 50:59
    pieaugtu valsts dzīves līmenis.
  • 50:59 - 51:01
    Bet pagaidiet vienu mirkli.
  • 51:01 - 51:04
    Ko patiesībā atspoguļo veselības aprūpe?
  • 51:04 - 51:07
    Patiesību sakot,
  • 51:07 - 51:11
    jo vairāk cilvēku Amerikā slimo,
  • 51:11 - 51:13
    jo labāk jūtas ekonomika.
  • 51:13 - 51:17
    Tas nav pārspīlējums vai cinisks izteikums.
  • 51:17 - 51:19
    Ja palūkosimies uz to no plašāka redzes loka
  • 51:19 - 51:21
    mēs sapratīsim, ka IKP
  • 51:21 - 51:24
    ne tikai neatspoguļo sabiedrisko un sociālo veselību
  • 51:24 - 51:26
    nevienā acīmredzamā veidā,
  • 51:26 - 51:28
    bet patiesībā norāda
  • 51:28 - 51:30
    uz industriālu nespēju
  • 51:30 - 51:32
    un sociālu degradāciju.
  • 51:32 - 51:36
    Un, jo vairāk tas pieaug, jo situācija pasliktinās,
  • 51:36 - 51:38
    ja runājam par personisko, sociālo
  • 51:38 - 51:41
    un vides godprātību.
  • 51:41 - 51:44
    Ir jārada problēmas, lai radītu peļņu.
  • 51:45 - 51:48
    Ar pašreizējo domāšanu nav iespējams nopelnīt
  • 51:48 - 51:51
    ar dzīvību glābšanu, līdzsvara, miera un taisnīguma
  • 51:51 - 51:53
    radīšanu uz planētas.
  • 51:53 - 51:56
    Peļņas tur vienkārši nav.
  • 51:56 - 51:58
    Ir vecs teiciens-
  • 51:58 - 52:00
    apej likumu un taisi biznesu".
  • 52:00 - 52:03
    Vai tu taisi biznesu advokātam, vai kam citam.
  • 52:03 - 52:05
    Tātad, noziedzība rada
  • 52:05 - 52:07
    biznesa iespējas, tāpat kā
  • 52:07 - 52:09
    postījumi radīja biznesa iespējas Haiti.
  • 52:09 - 52:12
    Pašlaik mums ir apmēram 2,000,000 cilvēku ieslodzījumā
  • 52:12 - 52:13
    šeit pat ASV,
  • 52:14 - 52:16
    un no šiem cietumiem, daudzus vada
  • 52:16 - 52:17
    privāti uzņēmumi:
  • 52:17 - 52:19
    Corrections Corporation of America, Wackenhut
  • 52:19 - 52:21
    kas tirgojas ar akcijām Volstrītā,
  • 52:21 - 52:24
    balstoties uz to, cik daudz cilvēku ir ieslodzījumā.
  • 52:24 - 52:26
    Tas ir slimīgi.
  • 52:26 - 52:28
    Bet tas ir atspoguļojums tam,
  • 52:28 - 52:32
    ko šī ekonomiskā uzskatu sistēma pieprasa.
  • 52:32 - 52:36
    Ko tad īsti tā pieprasa?
  • 52:36 - 52:39
    Kas šai sistēmai ļauj turpināties?
  • 52:39 - 52:41
    Patēriņš.
  • 52:41 - 52:44
    Vai precīzāk izsakoties-
  • 52:44 - 52:46
    Kad meklējam pašus
  • 52:46 - 52:48
    pamatus klasiskajai tirgus sistēmai,
  • 52:48 - 52:50
    mēs atrodam naudas apmaiņas modeli,
  • 52:50 - 52:53
    kuram nedrīkst ļaut apstāties,
  • 52:53 - 52:55
    vai pat palēnināties,
  • 52:55 - 52:56
    ja ir vēlme, lai sabiedrība kāda tā ir,
  • 52:56 - 52:58
    varētu turpināt pastāvēt.
  • 52:58 - 53:01
    Uz ekonomiskās skatuves atrodas trīs galvenie aktieri :
  • 53:01 - 53:03
    darba ņēmējs, darba devējs
  • 53:03 - 53:05
    un patērētājs.
  • 53:05 - 53:08
    Darba ņēmējs pārdod darba spēku darba devējam par samaksu.
  • 53:08 - 53:11
    Darba devējs pārdod preces un pakalpojumus
  • 53:11 - 53:13
    patērētājam,
  • 53:13 - 53:16
    un patērētājs, protams, ir vienkārši vēl viena loma
  • 53:16 - 53:18
    darba devējam un ņēmējam,
  • 53:18 - 53:20
    lai nauda atkal nonāktu sistēmā
  • 53:20 - 53:23
    un cikliskais patēriņš varētu turpināties.
  • 53:23 - 53:25
    Citiem vārdiem sakot, pasaules tirgus sistēma balstās
  • 53:25 - 53:28
    uz pieņēmumu, ka vienmēr bus pietiekami
  • 53:28 - 53:30
    produktu un sabiedrības pieprasījums
  • 53:30 - 53:32
    lai nauda varētu turpināt kustēties,
  • 53:32 - 53:35
    kas, savukārt, ļaus patēriņa procesam turpināties.
  • 53:35 - 53:37
    Un, jo ātrāks ir patēriņš,
  • 53:37 - 53:39
    jo vairāk attīstīts ir priekšstats par ekonomisko izaugsmi
  • 53:39 - 53:42
    un mehānisms turpina savu virzību...
  • 53:42 - 53:44
    Bet pagaidi-
  • 53:44 - 53:47
    Es domāju, ka ekonomikai vajadzēja, es nezinu...
  • 53:47 - 53:48
    "ekonomēt"?
  • 53:49 - 53:51
    Vai tad pats termins nav saistīts ar saglabāšanu,
  • 53:51 - 53:55
    efektivitāti un izšķērdības samazināšanu?
  • 53:55 - 53:58
    Tad, kādā veidā mūsu sistēma, kas pieprasa
  • 53:58 - 54:01
    patēriņu, un jo vairāk, jo labāk, efektīvi saglabā
  • 54:01 - 54:03
    vai "ekonomē" jebko?
  • 54:03 - 54:05
    Patiesību sakot... tā to nespēj.
  • 54:05 - 54:09
    Tirgus sistēmas nodoms ir pavisam pretējs tam,
  • 54:09 - 54:11
    kādai vajadzētu izskatīties patiesai ekonomikai-
  • 54:11 - 54:14
    kas būtu efektivitāte un taupīga attieksme
  • 54:14 - 54:16
    pret ražošanas materiāliem un dzīvību
  • 54:16 - 54:18
    nodrošinošo produktu izplatīšanu.
  • 54:18 - 54:21
    Mēs dzīvojam uz ierobežotas planētas, ar ierobežotiem resursiem
  • 54:21 - 54:23
    kur, piemēram, naftai, ko mēs izmantojam,
  • 54:23 - 54:25
    bija nepieciešami miljoniem gadu lai rastos...
  • 54:25 - 54:29
    kur minerāliem, ko izmantojam, vajadzēja miljardiem gadu, lai rastos.
  • 54:30 - 54:33
    Tātad... ja mums ir sistēma, kas ar nolūku akcentē
  • 54:33 - 54:35
    patēriņa pieaugumu,
  • 54:35 - 54:38
    priekš tā sauktās "ekonomiskās izaugsmes" sekmēšanas
  • 54:38 - 54:42
    ir postošs neprāts.
  • 54:42 - 54:45
    Atkritumu neesamība, tā tad arī ir efektivitāte.
  • 54:45 - 54:47
    Atkritumu neesamība?
  • 54:47 - 54:50
    Šī sistēma ir izšķērdīgāka nekā jebkura no
  • 54:50 - 54:53
    iepriekšējām sistēmām visas pasaules vēstures garumā.
  • 54:53 - 54:56
    Visas dzīvības ķēdes un sistēmas
  • 54:56 - 54:58
    ir uz krīzes un izaicinājumu robežas,
  • 54:58 - 55:00
    kā arī, tām draud sairšana un sabrukums.
  • 55:00 - 55:03
    Neviens profesionāls žurnāls un raksts pēdējo 30 gadu laikā
  • 55:03 - 55:06
    nav teicis pretējo:
  • 55:06 - 55:09
    to, ka katra dzīvības sistēma ir uz sabrukuma robežas,
  • 55:09 - 55:11
    tāpat kā sociālās programmas...
  • 55:11 - 55:13
    tāpat kā mūsu pieeja tīram ūdenim.
  • 55:14 - 55:16
    Mēģini norādīt uz kādiem dzīves aspektiem,
  • 55:16 - 55:17
    kas nav apdraudēti...
  • 55:17 - 55:18
    Tu nevari.
  • 55:19 - 55:22
    Nav tāda, un tas ir ļoti, ļoti nomācoši.
  • 55:22 - 55:25
    Bet mēs neesam pat sapratuši pamata cēloni.
  • 55:25 - 55:27
    Mēs nevēlamies skatīties acīs cēloņa mehānismam.
  • 55:27 - 55:30
    Mēs tikai vēlamies turpināt. Tu jau zini, ka tur ir atrodams neprāts-
  • 55:30 - 55:32
    kad turpini darīt vienu un to pašu lietu atkal un atkal,
  • 55:32 - 55:35
    lai gan ir skaidrs, ka tā nedarbojas.
  • 55:35 - 55:37
    Tātad, runa iet
  • 55:38 - 55:40
    nevis par ekonomisku sistēmu, bet,
  • 55:40 - 55:44
    es pat teiktu, anti-ekonomisku sistēmu.
  • 55:45 - 55:47
    [Anti-ekonomika]
  • 55:47 - 55:49
    Ir vecs teiciens, ka konkurējošais
  • 55:49 - 55:51
    tirgus modelis vēlas
  • 55:51 - 55:55
    "radīt labākās kvalitātes preces par vismazākajām iespējamām cenām"
  • 55:56 - 55:59
    Šie vārdi ietver iniciatīvas konceptu,
  • 55:59 - 56:01
    kas attaisno tirgus konkurenci,
  • 56:01 - 56:03
    balstoties uz to, ka rezultātā
  • 56:03 - 56:06
    tiks radītas augstākas kvalitātes preces.
  • 56:06 - 56:09
    Ja vēlēšos uztaisīt sev galdu no nulles,
  • 56:09 - 56:11
    es noteikti to darīšu izmantojot
  • 56:11 - 56:13
    labākos materiālus, kādi vien ir pieejami, vai ne?
  • 56:13 - 56:16
    Ar nolūku, lai tas kalpotu ilgu laiku.
  • 56:17 - 56:19
    Kādēļ gan es vēlētos taisīt kaut ko
  • 56:19 - 56:21
    sliktā kvalitātē, ja zinu, ka ar laiku man tas būs jāpārtaisa
  • 56:21 - 56:24
    un jāiztērē vēl vairāk materiālu un enerģijas?
  • 56:25 - 56:28
    Lai cik tas liktos racionāli, fiziskajā pasaulē
  • 56:28 - 56:30
    ja runa iet par tirgus ekonomiku,
  • 56:30 - 56:32
    tas ir ne tikai neracionāli,
  • 56:32 - 56:34
    bet nav pat iespējams.
  • 56:34 - 56:36
    Tas ir tehniski neiespējami radīt
  • 56:36 - 56:38
    labāko kaut ko,
  • 56:38 - 56:40
    ja uzņēmumam ir vēlme uzturēt konkurenci
  • 56:41 - 56:43
    kā arī saglabāt pircējiem pieejamu cenu.
  • 56:43 - 56:46
    Pamatā viss, kas tiek ražots un izlikts pārdošanai
  • 56:46 - 56:49
    globālajā ekonomiskajā sistēmā, jau ir zemas kvalitātes
  • 56:49 - 56:51
    brīdī, kad to ražo,
  • 56:51 - 56:53
    jo matemātiski ir neiespējami
  • 56:53 - 56:56
    radīt zinātniski visaugstākās kvalitātes, efektīvākos
  • 56:56 - 56:59
    un stratēģiski ilgtspējīgākos produktus.
  • 56:59 - 57:01
    Tas ir tādēļ, ka tirgus sistēmai
  • 57:01 - 57:04
    ir nepieciešama "efektīvas cenas"
  • 57:04 - 57:06
    jeb izmaksu samazināšana
  • 57:06 - 57:08
    ir atrodama visos ražošanas posmos.
  • 57:08 - 57:10
    Sākot ar darbaspēka izmaksām, līdz materiālu
  • 57:10 - 57:13
    izmaksām, iesaiņojumu utt.
  • 57:13 - 57:15
    Šī konkurences stratēģija, protams,
  • 57:15 - 57:18
    pastāv tādēļ, lai pievērstu sabiedrību pie saviem produktiem,
  • 57:18 - 57:21
    nevis konkurentu saražotās preces.
  • 57:21 - 57:23
    ...kuri dara tieši to pašu,
  • 57:23 - 57:26
    lai samazinātu izmaksas un padarītu tos konkurēt spējīgākus un pieejamākus,
  • 57:27 - 57:30
    Šīs nenovēršamās sistēmas sekas varētu
  • 57:30 - 57:34
    dēvēt par raksturīgo nolietojumu.
  • 57:34 - 57:37
    Lai nu kā, tā ir tikai daļa lielākas problēmas:
  • 57:38 - 57:41
    Pamata valdošais tirgus ekonomikas princips,
  • 57:41 - 57:44
    kuru, starp citu, neatradīsi nevienā mācību grāmatā
  • 57:44 - 57:45
    ir šāds:
  • 57:45 - 57:48
    "Nekas, ko ražo, nedzīkst pārsniegt dzīves ilgumu,
  • 57:48 - 57:50
    kas būtu garāks par tādu, kas varētu atļaut
  • 57:50 - 57:54
    turpināt ciklisko patēriņu."
  • 57:54 - 57:57
    Citiem vārdiem sakot, ir nepieciešams, lai preces sabojātos,
  • 57:57 - 58:00
    saplīstu vai tām beigtos derīguma termiņš pēc noteikta laika perioda.
  • 58:01 - 58:04
    Tas tiek dēvēts par "Ar nolūku radīts nolietojums".
  • 58:04 - 58:08
    Tas ir pamats jebkurai preču ražošanas uzņēmuma
  • 58:08 - 58:11
    tirgus stratēģijai.
  • 58:11 - 58:13
    Kamēr ļoti maz cilvēku atzītu
  • 58:13 - 58:15
    šādas stratēģijas patieso dabu,
  • 58:15 - 58:17
    tādēļ viņi to nomaskē aiz raksturīgā nolietojuma fenomenu,
  • 58:17 - 58:20
    bieži vien ignorējot, vai pat
  • 58:20 - 58:23
    apspiežot
  • 58:23 - 58:25
    jaunus tehnoloģiskus atklājumus,
  • 58:25 - 58:28
    kas varētu radīt ilgtspējīgāku un vieglāk lietojamu preci.
  • 58:29 - 58:31
    Tātad, it kā nepietiktu ar to, ka
  • 58:31 - 58:33
    sistēma jau pašā pamatā nedrīkst ļaut izmantot
  • 58:33 - 58:36
    visefektīvākos un izturīgākos materiālus ražošanā,
  • 58:36 - 58:38
    ar nolūku radīts nolietojums rada situāciju,
  • 58:38 - 58:41
    kad, jo ilgāk prece kalpo,
  • 58:41 - 58:45
    jo slitāk tas ir attiecībā pret cikliskā patēriņa
  • 58:45 - 58:47
    un pašas tirgus sistēmas uzturēšanu.
  • 58:48 - 58:50
    Citiem vārdiem sakot, produktu ilgtspējīgums
  • 58:50 - 58:54
    ir tieši pretējs ekonomiskajam pieaugumam,
  • 58:54 - 58:57
    tādējādi ir tieša, iedrošināta tieksme
  • 58:57 - 58:59
    padarīt preču
  • 58:59 - 59:01
    kalpošanas laiku īsu.
  • 59:02 - 59:06
    Patiesībā, sistēma savādāk nevar darboties.
  • 59:06 - 59:09
    Vajag tikai pavērot milzīgos atkritumu kalnus, kas plešas
  • 59:09 - 59:12
    visapkārt pasaulei, lai pierādītu nolietojuma realitāti.
  • 59:13 - 59:15
    Tagad ir miljoniem lēti ražoti mobilie telefoni,
  • 59:15 - 59:17
    datori un cita tehnika,
  • 59:17 - 59:20
    katrs no kuriem ir pilns ar svarīgiem, grūti pieejamiem minerāliem,
  • 59:20 - 59:22
    kā zelts, varš...
  • 59:22 - 59:25
    un tie tagad pūst milzīgās kaudzēs,
  • 59:25 - 59:27
    parasti dēļ niecīga misēkļa vai sīkas detaļas nolietojuma,
  • 59:27 - 59:31
    kas, konstruktīvā sabiedrībā,
  • 59:31 - 59:33
    tiktu nomainīts vai salabots,
  • 59:33 - 59:36
    un preces kalpošanas termiņš pagarināts.
  • 59:36 - 59:38
    Par nelaimi, lai cik tas liktos pareizi,
  • 59:38 - 59:41
    pašreizējā situācija ir tāda, ka mēs
  • 59:41 - 59:43
    dzīvojam uz planētas ar ierobežotiem resursiem,
  • 59:43 - 59:48
    un tas būtu ļoti neizdevīgi attiecībā uz pašreizējo tirgus sistēmu.
  • 59:48 - 59:49
    Īsiem vārdiem sakot:
  • 59:49 - 59:52
    "Efektivitāte, ilgtspējīgums un
  • 59:52 - 59:56
    saglabāšana ir ekonomiskās sistēmas ienaidnieki".
  • 59:56 - 59:59
    Tāpat kā fiziskas preces visu laiku nepieciešams
  • 59:59 - 60:01
    ražot un pārražot,
  • 60:01 - 60:03
    neskatoties uz ietekmi pret vidi,
  • 60:04 - 60:07
    arī pakalpojumu industrija strādā tādā pašā veidā.
  • 60:08 - 60:10
    Faktiski, nav naudiska atalgojuma
  • 60:10 - 60:13
    problēmu atrisināšanā,
  • 60:13 - 60:15
    jo tagad tās tiek apkoptas.
  • 60:15 - 60:16
    Galu galā, vismazāk
  • 60:16 - 60:19
    medicīniskā iekārta vēlas slimību, kā
  • 60:19 - 60:22
    vēzis, likvidēšanu, jo tas likvidētu neskaitāmu
  • 60:22 - 60:27
    daudzumu darba vietu un triljoniem dolāru ienākumos.
  • 60:27 - 60:28
    Un ja reiz runājam par šo tēmu...
  • 60:29 - 60:32
    Noziedzība un terorisms šajā sistēmā ir labas parādības!
  • 60:32 - 60:34
    Vismaz ekonomiskā kontekstā...
  • 60:34 - 60:36
    jo tas dod darbu policijai,
  • 60:36 - 60:39
    rada lielus ienākumus apsardzes firmām,
  • 60:39 - 60:41
    nerunājot jau par cietumu vērtību,
  • 60:41 - 60:44
    kurus uztur privāti īpašnieki - peļņas gūšanai.
  • 60:44 - 60:45
    Un kā ar karu?
  • 60:46 - 60:49
    Kara industrija Amerikā ir milzīgs IKP uzturētājs-
  • 60:49 - 60:52
    viena no peļņas nesošākajām industrijām -
  • 60:52 - 60:55
    ražojot nāves un iznīcības ieročus.
  • 60:55 - 60:58
    Vispatīkamākā spēle šai industrijai ir spridzināšana,
  • 60:58 - 61:01
    un pēc tam saspridzināto vietu atjaunošana, peļņas nolūkos.
  • 61:01 - 61:04
    To varēja novērot iegūtajos miljardos dolāru,
  • 61:04 - 61:06
    kas tika nopelnīti ar līgumu starpniecību Irākas karā.
  • 61:07 - 61:09
    Pamatā sociāli negatīvās
  • 61:09 - 61:11
    sabiedrības izpausmes
  • 61:11 - 61:14
    tiek labi atalgotas ar dažādu industriju starpniecību,
  • 61:14 - 61:17
    un jebkura vēlme atrisināt šīs problēmas,
  • 61:17 - 61:20
    vai radīt videi draudzīgu ilgtspējīgumu un konservāciju
  • 61:20 - 61:25
    traucē ekonomiskajai iekārtai.
  • 61:26 - 61:27
    Iemesls ir tāds, ka
  • 61:27 - 61:31
    katru reizi, kad redzi IKP augam kādā valstī,
  • 61:31 - 61:33
    var novērot arī pieaugumu pieprasījumā,
  • 61:33 - 61:35
    vai tas ir īsts vai mākslīgi radīts,
  • 61:35 - 61:39
    un pēc definīcijas, pieprasījums balstās neefektivitātē.
  • 61:39 - 61:44
    Tātad, pieaugošs pieprasījums norāda uz pieaugošu neefektivitāti.
  • 61:45 - 61:47
    [Vērtību sistēmu traucējumi]
  • 61:48 - 61:49
    Amerikāņu sapnis ir balstīts
  • 61:49 - 61:51
    uz neprātīgu patēriņu.
  • 61:51 - 61:53
    Tas balstās uz faktu, ka
  • 61:53 - 61:55
    plašsaziņas līdzekļi un it īpaši
  • 61:55 - 61:57
    komerciālā reklāmas nozare-
  • 61:57 - 62:00
    visi uzņēmumi, kam nepieciešams nebeidzams pieaugums-
  • 62:00 - 62:03
    ir mūs pārliecinājuši vai izskalojuši smadzenes,
  • 62:03 - 62:06
    vismaz lielākajai daļai Amerikas un pasaules,
  • 62:06 - 62:09
    ka ir nepieciešams X daudzums materiālu īpašumu,
  • 62:09 - 62:11
    un iespēja iegādāties savā īpašumā nebeidzami daudz
  • 62:11 - 62:14
    citu materiālu īpašumu, lai cilvēks būtu laimīgs.
  • 62:14 - 62:16
    Tā vienkārši nav taisnība.
  • 62:16 - 62:20
    Tad kādēļ cilvēki turpina pirkt šādā veidā,
  • 62:20 - 62:22
    kas, savā pamatā ir sistemātiska piegājiena
  • 62:22 - 62:25
    ekoloģisks genocīds?
  • 62:25 - 62:28
    Tas ir ļoti ietekmējoša uzvedības modeļu iemācīšana.
  • 62:28 - 62:32
    Tu vienkārši ievadi mācību informāciju organismā
  • 62:32 - 62:36
    un radīsies vēlamā uzvedība,
  • 62:36 - 62:38
    mērķi vai nolūki.
  • 62:38 - 62:41
    Un tam ir pieejami visi tehnoloģijas resursi,
  • 62:41 - 62:43
    un viņi lielās par to, ka spēj
  • 62:43 - 62:44
    ielausties mazuļu prātos,
  • 62:44 - 62:47
    un tas, ko šie mazuļi dzird viņus jau
  • 62:47 - 62:49
    programmē uz noteiktu zīmolu.
  • 62:49 - 62:52
    Tad Tu saproti, kādā veidā
  • 62:52 - 62:53
    cilvēki ir kļuvuši tik
  • 62:53 - 62:55
    muļķīgi. Viņiem ir iemācīts būt muļķiem.
  • 62:55 - 62:59
    Tie ir vērtību sistēmas traucējumi.
  • 62:59 - 63:02
    Ziniet, ja ir kāds pierādījums tam, cik plastisks
  • 63:02 - 63:03
    ir cilvēka prāts.
  • 63:03 - 63:06
    Ja ir pierādījums tam, cik viegli iespaidojamas
  • 63:06 - 63:08
    ir cilvēka domas un cik viegli
  • 63:08 - 63:10
    cilvēkus ir vadīt un programēt, balstoties
  • 63:10 - 63:13
    uz vides radītajiem stimuliem
  • 63:13 - 63:15
    un ko tie atbalsta:
  • 63:15 - 63:18
    komerciālā mārketinga pasaule tam ir pierādījums.
  • 63:18 - 63:21
    Ir jāatkāpjas soli atpakaļ,
  • 63:21 - 63:23
    lai aptvertu, kāda līmeņa smadzeņu skalošanas
  • 63:24 - 63:27
    upuru, programmētu robotu, ar nosaukumu "patērētāji"
  • 63:28 - 63:29
    staigā pa pilsētu ielām,
  • 63:29 - 63:33
    ar nolūku ieiet kādā no veikaliem, un iztērēt,
  • 63:33 - 63:36
    teiksim 4000 dolāru par rokas somiņu,
  • 63:36 - 63:38
    kuras pašizmaksa ir 10 dolāri un tā
  • 63:38 - 63:40
    ir radīta slikti apmaksātā rūpnīcā otrpus okeānam.
  • 63:40 - 63:43
    Tikai dēļ preču zīmes, kas it kā
  • 63:43 - 63:46
    atspoguļo kultūru.
  • 63:46 - 63:48
    Vai senās komūnu tradīcijas,
  • 63:48 - 63:52
    kuras radīja uzticību un saikni sabiedrībā -
  • 63:52 - 63:55
    to ir pārņēmis materiālu ieguvumu
  • 63:55 - 63:57
    vērtības pieaugums, jo pašlaik mēs
  • 63:57 - 64:01
    pāris reizes gadā apmaināmies ar nevajadzīgiem krāmiem.
  • 64:01 - 64:04
    Un mēs varētu domāt, kādēļ mūsdienās ir tik daudz cilvēku
  • 64:04 - 64:06
    ar noslieci un iepirkšanos un mantu iegūšanu,
  • 64:06 - 64:09
    lai gan ir skaidrs, ka viņi ir programēti jau no bērnības
  • 64:09 - 64:11
    gaidīt materiālus labumus
  • 64:11 - 64:15
    kā statusa apliecinājumu starp draugiem un ģimeni.
  • 64:15 - 64:18
    Lieta tāda, ka jebkuras sabiedrības pamatā
  • 64:18 - 64:20
    ir vērtības, kas atbalsta tās darbību
  • 64:20 - 64:23
    un mūsu sabiedrība, kāda tā ir pašlaik,
  • 64:23 - 64:25
    var eksistēt tikai tad, ja mūsu vērtības atbalsta
  • 64:25 - 64:28
    redzamo patēriņu, kas
  • 64:28 - 64:31
    nepieciešams, lai tirgus sistēma turpinātos.
  • 64:31 - 64:34
    75 gadus atpakaļ patēriņš uz vienu cilvēku Amerikā
  • 64:34 - 64:37
    un, jo īpaši Pirmajā Pasaules karā, bija
  • 64:37 - 64:38
    tikai puse no tā, ko mēs redzam šodien.
  • 64:39 - 64:41
    Mūsdienu jaunā patērētāju kultūra
  • 64:41 - 64:43
    ir radusies un uzplaukusi
  • 64:43 - 64:46
    dēļ patieso nepieciešamību pēc vairāk
  • 64:46 - 64:48
    un vairāk patēriņa.
  • 64:48 - 64:51
    Un tāpēc lielākā daļa uzņēmumu tagad tērē
  • 64:52 - 64:55
    vairāk naudas reklāmai nekā paša produkta
  • 64:55 - 64:57
    radīšanas un izveidošanas procesam.
  • 64:57 - 65:01
    Viņi rūpīgi strādā, lai radītu jums viltus nepieciešamības.
  • 65:02 - 65:05
    Un tas darbojas.
  • 65:05 - 65:07
    [“Ekonomisti”]
  • 65:08 - 65:12
    Ziniet, ekonomisti patiesībā nav nemaz ekonomisti.
  • 65:12 - 65:14
    Viņi ir naudas vērtības propagandisti,
  • 65:14 - 65:16
    un, jūs sapratīsiet, ka visi viņu
  • 65:16 - 65:18
    modeļi pamatā ir talonu
  • 65:18 - 65:21
    apmaiņa, kas ir raksturīgi arī peļņai
  • 65:22 - 65:24
    vienalga, vai no vienas, vai abām pusēm,
  • 65:24 - 65:26
    bet viņi pilnībā ir atrauti no
  • 65:26 - 65:28
    patiesi radošās pasaules.
  • 65:28 - 65:32
    Ohaijo kāds vīrs nesamaksāja savus elektrības rēķinus,
  • 65:32 - 65:35
    jūs, iespējams, zināt šo stāstu,
  • 65:35 - 65:38
    un energoapgādes kompānija atslēdza viņam elektrību, kā rezultātā viņš nomira.
  • 65:38 - 65:40
    Atslēgšanas iemesls bija,
  • 65:40 - 65:41
    jo tās atstāšana viņiem nebūtu nesusi peļņu,
  • 65:41 - 65:44
    jo viņš nesamaksāja par savu rēķinu.
  • 65:45 - 65:46
    Kā jums šķiet, tas bija pareizi?
  • 65:46 - 65:48
    Atbildība patiesībā nav uz
  • 65:48 - 65:50
    elektroapgādes uzņēmuma pleciem par tās atslēgšanu,
  • 65:51 - 65:54
    bet gan uz šī vīrieša kaimiņu, draugu
  • 65:54 - 65:55
    un paziņu pleciem,
  • 65:55 - 65:57
    kas nebija pietiekami dāsni,
  • 65:57 - 65:59
    lai ļautu viņam, kā individuālim,
  • 65:59 - 66:01
    samaksāt par elektrības rēķinu.
  • 66:01 - 66:03
    Hmmmmm....
  • 66:03 - 66:04
    Vai es saklausīju pareizi?
  • 66:04 - 66:06
    Viņš tikko teica, ka šī vīrieša nāvi
  • 66:06 - 66:08
    ko izraisīja naudas trūkums
  • 66:08 - 66:09
    bija citu cilvēku...
  • 66:09 - 66:11
    atbildība...
  • 66:11 - 66:13
    vai, precīzāk, labdarība?
  • 66:14 - 66:15
    Laikam mums būs nepieciešams liels
  • 66:15 - 66:18
    daudzums informatīvo reklāmu, mazu nožēlojamu
  • 66:18 - 66:22
    kapeiku labdarības kastu,
  • 66:22 - 66:24
    un kaudze stikla burku,
  • 66:24 - 66:26
    priekš visiem tiem miljardiem cilvēku, kas pašlaik
  • 66:26 - 66:28
    cieš no bada visapkārt pasaulei...
  • 66:28 - 66:32
    tieši Miltona Frīdmana atbalstītās sistēmas dēļ.
  • 66:33 - 66:35
    Neatkarīgi no tā, vai Tev ir darīšana ar Miltona Frīdmana
  • 66:35 - 66:37
    filozofiju, F. A. Hjaku,
  • 66:37 - 66:39
    Džonu Mainardu Keinsu, Ludvigu fon Maisu
  • 66:39 - 66:42
    vai jebkuru citu ietekmīgu tirgus ekonomistu,
  • 66:42 - 66:43
    racionāls pamats reti kad
  • 66:43 - 66:46
    atdalās no naudas kārtības.
  • 66:46 - 66:48
    Tā ir kā reliģija.
  • 66:48 - 66:50
    Patēriņa analīze, stabilizēšanas polises,
  • 66:50 - 66:53
    deficīta tēriņi, norunāts pieprasījums...
  • 66:53 - 66:56
    tas viss pastāv kā nekad nebeidzama, uz sevi attiecināta
  • 66:56 - 66:59
    un racionalizēta saruna,
  • 66:59 - 67:03
    kur vispārīgas cilvēciskās vajadzības, dabiskie resursi
  • 67:03 - 67:07
    un jebkādas formas fiziskā pasaule, kas atbalstītu efektivitāti,
  • 67:07 - 67:09
    ir izsvītroti jau pašā pamatā,
  • 67:09 - 67:12
    un tos nomainījusi vienkārša izpratne par to, ka cilvēki,
  • 67:12 - 67:14
    meklējot veidus, kā valdīt vienam pār otru naudas dēļ
  • 67:14 - 67:17
    un savu aprobežoto iegribu motivēti
  • 67:18 - 67:22
    maģiskā kārtā radīs ilgtspējīgu, veselīgu, līdzsvarotu sabiedrību.
  • 67:22 - 67:25
    Šajā teorijā jeb doktrīnā nav neviena
  • 67:25 - 67:27
    dzīves koordinācijas pavediena.
  • 67:27 - 67:28
    Ko viņi dara?
  • 67:28 - 67:32
    Tālāk viņi izseko naudas kārtību.
  • 67:32 - 67:35
    Tā tātad ir naudas kārtības izsekošana,
  • 67:35 - 67:39
    par priekšnoteikumu ņemot visu, kas ir nozīmīgs.
  • 67:39 - 67:41
    Pirmais: Nav nekādu dzīves koordināšu...
  • 67:41 - 67:43
    ... nekādu dzīves koordināšu!
  • 67:43 - 67:46
    Otrais: Ka visi aģenti ir
  • 67:46 - 67:49
    uzpūsti priekšrocību meklētāji.
  • 67:49 - 67:51
    Citiem vārdiem sakot, viņi nedomā par nevienu citu, kā par sevi,
  • 67:51 - 67:53
    un ko spēj iegūt priekš sevis.
  • 67:53 - 67:57
    Tā ir valdošā racionalitātes domāšana:
  • 67:57 - 67:59
    izvēle
  • 68:00 - 68:03
    nodoties pilnīgi naudas un preču
  • 68:03 - 68:05
    iegādei un uzglabāšanai.
  • 68:05 - 68:08
    Tad kur ietilpst sociāla rakstura attiecības?
  • 68:08 - 68:11
    Neietilpst, izņemot brīžus, kad nepieciešama apmaiņa sevis "audzēšanai".
  • 68:11 - 68:14
    Kur ietilpst mūsu dabiskie resursi?
  • 68:14 - 68:17
    Tie neietilpst, ja nu vienīgi ekspluatācijas nolūkos.
  • 68:17 - 68:22
    Kur ietilpst ģimene kā nepieciešamība izdzīvošanai?
  • 68:22 - 68:24
    Tā neietilpst. Viņiem nepieciešama nauda
  • 68:24 - 68:27
    lai iegādātos preces.
  • 68:27 - 68:28
    Vai tad ekonomikai nevajadzētu
  • 68:28 - 68:30
    apmierināt cilvēku nepieciešamības?
  • 68:30 - 68:35
    Vai tad tā nav pamata problēma?
  • 68:35 - 68:38
    "nepieciešamība" nav atrodama pat tavā vārdu krājumā.
  • 68:38 - 68:41
    Tu to pārvērt "vēlmēs"...
  • 68:41 - 68:43
    un kas ir vēlmes? Tās nozīmē
  • 68:43 - 68:46
    naudīgs pieprasījums, kas vēlas kaut ko iegādāties.
  • 68:46 - 68:48
    Ja naudīgs pieprasījums vēlas pirkt,
  • 68:48 - 68:50
    tam nav nekāda sakara ar nepieciešamību,
  • 68:50 - 68:52
    jo, varbūt cilvēkam nav naudas,
  • 68:52 - 68:55
    bet viņam izmisīgi ir nepieciešama, piemēram, ūdens apgāde.
  • 68:55 - 68:59
    Vai naudas pieprasījums vēlas zelta tualetes podu.
  • 68:59 - 69:00
    Pie kā viss novedīs?
  • 69:01 - 69:02
    Pie zelta tualetes poda.
  • 69:02 - 69:04
    Un to tu sauc par ekonomiku?
  • 69:04 - 69:07
    Patiesi, ja tā padomā,
  • 69:07 - 69:10
    tas ir viens no neprātīgākajiem
  • 69:10 - 69:13
    cilvēka domāšanas apmāniem, kāds ir bijis.
  • 69:14 - 69:16
    [Naudas sistēma]
  • 69:16 - 69:20
    Tiktāl mēs esam pievērsuši uzmanību tirgus sistēmai.
  • 69:20 - 69:22
    Bet šī sistēma faktiski ir tikai
  • 69:22 - 69:25
    puse no globālās ekonomikas paradigmas.
  • 69:25 - 69:28
    Otra puse ir "naudas sistēma".
  • 69:28 - 69:31
    Kamēr tirgus sistēma nodarbojas ar cilvēku mijiedarbību
  • 69:31 - 69:34
    spēlējot ar peļņu pāri veselam spektram darbu
  • 69:34 - 69:36
    ražošanā un izplatīšanā,
  • 69:36 - 69:40
    naudas sistēma ir pakļauta virknei finanšu
  • 69:40 - 69:42
    institūciju noteikumu,
  • 69:42 - 69:44
    kuri ar citām lietām
  • 69:44 - 69:46
    veido tirgus sistēmas apstākļus.
  • 69:46 - 69:49
    Tie iekļauj bieži dzirdamus terminus
  • 69:49 - 69:52
    kā procentu likme, aizdevumi, kredīts, naudas uzkrājumi
  • 69:52 - 69:55
    inflācija utt.
  • 69:55 - 69:57
    Un kamēr jūs plēšat sev matus ārā no galvas klausoties
  • 69:57 - 70:00
    buldurēšanā, kas nāk no naudas ekonomistiem:
  • 70:00 - 70:04
    "Nelielas primitīvas darbības var novērst, to, ka būs jāveic
  • 70:04 - 70:08
    daudz krasāki pasākumi nākotnē."
  • 70:08 - 70:10
    šīs sistēmas daba un atstātais iespaids
  • 70:10 - 70:12
    patiesībā ir ļoti vienkāršs.
  • 70:13 - 70:14
    Mūsu ekonomikai
  • 70:14 - 70:16
    vai globālajai ekonomikai ir
  • 70:16 - 70:18
    trīs galvenās to regulējošās lietas.
  • 70:18 - 70:19
    Dalītu rezervju banku sistēma
  • 70:19 - 70:22
    bankas drukā naudu no nekā.
  • 70:22 - 70:24
    Tā ir balstīta arī uz salikto procentu.
  • 70:24 - 70:27
    Kad jūs aizņemties naudu, jums ir jāatmaksā atpakaļ vairāk
  • 70:27 - 70:30
    nekā jūs aizņēmāties, kas nozīmē, ka jūs tādā veidā
  • 70:30 - 70:33
    radiet naudu no tukša gaisa
  • 70:33 - 70:37
    un atkal, kura ir jāapkalpo radot vēl vairāk naudas.
  • 70:37 - 70:39
    Mēs dzīvojam bezgalīgās izaugsmes paradigmā.
  • 70:39 - 70:43
    Ekonomikas paradigma, kurā mēs pašlaik dzīvojam, ir Ponzi intriga
  • 70:43 - 70:45
    Nekas neaug mūžīgi.
  • 70:46 - 70:47
    Tas nav iespējams.
  • 70:47 - 70:49
    Kā rakstīja izcilais psihologs Džems Hillmans
  • 70:49 - 70:51
    "Vienīgā lieta, kura aug cilvēka organismā pēc
  • 70:51 - 70:53
    noteikta vecuma ir vēzis."
  • 70:54 - 70:56
    Tas nav tikai naudas daudzums, kuram ir jāturpina augt
  • 70:56 - 70:57
    tas ir arī patērētāju skaits.
  • 70:57 - 71:00
    Patērētājiem, kuriem jāaizņemas nauda uz procentiem,
  • 71:00 - 71:03
    lai veidotu vel vairāk naudas un acīmredzami, tas nav iespējams
  • 71:03 - 71:05
    uz planētas, kura ir ierobežota.
  • 71:05 - 71:08
    Cilvēki būtībā ir vienkārši mašīnas naudas radīšanai,
  • 71:08 - 71:10
    kurai ir jārada vēl vairāk naudas,
  • 71:10 - 71:12
    lai noturētu visu šo lietu no sabrukuma
  • 71:12 - 71:15
    kas pašlaik notiek.
  • 71:15 - 71:18
    Patiesībā ir tikai 2 lietas, kuras jāzina jebkuram
  • 71:18 - 71:20
    par naudas sistēmu:
  • 71:20 - 71:23
    1: Visa nauda tiek radīta no kredīta
  • 71:23 - 71:26
    Nauda ir novērtēts kredīts.
  • 71:26 - 71:28
    Vai tā ir materializējusies no valsts obligācijām
  • 71:28 - 71:31
    hipotekārā kredīta līgumiem vai kredītkartēm.
  • 71:31 - 71:33
    Citiem vārdiem sakot, ja viss nedzēstais kredīts
  • 71:33 - 71:35
    būtu jāatmaksā tieši tagad
  • 71:35 - 71:39
    apgrozībā nepaliktu neviens pats dolārs
  • 71:39 - 71:44
    Un 2: Procenti tiek faktiski maksāti par visiem aizdevumiem
  • 71:44 - 71:46
    un nauda, kura ir nepieciešama šo procentu atmaksai
  • 71:46 - 71:49
    TIEŠI visos naudas krājumos nepastāv.
  • 71:49 - 71:52
    Ar aizdevumu tiek radīts vienīgi princips
  • 71:52 - 71:55
    un princips ir naudas piegāde.
  • 71:55 - 71:58
    Tātad, ja viss šis kredīts būtu jāatmaksā tieši tagad
  • 71:58 - 72:01
    ne tikai apgrozībā nepaliktu neviens pats dolārs
  • 72:01 - 72:04
    paliktu gigantisks naudas daudzuma parāds,
  • 72:05 - 72:10
    kuru ir burtiski neiespējami atmaksāt, jo šī nauda neeksistē.
  • 72:11 - 72:15
    Sekas no šī visa ir tādas, ka divas lietas ir nenovēršamas:
  • 72:15 - 72:16
    Inflācija
  • 72:16 - 72:18
    un Bankrots.
  • 72:18 - 72:22
    Runājot par inflāciju, to var novērot kā vēsturisku tendenci
  • 72:22 - 72:23
    šodien praktiski katrā valstī
  • 72:23 - 72:25
    un vienkārši sasaistīt ar cēloni,
  • 72:25 - 72:28
    kas ir nemitīgi palielināt naudas piedāvājumu
  • 72:29 - 72:30
    kas ir nepieciešams,
  • 72:30 - 72:34
    lai segtu procentu maksājumus un uzturētu sistēmu.
  • 72:34 - 72:36
    Kas attiecas uz Bankrotu
  • 72:36 - 72:39
    tas nāk kā kredīta sabrukuma formā.
  • 72:39 - 72:42
    Šis sabrukums rodas neizbēgami personai,
  • 72:42 - 72:44
    biznesam vai valstij
  • 72:44 - 72:47
    un tipiski notiek kad vairs nav iespējams veikt
  • 72:47 - 72:49
    procentu maksājumus.
  • 72:50 - 72:52
    Bet tajā visā ir arī gaišā puse...
  • 72:52 - 72:56
    nu vismaz attiecībā uz tirgus sistēmu.
  • 72:56 - 72:59
    Jo parāds rada spiedienu.
  • 72:59 - 73:01
    Parāds rada algas vergus.
  • 73:01 - 73:04
    Persona ar parādiem visticamāk pieņems zemāku algu,
  • 73:04 - 73:06
    nekā persona bez tiem,
  • 73:06 - 73:08
    tādējādi kļūstot par lētu preci,
  • 73:08 - 73:11
    tātad korporācijām ir ļoti labi, ja ir cilvēku kopums,
  • 73:11 - 73:14
    kuram nav finansiālas mobilitātes.
  • 73:14 - 73:18
    Bet hei - tā pati ideja der arī priekš veselām valstīm....
  • 73:18 - 73:21
    Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds
  • 73:21 - 73:23
    kuri galvenokārt kalpo kā pilnvarnieki
  • 73:23 - 73:26
    starpvalstu kopējām interesēm
  • 73:26 - 73:28
    piešķir aizdevumus grūtībās nonākušām valstīm
  • 73:28 - 73:30
    ar ļoti augstām procentu likmēm
  • 73:30 - 73:32
    un tad, kad valstis ir
  • 73:32 - 73:34
    dziļi caurumā un nevar atmaksāt
  • 73:34 - 73:36
    tiek ieviesti taupības pasākumi,
  • 73:36 - 73:37
    iejaucas korporācijas, kas
  • 73:38 - 73:41
    rada lētas ražotnes un pievāc viņu dabas resursus.
  • 73:41 - 73:45
    Lūk tas ir tirgus ražīgums.
  • 73:45 - 73:47
    Bet pagaidiet - ir vēl:
  • 73:47 - 73:48
    redziet - ir kāds unikāls
  • 73:48 - 73:51
    naudas un tirgus sistēmas hibrīds
  • 73:51 - 73:53
    saukts par akciju tirgu,
  • 73:53 - 73:56
    kurš nevis, kā jūs zināt, ražo ko reālu
  • 73:56 - 73:59
    tas vienkārši pārdod un pērk pašu naudu.
  • 74:00 - 74:02
    Un, kad runa ir par parādu vai jūs zināt ko tas dara?
  • 74:02 - 74:05
    Tieši tā - tas tirgo to.
  • 74:05 - 74:09
    Tie patiešām pērk un pārdod parādus lai nopelnītu.
  • 74:09 - 74:11
    No kredītsaistību nepildīšanas maiņas
  • 74:11 - 74:14
    un parādsaistību nodrošināšanas patērētāju kredītiem
  • 74:14 - 74:16
    līdz sarežģītu atvasinātu shēmu izmantošanas,
  • 74:16 - 74:19
    lai slēptu veselu valstu parādus
  • 74:19 - 74:20
    kā slepenās vienošanās starp
  • 74:20 - 74:23
    Goldman Sachs investīciju banku un Grieķiju,
  • 74:23 - 74:26
    kas gandrīz sagrāva visu Eiropas ekonomiku.
  • 74:26 - 74:29
    Tātad, kas attiecas uz akciju tirgu un Wall Street
  • 74:29 - 74:32
    mums ir pavisam jauna līmeņa vājrprāts
  • 74:32 - 74:35
    dzimis no naudas kārtības vērtības
  • 74:36 - 74:37
    Viss, kas jums jāzina par tirgiem
  • 74:37 - 74:40
    ir uzrakstīts žurnāla Wall Street ievadrakstā
  • 74:41 - 74:42
    pāris gadus atpakaļ
  • 74:42 - 74:45
    kas saucas "Mācībstunda no smadzeņu traumēta māklera"
  • 74:45 - 74:48
    Un šajā rakstā, viņi paskaidroja
  • 74:48 - 74:50
    kādēļ cilvēki ar nelieliem smadzeņu bojājumiem
  • 74:50 - 74:52
    bija labāki investori,
  • 74:52 - 74:55
    nekā tie, kuriem bija normāla smadzeņu darbība.
  • 74:55 - 74:57
    Kādēļ? Tādēļ, ka mazliet
  • 74:57 - 74:59
    traumētu smadzeņu īpašnieki neizjuta empātiju.
  • 74:59 - 75:02
    Tas arī visu maina. Ja Tev nav empātijas,
  • 75:02 - 75:04
    Tu būsi lielisks investors,
  • 75:04 - 75:09
    tādēļ Volstrīta piesaista cilvēkus bez empātijas.
  • 75:09 - 75:11
    Viņi dodas un pieņem lēmumus,
  • 75:11 - 75:14
    un veic maiņas, par kurām neizjūt sirdsapziņas pārmetumus,
  • 75:14 - 75:17
    neviena doma neienāk viņiem prātā par to, kā tas, ko viņi dara
  • 75:17 - 75:19
    varētu iespaidot citus cilvēkus.
  • 75:19 - 75:21
    Tādā veidā viņi rada šos robotus.
  • 75:21 - 75:24
    Šos cilvēkus bez dvēselēm,
  • 75:24 - 75:27
    un, tā kā viņi vairs nevēlas viņiem maksāt=
  • 75:27 - 75:29
    viņi rada robotus - patiesus robotus -
  • 75:29 - 75:31
    īstus algoritmiskus biržas māklerus.
  • 75:31 - 75:34
    Goldman Sachs iesaistīts augsta līmeņa tirdzniecības skandālā:
  • 75:34 - 75:37
    Viņi novieto datoru blakus Ņūjorkas akciju maiņas punktam.
  • 75:38 - 75:40
    Šis, viņu dēvētais "pie-esošais" dators:
  • 75:41 - 75:43
    tas pārskaita visas maiņas un
  • 75:43 - 75:46
    uzsāk maiņas procesu kārtībā
  • 75:46 - 75:47
    kas "atsijā"
  • 75:47 - 75:50
    penijus un piecu centu monētas.
  • 75:50 - 75:52
    Viņi tādā veidā pārveidoja naudu visas dienas gadumā.
  • 75:52 - 75:55
    Viņi to pagājušo gan darīja 30 vai
  • 75:55 - 75:58
    60 dienas no vietas un nopelnīja
  • 75:58 - 76:00
    miljoniem dolāru katru dienu?
  • 76:00 - 76:04
    Tas ir statistiski neiespējami!
  • 76:04 - 76:06
    Kad strādāju Volstrītā, viss darbojas
  • 76:06 - 76:08
    uz kukuļošanas principu.
  • 76:08 - 76:12
    Mākleri kukuļo biroja menedžeri,
  • 76:12 - 76:15
    kas kukuļo reģionālo pārdošanas menedžeri.
  • 76:15 - 76:17
    Viņš savukārt
  • 76:17 - 76:19
    kukuļo nacionālo pārdošanas mededžeri.
  • 76:19 - 76:20
    Tā ir normāla prakse.
  • 76:20 - 76:24
    Kas ziemassvētkos iegūst lielākos bonusus
  • 76:24 - 76:26
    vidēja līmeņa māklera darbā? Atbilstības amatpersona.
  • 76:26 - 76:29
    Atbilstošā amatpersona sēž tur visu dienu;
  • 76:29 - 76:30
    viņš paredzēts, lai pārliecinātos,
  • 76:30 - 76:32
    ka jūs nepārkāpjat nevienu no noteikumiem,
  • 76:32 - 76:34
    un jūs "sadarbojaties" ar likumu.
  • 76:34 - 76:36
    Protams, tādā mērā, ka,
  • 76:36 - 76:38
    ja jūs varat piekukuļot atbilstošo amatpersonu,
  • 76:38 - 76:41
    jā, pareizi, jūs sadarbojaties ar likumdošanu!
  • 76:41 - 76:43
    Tātad, kā krāpšana ir kļuvusi par daļu no sistēmas?
  • 76:43 - 76:45
    Tas vairāk nav blakus produkts.
  • 76:45 - 76:46
    Tā ir sistēma.
  • 76:46 - 76:49
    Tas ir kā vecais Vudija Alena (Woody Allen) joks. Viņš saka:
  • 76:49 - 76:52
    "Dakter, mans brālis domā, ka viņš ir vista."
  • 76:52 - 76:54
    Un ārsts atbild: "Iedzer tableti
  • 76:54 - 76:56
    un tas atrisinās problēmu."
  • 76:56 - 76:57
    Un viņš saka: "Nē, dakter, jūs nesaprotat,
  • 76:57 - 76:59
    mums ir vajadzīgas olas!"
  • 76:59 - 77:00
    Tas der?
  • 77:01 - 77:03
    Tātad, tirgojot melus uz priekšu un atpakaļ
  • 77:03 - 77:05
    starp bankām,
  • 77:05 - 77:06
    radot maksājumus
  • 77:06 - 77:07
    un ģenerējot bonusus,
  • 77:07 - 77:11
    ir kļuvis par GDP ražošanas pieauguma
  • 77:11 - 77:14
    dzinējspēku Amerikas Savienoto Valstu ekonomikā,
  • 77:14 - 77:17
    pat ja viņi galvenokārt tirgo melus,
  • 77:17 - 77:20
    tad nav nekādu cerību tos atmaksāt.
  • 77:20 - 77:23
    Viņi apstrādā, rada un nodrošina pilnīgi neko.
  • 77:23 - 77:26
    Ja es uzrakstu 20 miljardu dolāru lielu summu uz salvetes
  • 77:26 - 77:28
    un pārdodu to Dž.P. Morganam (J.P. Morgan), un pēc tam arī viņš uzraksta
  • 77:29 - 77:32
    20 miljardu dolāru lielu summu uz salvetes,
  • 77:32 - 77:34
    un mēs bārā samaināmies ar šīm salvetēm,
  • 77:34 - 77:38
    un katrs sev algās samaksājam ceturdaļu summu no 1%,
  • 77:38 - 77:40
    mēs radam daudz naudas mūsu Ziemassvētku prēmijai.
  • 77:40 - 77:43
    Mums katram grāmatvedībā ir 20 miljardu dolāru liela summa uz salvetes,
  • 77:43 - 77:47
    kam nav reālas vērtības, līdz laikam, kad
  • 77:47 - 77:50
    sistēma vairs nespēs uzņemt viltus salvetes,
  • 77:50 - 77:53
    tādā gadījumā mēs vēršamies pie valsts
  • 77:53 - 77:55
    pēc palīdzības.
  • 77:55 - 77:58
    Un dēļ Volstrītas (Wall street) un pasaules akciju tirgiem
  • 77:58 - 78:01
    pašlaik ir apmēram 700 triljonu dolāru
  • 78:01 - 78:04
    neapmaksātu avotu -
  • 78:04 - 78:06
    ko dēvē arī par atvasinājumiem, kas
  • 78:06 - 78:08
    joprojām gaida sabrukumu.
  • 78:08 - 78:10
    Vērtība, kas ir apmēram 10
  • 78:10 - 78:12
    reižu lielāka par visas pasaules
  • 78:12 - 78:14
    kopējo IKP.
  • 78:14 - 78:16
    Un, lai gan esam redzējuši valdību
  • 78:16 - 78:18
    pārņemtus uzņēmumus un bankas...
  • 78:19 - 78:21
    kas, protams, lai cik smieklīgi nebūtu,
  • 78:21 - 78:22
    savu naudu aizņemas no bankām jau no paša sākuma.
  • 78:23 - 78:26
    Tagad ir novērojama citu valstu daudzprofilu
  • 78:26 - 78:28
    korporāciju vēlme pārņemt veselas valstis,
  • 78:28 - 78:30
    ar Internacionālo banku starpniecību.
  • 78:31 - 78:34
    Bet kā gan var pārņemt veselu planētu?
  • 78:34 - 78:38
    Nav nevienas valsts, kas nebūtu iegrimusi parādos.
  • 78:39 - 78:42
    Ja labi papēta matemātiku, suverēno valstu parādu skaita
  • 78:42 - 78:46
    lavīna ir tikai sākums.
  • 78:46 - 78:49
    Ir aprēķināts, ka ASV vien ienākumu nodokli
  • 78:49 - 78:53
    nāksies palielināt līdz 65% par cilvēku,
  • 78:53 - 78:57
    lai nosegtu parādmaksājumus tuvākajā nākotnē.
  • 78:57 - 79:00
    Ekonomisti stāsta, ka pēc pāris desmitgadēm
  • 79:01 - 79:05
    60% no visām pasaules valstīm būs bankrotējušas.
  • 79:06 - 79:09
    Bet pagaidi vienu mirklīti - es visu sapratu pareizi?
  • 79:09 - 79:12
    Pasaule bankrotē,
  • 79:12 - 79:14
    lai ko tas arī nozīmētu,
  • 79:14 - 79:16
    jo ir šī "parāda" ideja,
  • 79:16 - 79:19
    kas patiesībā pat neeksistē fiziskajā pasaulē.
  • 79:20 - 79:22
    Tā ir tikai daļa no spēles, ko esam izgudrojuši...
  • 79:22 - 79:26
    lai nu kā, miljardiem cilvēku dzīves labsajūta
  • 79:26 - 79:28
    tiek traucēta.
  • 79:28 - 79:32
    Liels skaits atlaišanu - telšu pilsētas - pieaugoša nabadzība.
  • 79:32 - 79:36
    Askētisms - skolu slēgšana-
  • 79:36 - 79:40
    bērni badā... un citas līdzīgas trūcības izpausmes,
  • 79:40 - 79:44
    viss dēļ šī izdomājuma...
  • 79:44 - 79:47
    Mēs esam stulbi, vai kā?!
  • 79:49 - 79:51
    Čau! Čau! Marss- mans vecīt.
  • 79:51 - 79:53
    Izpalīdzi, brāl, ja?
  • 79:55 - 79:57
    Pieaudz, sīkais.
  • 80:04 - 80:06
    Saturn! Kas notiek?
  • 80:07 - 80:09
    Atceries to sasodīti izskatīgo miglāju, ar ko
  • 80:09 - 80:10
    satusēju kādu laiku atpakaļ?
  • 80:12 - 80:13
    khum - paklausies, Zeme.
  • 80:13 - 80:15
    Mums tu sāc apnikt.
  • 80:16 - 80:18
    Tev ir dots viss, bet Tu to laid zudumā.
  • 80:19 - 80:21
    Tev ir pietiekami daudz resursu un Tu to zini.
  • 80:21 - 80:23
    Kādēļ gan Tu nepieaudz un neuzņemies
  • 80:23 - 80:25
    beidzot atbildību, velns parāvis.
  • 80:25 - 80:27
    Tu savu māti nomoci.
  • 80:33 - 80:34
    Tiec pats galā, puis.
  • 80:35 - 80:37
    Jā, kātad.
  • 80:43 - 80:45
    [Sabiedrības veselība]
  • 80:46 - 80:48
    Visu to ņemot vērā...
  • 80:48 - 80:51
    sākot ar izšķērdības mehānismu, ko dēvē arī par tirgus sistēmu-
  • 80:51 - 80:54
    līdz pat parādu mehānismam, ko dēvē arī par naudas sistēmu-
  • 80:54 - 80:57
    tādējādi radot monetāro tirgus paradigmu,
  • 80:57 - 81:00
    kas definē visu globālo ekonomiku...
  • 81:00 - 81:03
    ir sekas, kas laužas cauri
  • 81:03 - 81:05
    visam šim mehānismam:
  • 81:06 - 81:07
    Nevienlīdzība.
  • 81:08 - 81:11
    Varbūt runa iet par tirgus sistēmu, kas dabiski rada
  • 81:11 - 81:15
    noslieci uz monopolu un varas konsolidāciju,
  • 81:15 - 81:18
    tai pat laikā radot vairākas bagātas industrijas,
  • 81:18 - 81:20
    kas būvējas uz pārējām,
  • 81:20 - 81:22
    neatkarīgi no to lietderības-
  • 81:22 - 81:24
    kā, piemēram, paši augstākie
  • 81:24 - 81:25
    fondu menedžeri Volstrītā
  • 81:25 - 81:29
    gadā nopelna vairāk nekā 300 miljonus dolāru,
  • 81:29 - 81:32
    par to ieguldot pilnīgi neko.
  • 81:32 - 81:35
    Kamēr zinātnieks, kas meklē zāles slimībām,
  • 81:35 - 81:37
    ar nolūku palīdzēt cilvēcei,
  • 81:37 - 81:41
    var nopelnīt 60 tūkstošus dolāru gadā, ja paveicas.
  • 81:41 - 81:44
    Vai tomēr pie vainas ir naudas sistēma,
  • 81:44 - 81:47
    kuras pašā pamatā jau ir iebūvēta šķiru sadale.
  • 81:47 - 81:48
    Piemēram,
  • 81:49 - 81:52
    ja man ir 1 miljons dolāru ko nolieku kā noguldījumu
  • 81:52 - 81:54
    uz 4%,
  • 81:54 - 81:56
    es nopelnīšu 40,000 dolāru gadā.
  • 81:56 - 81:59
    Nekāda sociāla ieguldījuma - nekā.
  • 81:59 - 82:02
    Lai nu kā, ja esmu zemākās šķiras cilvēks, un man ir
  • 82:02 - 82:04
    jāņem aizņēmums, lai iegādātos auto vai māju,
  • 82:04 - 82:06
    es maksāšu procentu maksājumus,
  • 82:06 - 82:07
    kas ir izdomājums,
  • 82:08 - 82:12
    un šī nauda aizies, lai samaksātu miljonāram viņa 4%.
  • 82:12 - 82:15
    Šī zagšana no trūcīgajiem par labu bagātajiem
  • 82:15 - 82:19
    ir fundamentāla, izveidota monetārajā sistēmā.
  • 82:19 - 82:23
    Un to varētu marķēt kā "Strukturālais klasicisms".
  • 82:23 - 82:26
    Protams, vēsturiski sociālā noslāņošanās
  • 82:26 - 82:28
    vienmēr ir uzskatīta par negodīgu,
  • 82:28 - 82:30
    bet praktiski visi to akceptē,
  • 82:30 - 82:35
    jo jau tagad 1% no populācijas pieder 40% no planētas kopējās bagātības.
  • 82:36 - 82:38
    Bet, bez materiālā netaisnīguma,
  • 82:38 - 82:40
    notiek arī kaut kas cits
  • 82:40 - 82:42
    aiz nevienlīdzības ārienes,
  • 82:42 - 82:47
    izraisot neticamu sabiedrības kopējās veselības pasliktināšanos.
  • 82:47 - 82:50
    Nu, es domāju, ka cilvēki bieži ir neizpratnē par kontrastu
  • 82:50 - 82:53
    starp mūsu sabiedrības materiālajiem panākumiem
  • 82:53 - 82:55
    - bezprecedenta līmeņa bagātībām-
  • 82:56 - 82:59
    un daudzajām sociālajām neveiksmēm.
  • 82:59 - 83:02
    Ja paskatās narkotiku lietošanas tempus,
  • 83:02 - 83:05
    vardarbību, bērnu sevis traumēšanu,
  • 83:05 - 83:08
    vai garīgām slimībām,
  • 83:08 - 83:11
    ir skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā
  • 83:11 - 83:13
    ar mūsu sabiedrību.
  • 83:13 - 83:16
    Fakti, kurus es izklāstīju,
  • 83:16 - 83:20
    vienkārši parāda šo intuīciju, kas cilvēkiem
  • 83:20 - 83:23
    ir bijusi jau simtiem gadu, ka nevienlīdzība ir sadaloša
  • 83:23 - 83:25
    un sociāli noārdoša.
  • 83:25 - 83:29
    Bet šī intuīcija ir daudz patiesāka nekā, man liekas, mēs jebkad spētu iedomāties.
  • 83:29 - 83:32
    Nevienlīdzībai ir ļoti spēcīgs psiholoģisks un sociālais efekts.
  • 83:32 - 83:35
    Kas vairāk saistīts, es domāju,
  • 83:35 - 83:38
    ar pārākuma un mazvērtības izjūtām un kompleksiem.
  • 83:38 - 83:40
    Šāda veida sadalījums-
  • 83:40 - 83:44
    kā arī cieņas vai necieņas sajūtu dēļ
  • 83:44 - 83:46
    cilvēki jūtas tā, it kā uz viņiem lūkotos no augšas.
  • 83:46 - 83:48
    Tāpēc, starp citu, vardarbība ir
  • 83:48 - 83:51
    vairāk ir raksturīga nevienlīdzīgās sabiedrībās.
  • 83:51 - 83:54
    Vardarbību bieži vien izraisa cilvēku sajūta, ka uz viņiem nolūkojas no augšas
  • 83:54 - 83:56
    vai necienīgi.
  • 83:56 - 84:00
    Ja ir kāds princips, ko es varu uzsvērt,
  • 84:00 - 84:04
    kas ir pats svarīgākais
  • 84:04 - 84:07
    vardarbības novēršanas pamatā,
  • 84:07 - 84:10
    tad tas būtu "Vienlīdzība".
  • 84:10 - 84:12
    Vienīgais visnoteicošākais faktors,
  • 84:12 - 84:14
    kas nosaka vardarbības līmeni,
  • 84:14 - 84:17
    ir vienlīdzības un nevienlīdzības pakāpe
  • 84:18 - 84:20
    attiecīgajā sabiedrībā.
  • 84:21 - 84:23
    Tātad mēs varam novērot
  • 84:23 - 84:25
    vispārēju sociāla rakstura ..........................
  • 84:25 - 84:28
    Ne tikai viena vai divas lietas noiet greizi,
  • 84:28 - 84:30
    kad nevienlīdzība pieaug,
  • 84:30 - 84:32
    šķiet, ka mainās viss, neatkarīgi no tā, vai runājam
  • 84:32 - 84:35
    par noziedzību, veselību, garīga rakstura slimībām vai ko citu.
  • 84:35 - 84:38
    Viens no visnomācošākajiem atklājumiem, kas ir pieejams,
  • 84:38 - 84:43
    ir, ka nekad nepieļauj kļūdu esot nabadzīgam.
  • 84:43 - 84:45
    Vai piedzimstot nabadzīgam.
  • 84:45 - 84:48
    Tava veselība no tā dabūs ciest daudzos dažādos veidos:
  • 84:48 - 84:52
    to dēvē arī par "veselības socioekonomisko gradientu".
  • 84:52 - 84:54
    Kad dodies no augstākā sabiedrības slāņa,
  • 84:54 - 84:57
    runājot par socioekonomisko statusu,
  • 84:57 - 84:59
    katrs solis uz leju liek veselībai
  • 84:59 - 85:01
    kļūt neskaitāmas reizes vājākai.
  • 85:01 - 85:03
    Dzīves ilgums samazinās.
  • 85:03 - 85:05
    Jaundzimušo mirstības skaits-
  • 85:05 - 85:06
    viss, ko vien varētu aplūkot.
  • 85:06 - 85:09
    Tādēļ liela problēma ir tā,
  • 85:09 - 85:12
    ka šis gradients eksistē.
  • 85:12 - 85:14
    Vienkārša, acīmredzama atbilde ir,
  • 85:14 - 85:16
    ja Tu esi hroniski slims,
  • 85:16 - 85:19
    Tu nevarēsi būt īpaši produktīvs,
  • 85:19 - 85:22
    tātad veselības jautājumi rada socioekonomiskas atšķirības.
  • 85:22 - 85:23
    Un nav jāmeklē dziļi-
  • 85:23 - 85:25
    vienkārši, apskatot
  • 85:25 - 85:26
    piemēram 10 gadu veca
  • 85:26 - 85:28
    bērna socioekonomisko stāvokli
  • 85:28 - 85:31
    mēs varētu secināt kaut ko par viņa veselību
  • 85:31 - 85:32
    pēc pāris desmitgadēm.
  • 85:32 - 85:34
    Tātad nosveramies par labu cēloņsakarībām.
  • 85:34 - 85:37
    Nākamais - ir taču "pilnīgi pašsaprotami"-
  • 85:37 - 85:39
    nabadzīgi cilvēki nevar atļauties aiziet pie ārsta...
  • 85:39 - 85:41
    runa iet par veselības aprūpes pieejamību?
  • 85:41 - 85:42
    Tam nav nekāda sakara ar to,
  • 85:42 - 85:44
    jo vari redzēt šos pašus gradientus
  • 85:44 - 85:46
    valstīs, kur ir universālā veselības aprūpe un
  • 85:46 - 85:48
    socializēti medikamenti.
  • 85:48 - 85:50
    Labi - nākamais 'vienkāršais izskaidrojums'
  • 85:50 - 85:52
    O - vidēji - jo nabagāks tu esi
  • 85:52 - 85:54
    jo vairāk iespējams, ka tu smēķēsi
  • 85:54 - 85:58
    un dzersi un visu veidu dzīvesveida riska faktori.
  • 85:58 - 86:02
    Jā, tie veicina, bet rūpīgi pētījumi liecina,
  • 86:02 - 86:04
    ka tas izskaidro varbūt apmēram trešo daļu varbūtību.
  • 86:04 - 86:06
    Tātad kas paliek?
  • 86:06 - 86:09
    Paliek tas, ka ir tonna ar darāmo
  • 86:09 - 86:11
    ar nabadzības STRESU
  • 86:11 - 86:15
    Jo nabagāks tu esi,. uzsākot savu esamību
  • 86:15 - 86:18
    kā persona, kura atpaliek ar ienākumiem no Bila Geitsa par vienu dolāru...
  • 86:18 - 86:20
    jo nabagāks tu esi šajā valstī
  • 86:20 - 86:22
    vidēji, jo sliktāka ir tava veselība.
  • 86:22 - 86:24
    Tas mums stāsta kaut ko ļoti svarīgu:
  • 86:24 - 86:26
    veselības saistību ar nabadzību
  • 86:26 - 86:30
    runa nav par to, ka esiet nabadzīgs, bet ka tāds jūtieties.
  • 86:30 - 86:36
    Arvien vairāk mēs saprotam to, ka hroniskam stresam
  • 86:36 - 86:38
    ir ievērojama ietekme uz veselību,
  • 86:38 - 86:41
    bet visievērojamākais stresa avots
  • 86:41 - 86:43
    ir dzīves kvalitāte sociālajās attiecībās.
  • 86:44 - 86:45
    Un , ja ir kaut kas, kas
  • 86:45 - 86:47
    pazemina sociālo attiecību kvalitāti
  • 86:48 - 86:51
    tas ir sociālekonomiskā sabiedrības noslāņošanās.
  • 86:51 - 86:53
    Ko pašlaik zinātne ir parādījusi ir,
  • 86:53 - 86:55
    ka neskatoties uz materiālo labklājību,
  • 86:55 - 86:59
    stress vienkārši dzīvojot noslāņotā sabiedrībā,
  • 86:59 - 87:03
    noved pie noteikta spektra sabiedrības veselības problēmu
  • 87:03 - 87:07
    un jo lielāka nevienlīdzība, jo sliktākas tās kļūst.
  • 87:07 - 87:11
    Dzīves ilgums: Garāks vienlīdzīgākās valstīs.
  • 87:12 - 87:15
    Narkotiku lietošana: Mazāka vienlīdzīgākās valstīs
  • 87:16 - 87:20
    Garīgās slimības: Mazāk vienlīdzīgākās valstīs.
  • 87:20 - 87:22
    Sociālais kapitāls - nozīmē
  • 87:22 - 87:25
    cilvēku spēja uzticēties viens otram:
  • 87:25 - 87:28
    Dabiski lielāka vienlīdzīgākās valstīs
  • 87:28 - 87:32
    Izglītības rādītāji: Augstāki vienlīdzīgākās valstīs.
  • 87:32 - 87:37
    Slepkavību rādītāji: Zemāki vienlīdzīgākās valstīs.
  • 87:37 - 87:39
    Noziedzības un ieslodzījuma rādītāji:
  • 87:39 - 87:42
    Zemāki vienlīdzīgākās valstīs.
  • 87:42 - 87:44
    Tas tirpinās vēl un vēl:
  • 87:44 - 87:48
    Zīdaiņu mirstība - aptaukošanās - dzimstības rādītāji pusaudžiem:
  • 87:48 - 87:50
    Zemāki vienlīdzīgākās valstīs
  • 87:50 - 87:52
    un varbūt visinteresantākais:
  • 87:52 - 87:56
    Inovācijas: Vairāk vienlīdzīgākās valstīs
  • 87:56 - 88:00
    kas apstrīd vecu veco uzskatu, ka konkurence
  • 88:00 - 88:04
    sašķeltā sabiedrībā ir kaut kādā veidā radošāka un inovatīvāka.
  • 88:05 - 88:07
    Turklāt Lielbritānijā veikt pētījums
  • 88:07 - 88:08
    saukts par WhiteHall Study
  • 88:08 - 88:11
    apstiprināja ka ir sociāls slimību izplatīšanas veids
  • 88:11 - 88:14
    kad jūs kāpjat no sociālekonomisko kāpņu augšgala
  • 88:14 - 88:15
    uz leju.
  • 88:15 - 88:18
    Par piemēru, tika atklāts, ka zemākajos hierarhijas
  • 88:18 - 88:20
    rangos bija 4 reizes vairāk
  • 88:20 - 88:23
    mirstības, kas saistītas ar sirds slimībām,
  • 88:23 - 88:25
    salīdzinājumā ar augstākajiem rangiem.
  • 88:25 - 88:29
    Un šis modelis pastāv, neatkarīgi no veselības aprūpes pieejamības
  • 88:29 - 88:33
    Līdz ar to - jo sliktāks ir personas relatīvais finansiālais stāvoklis,
  • 88:33 - 88:36
    jo vidēji sliktāks būs viņas veselības stāvoklis.
  • 88:36 - 88:39
    Šis fenomens sakņojas tajā, ko varētu saukt par
  • 88:39 - 88:41
    "Psihosociālo stresu"
  • 88:41 - 88:44
    un tas ir pamats lielākajiem sociālajiem traucējumiem
  • 88:44 - 88:47
    "ievazāt mēri" mūsdienu sabiedrībā.
  • 88:47 - 88:48
    Tā cēloņi?
  • 88:48 - 88:51
    Naudiskā-Tirgus sistēma.
  • 88:52 - 88:54
    Nekļūdieties:
  • 88:54 - 88:56
    Lielākais ekoloģijas iznīcinātājs...
  • 88:56 - 89:00
    lielākais atkritumu, iztukšošanas un piesārņojuma avots...
  • 89:00 - 89:02
    lielākais vardarbības -
  • 89:03 - 89:07
    kara - noziedzības - nabadzības - vardarbības pret dzīvniekiem un necilvēcības sagādnieks...
  • 89:07 - 89:11
    lailākais sociālo un individuālo neirožu ģenerātors...
  • 89:11 - 89:14
    psihiskiem traucējumiem - depresiju trauksmēm ...
  • 89:14 - 89:18
    Nemaz nerunājot par lielāko sociālās paralīzes avotu,
  • 89:18 - 89:21
    kas aptur mūs no pārejas uz jaunām metodoloģijām
  • 89:21 - 89:24
    priekš individuālās veselības, globālās ilgtspējības
  • 89:24 - 89:27
    un progresa uz šīs planētas -
  • 89:27 - 89:31
    nav kāda korumpēta valdība tiesību iestāde...
  • 89:31 - 89:35
    nav kāda korporācija vai banku kartelis ...
  • 89:35 - 89:37
    nav kāds cilvēka dbas trūkums...
  • 89:38 - 89:42
    un nekādā gadījumā nav noslēpumaina intriga, kas kontrolē pasauli.
  • 89:43 - 89:44
    Patiešībā tas ir:
  • 89:44 - 89:46
    Pati Socio-Ekonomiskā sistēma
  • 89:46 - 89:49
    pašā tās pamatā
  • 90:05 - 90:10
    [Trešā daļa: Projekts Zeme]
  • 90:11 - 90:13
    Iedomāsimies uz mirkli, ka mums būtu iespēja
  • 90:13 - 90:16
    pārprojektēt cilvēcisko civilizāciju no nulles.
  • 90:16 - 90:18
    Kas būtu, ja, hipotētiski runājot,
  • 90:18 - 90:21
    mēs atrastu tiešu kopiju planētai Zeme,
  • 90:21 - 90:23
    un vienīgā atšķirība starp
  • 90:23 - 90:25
    šo jauno planētu un mūsējo,
  • 90:25 - 90:27
    būtu, ka cilvēku evolūcija nebūtu notikusi.
  • 90:27 - 90:29
    Tā būtu tukša palete.
  • 90:29 - 90:33
    Nekādu valstu, nekādu pilsētu, nekāda piesārņojuma, nekādu republikāņu...
  • 90:33 - 90:35
    tikai skaista, atvērta vide.
  • 90:36 - 90:38
    Tad ko mēs darītu?
  • 90:38 - 90:40
    Pirmkārt, mums nepieciešams mērķis, vai ne?
  • 90:40 - 90:44
    Un, droši varam teikt, ka mērķis būtu izdzīvošana.
  • 90:44 - 90:48
    Un ne tikai izdzīvot, bet to darīt optimizētā,
  • 90:48 - 90:49
    veselīgā un plaukstošā veidā.
  • 90:49 - 90:52
    Lielākā daļa, patiesi, vēlas dzīvot, un
  • 90:52 - 90:54
    viņi labprātāk to darītu bez ciešanām.
  • 90:54 - 90:57
    Tādējādi, šīs civilizācijas pamatā
  • 90:57 - 90:59
    ir nepieciešamība būt cik vien atbalstošam, tātad
  • 90:59 - 91:01
    ilgtspējīgam pret cilvēka dzīvi, cik tas ir iespējams-
  • 91:01 - 91:04
    ņemot vērā visas pasaules cilvēku
  • 91:04 - 91:05
    materiālās nepieciešamības,
  • 91:05 - 91:07
    kamēr mēģinot likvidēt jebko,
  • 91:07 - 91:09
    kas varētu nodarīt mums pāri ilgtermiņā.
  • 91:10 - 91:14
    Ar tādu skaidru "Maksimālas ilgtspējības" mērķi,
  • 91:14 - 91:17
    nākamais jautājums būtu saistīts ar mūsu "metodi".
  • 91:17 - 91:19
    Kādu piegājienu izmantosim?
  • 91:19 - 91:20
    Paskatīsimies-
  • 91:20 - 91:25
    politika bija sociālo darbību metode uz Zemes...
  • 91:25 - 91:28
    tad ko republikāņu, liberāļu, konservarīvo
  • 91:28 - 91:32
    vai sociālistu doktrīnas stāsta par sociālo izstrādi?
  • 91:33 - 91:36
    hmmm... nevienu pašu vārdu.
  • 91:36 - 91:38
    Labi, tad kā ar reliģiju?
  • 91:38 - 91:42
    Lieliskais radītājs noteikti kaut kur atstāja plānu....
  • 91:42 - 91:44
    Nē... neko neatradām.
  • 91:44 - 91:47
    Labi - kas ir palicis?
  • 91:47 - 91:50
    Izskatās, ka kaut kas ar nosaukumu "zinātne".
  • 91:50 - 91:54
    Zinātne ir unikāla ar to, ka tās metodes nepieprasa tikai
  • 91:54 - 91:57
    izvirzīto ideju pārbaudi un atklārtošanu...
  • 91:57 - 92:01
    bet viss, ko atklāj zinātne, ir pašā pamatā nepatiess.
  • 92:01 - 92:04
    Citiem vārdiem sakot, atšķirībā no reliģijas un politikas,
  • 92:04 - 92:06
    zinātnei nav ego,
  • 92:06 - 92:09
    un viss, ko tā izvirza, var tikt
  • 92:09 - 92:11
    ar laiku apgāzts.
  • 92:11 - 92:14
    Tā nepieķeras nekam un visu laiku attīstas.
  • 92:15 - 92:17
    Man tas šķiet pietiekami dabiski.
  • 92:17 - 92:21
    Tātad, ņemot vērā pašreizējo zinātnes līmeni
  • 92:21 - 92:22
    21. gadsimta sākumā,
  • 92:23 - 92:25
    kopā ar mūsu mērķi sasniegt "maksimālu ilgtspējīgumu"
  • 92:25 - 92:27
    cilvēces labā,
  • 92:27 - 92:31
    kā mēs uzsāksim patieso būvniecības procesu?
  • 92:31 - 92:33
    Pirmais jautājums, kas jāuzdod, ir:
  • 92:33 - 92:35
    Kas mums ir nepieciešams, lai izdzīvotu?
  • 92:35 - 92:38
    Atbilde, protams, ir planētas resursi.
  • 92:39 - 92:42
    Vai runa iet par ūdeni, ko dzeram, elektrību, ko izmantojam
  • 92:42 - 92:46
    vai pirmatnējajiem materiāliem, ko izmantojam, lai ražotu rīkus un pajumti,
  • 92:46 - 92:49
    planēta dod lielu daudzumu resursu-
  • 92:49 - 92:52
    daudzi no kuriem ir nepieciešami mūsu izdzīvošanai.
  • 92:52 - 92:54
    Ņemot to visu vērā,
  • 92:54 - 92:59
    kļūst ļoti svarīgi izdomāt, kas no tā visa mums ir un kur.
  • 92:59 - 93:01
    Tas nozīmē, ka nepieciešams izveidot aptauju.
  • 93:01 - 93:05
    Mēs vienkārši atrodam un identificējam katru fizisko planētas resursu,
  • 93:05 - 93:09
    ko varam, kopā ar informāciju par tā daudzumu, kas pieejams,
  • 93:09 - 93:13
    sākot ar varša rūdām, līdz pat labākajām vietām priekš
  • 93:13 - 93:15
    vēja fermām elektrības ražošanai,
  • 93:15 - 93:17
    vai tīrā ūdens krājumiem,
  • 93:17 - 93:20
    un okeānā esošo zivju skaita novērtējumu,
  • 93:20 - 93:25
    un labāko zemi zemkopībai ēdiena audzēšanai utt.
  • 93:25 - 93:27
    Bet, tā kā mēs, cilvēki,
  • 93:27 - 93:29
    šos resursus laika gaitā patērēsim,
  • 93:29 - 93:34
    mēs saprotam, ka mums tie ir netikai jāatrod un jāidentificē-
  • 93:34 - 93:36
    bet arī jāuzskaita.
  • 93:36 - 93:39
    Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mums beidzas kāds no šiem resursiem...
  • 93:39 - 93:40
    tas būtu ļoti slikti.
  • 93:40 - 93:43
    Tas nozīmē, ka ne tikai patērētā uzskaiti,
  • 93:43 - 93:46
    bet arī atjaunojamības uzskaiti,
  • 93:46 - 93:49
    kā piemēram, cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai, teiksim,
  • 93:49 - 93:52
    izaugtu jauns koks vai avots atjaunotos.
  • 93:52 - 93:56
    To sauc par "Dinamisko līdzsvaru".
  • 93:56 - 94:00
    Citiem vārdiem sakot, ja izlietosim kokus ātrāk, nekā tie spēj ataugt atpakaļ=
  • 94:00 - 94:04
    tad mums ir ļoti nopietna problēma, jo tas ir neilgtspējīgi.
  • 94:04 - 94:07
    Tātad, kā mēs varam uzskaitīt inventāru,
  • 94:07 - 94:09
    it īpaši, ja saprotam, ka visas
  • 94:09 - 94:11
    šīs lietas ir izbārstītas pa visu pasauli.
  • 94:12 - 94:15
    Mums ir milzīgas minerālu rūdas Āfrikā,
  • 94:15 - 94:18
    enerģijas koncentrācija Tuvajos Austrumos,
  • 94:18 - 94:21
    milzīgas viļņu enerģijas iespējas Ziemeļamerikā pie Atlantija okeāna piekrastes,
  • 94:21 - 94:26
    lielākā svaigā ūdens koncentrācija Brazīlijā utt.
  • 94:26 - 94:30
    Atkal, vecajai labajai zinātnei ir ieteikums:
  • 94:30 - 94:32
    To sauc par "Sistēmu teoriju".
  • 94:32 - 94:36
    Sistēmu teorija atpazīst, ka visas dabiskās pasaules audekls
  • 94:36 - 94:39
    sākot ar cilvēka bioloģiju līdz pat zemes biosfērai,
  • 94:39 - 94:43
    gravitācijas spiedienam no saules sistēmas,
  • 94:43 - 94:48
    ir viens liels sinerģiski saistīts mehānisms, kas ir pilnībā savienots.
  • 94:48 - 94:51
    Tāpat kā cilvēka šūnas ir savienotas, lai radītu mūsu orgānus,
  • 94:51 - 94:53
    un orgāni savienojas, lai radītu ķermeņus.
  • 94:53 - 94:56
    Un tā kā mūsu ķermeņi nevar izdzīvot bez zemes resursiem,
  • 94:56 - 95:01
    kā ēdiens, gaiss un ūdens, mēs esam cieši saistīti ar zemi.
  • 95:01 - 95:03
    Un tā tālāk.
  • 95:03 - 95:06
    Tātad, daba iesaka mums visu šo informāciju
  • 95:06 - 95:10
    un uzskaites datus apvienot un radīt "sistēmu", lai to pārvaldītu.
  • 95:10 - 95:14
    "Globāla resursu uzskaites sistēma", kas
  • 95:14 - 95:17
    pārvaldītu katru svarīgo planētas resursu.
  • 95:17 - 95:21
    Nav loģiskākas alternatīvas, ja mūsu mērķis kā sugai
  • 95:21 - 95:26
    ir ilgtermiņā izdzīvot. Mums ir jāveic uzskaite.
  • 95:26 - 95:30
    Ja saprasts ir šis, var sekot ražošana.
  • 95:30 - 95:31
    Kā mēs to visu izmantojam?
  • 95:31 - 95:35
    Kāds būs mūsu ražošanas process un kas mums jāņem vērā,
  • 95:35 - 95:38
    lai nodrošinātu to, ka viss ir tik optimizēts, cik tas iespējams,
  • 95:38 - 95:42
    lai radītu visaugstāko ilgtspējības modeli?
  • 95:42 - 95:45
    Pirmais, kas nāk prātā, ir fakts, ka mums
  • 95:45 - 95:47
    nepārtraukti jācenšas saglabāt.
  • 95:48 - 95:51
    Planētas resursi savā pamatā ir ierobežoti.
  • 95:51 - 95:54
    Tādēļ nepieciešams būt "stratēģiskiem".
  • 95:54 - 95:57
    "Stratēģiska saglabāšana" ir viens no stūrakmeņiem.
  • 95:57 - 96:00
    Otrā lieta, ko saprotam, ir, ka daži resursi
  • 96:00 - 96:03
    nav tik labi pielietojamības ziņā, kā citi.
  • 96:03 - 96:06
    Patiesībā, daži no tiem, kad pielietoti,
  • 96:06 - 96:08
    rada šausmīgu ietekmi uz vidi,
  • 96:08 - 96:10
    kas neapšaubāmi kaitē mūsu veselībai.
  • 96:11 - 96:13
    Piemēram; Nafta un fosilie kurināmie,
  • 96:13 - 96:15
    neatkarīgi no tā, cik daudz jūs samazināsiet to izmantošanu
  • 96:15 - 96:19
    atbrīvo dažas diezgan destruktīvus aģentus vidē.
  • 96:19 - 96:22
    Tādēļ, tas ir kritiski svarīgi, ka mēs darām ko spējam, lai izmantotu šādas lietas
  • 96:22 - 96:26
    tikai tad, kad tas tiešām nepieciešams - un ja vispār.
  • 96:26 - 96:31
    Par laimi mums, mēs redzam tonnām saules - vēja - plūdmaiņu - viļņu -
  • 96:31 - 96:35
    siltuma diferencētu un ģeotermālo iespēju enerģijas ražošanā,
  • 96:35 - 96:39
    lai mēs varētu objektīvi veidot stratēģiju par to kā un ko mēs izmantojam,
  • 96:39 - 96:44
    lai izvairītos no tā, ko varētu nosaukt par "negatīvām pretdarbībām"
  • 96:44 - 96:47
    vai jebko, kas rodas no ražošanas vai tā izmantošanas,
  • 96:47 - 96:51
    kas nodara kaitējumu videi un tādējādi, mums pašiem.
  • 96:51 - 96:54
    Sauksim to par "Stratēģisko drošību"
  • 96:54 - 96:58
    lai sapārotu to ar "Stratēģisko saglabāšanu".
  • 96:58 - 97:00
    Bet ražošanas stratēģija pie tā neapstājas.
  • 97:00 - 97:03
    Mums būs nepieciešama "Efektivitātes Stratēģija"
  • 97:04 - 97:07
    priekš pašas ražošanas mehānikas.
  • 97:07 - 97:09
    Un mēs redzam, ka rupji pastāv
  • 97:09 - 97:12
    trīs noteikti protokoli, kuri mums jāievēro:
  • 97:12 - 97:15
    Pirmais: Katram labumam, kuru mēs saražojam ir jābūt
  • 97:15 - 97:17
    projektētam tā, lai tas pastāv cik vien ilgi iespējams.
  • 97:17 - 97:19
    Dabiski, jo vairāk lietu salūzt,
  • 97:20 - 97:23
    jo vairāk resursu mums būs nepieciešams, lai tās aizstātu
  • 97:23 - 97:25
    un jo vairāk atkritumu saražots.
  • 97:25 - 97:27
    Otrais: Kad lietas patiešām salūzt
  • 97:27 - 97:30
    vai nav lietojamas jebkura iemesla dēļ
  • 97:30 - 97:35
    tas ir kritiski svarīgi tās savākt vai pārstrādāt cik tik mēs spējam.
  • 97:35 - 97:38
    Tātad ražošanas procesā tas ir jāņem vērā
  • 97:38 - 97:41
    tieši pašās sākuma stadijās.
  • 97:42 - 97:46
    Trešais: Ātri attīstošās tehnoloģijas, kā piemēram elektronika
  • 97:46 - 97:50
    uz kuru attiecas ātrākais novecošanās rādītājs
  • 97:50 - 97:52
    būtu jāprojektē tā
  • 97:52 - 97:55
    lai tas būtu spējīgas paredzēt un uzņemt fiziskus atjauninājumus.
  • 97:55 - 97:59
    Pēdējais ko mēs gribētu darīt ir izmest ārā veselu datorsistēmu
  • 97:59 - 98:03
    tikai tādēļ, ka tai ir viena bojāta detaļa vai tā ir novecojusi.
  • 98:03 - 98:07
    Tādēļ mēs projektējam komponentes tā, lai tās būtu viegli atjaunināmas
  • 98:07 - 98:11
    detaļu pa detaļai, standartizēt un universāli savstarpēji nomainīt,
  • 98:11 - 98:16
    ko atļauj darīt pašreizējās tehnoloģiju attīstības tendences.
  • 98:16 - 98:19
    Un kad sapratīsim, ka "Stratēģiskās saglabāšanas" mehānisms,
  • 98:19 - 98:23
    "Stratēģiskā drošība" un "Stratēģiskā efektivitāte" ir tīri
  • 98:23 - 98:26
    tehnisks apstāklis,
  • 98:26 - 98:29
    kas nav saistīts ar jebkādu cilvēka viedokli vai muļķīgām iedomām,
  • 98:29 - 98:32
    mēs vienkārši varam ieprogramēt šīs stratēģijas datorā,
  • 98:32 - 98:35
    kas var izvērtēt un izrēķināt visus noderīgos mainīgos lielumus,
  • 98:35 - 98:37
    ļaujot mums vienmēr nonākt pie
  • 98:37 - 98:41
    pašas labākās ilgtspējīgas ražošanas metodes,
  • 98:41 - 98:43
    kas balstās uz pašreizējo izpratni.
  • 98:44 - 98:46
    Lai gan tas varētu izklausīties sarežģīti,
  • 98:46 - 98:49
    tas ir vienkārši attīstītāks kalkulators,
  • 98:49 - 98:50
    nepiebilstot to, ka tāda veida daudz-apstākļu
  • 98:50 - 98:53
    lēmumu pieņemšanu un monitoringa sistēmas
  • 98:53 - 98:55
    jau izmanto visapkārt pasaulei
  • 98:55 - 99:00
    izolētākos nolūkos. Tas vienkārši ir jāpaplašina.
  • 99:00 - 99:01
    Tātad...
  • 99:01 - 99:05
    Mums ne tikai nav Resursu uzraudzības sistēma,
  • 99:05 - 99:08
    bet arī ražošanas uzraudzības sistēma,
  • 99:08 - 99:10
    abas no kurām var viegli automatizēt,
  • 99:10 - 99:14
    tā uzlabojot efektivitāti, uzglabāšanu un drošību.
  • 99:14 - 99:17
    Informātikas realitāte ir tāda, ka cilvēka prāts,
  • 99:17 - 99:21
    vai pat cilvēku grupa, nespēj izsekot visam, kam nepieciešams izsekot.
  • 99:21 - 99:25
    To ir jādara datoriem, un tie to spēj.
  • 99:26 - 99:29
    Un tas mūs noved pie nākošā līmeņa: Izplatīšanas.
  • 99:29 - 99:32
    Kādas ilgtspējības stratēģijas šeit varētu pielietot.
  • 99:32 - 99:34
    Tā kā zinām, ka īsākā distance
  • 99:34 - 99:37
    starp diviem punktiem ir taisna līnija,
  • 99:37 - 99:41
    un ir nepieciešama enerģija, lai darbinātu transporta līdzekļus,
  • 99:41 - 99:44
    tad, jo īsāka būs distance, jo ilgtspējīgāk.
  • 99:44 - 99:48
    Preču ražošana vienā kontinentā un to nosūtīšana uz citu
  • 99:48 - 99:51
    ir saprotama prakse tikai gadījumā, ja preces vienkārši
  • 99:51 - 99:54
    nav iespējams ražot.
  • 99:54 - 99:57
    Savādāk, tas ir ļoti izšķērdīgi.
  • 99:57 - 100:00
    Mums ir jālokalizē ražošana, lai izplatīšana
  • 100:00 - 100:03
    ir vienkārša, ātra, un tai nepieciešams vismazākais iespējamais daudzums enerģijas.
  • 100:04 - 100:06
    To mēs dēvēsim par "Tuvuma stratēģija",
  • 100:06 - 100:08
    kas vienkāršiem vārdiem runājot, nozīmē, ka mēs
  • 100:08 - 100:10
    samazināsim preču ceļošanas attālumu cik vien iespējams,
  • 100:10 - 100:14
    vienalga, vai runa ir par pirmatnējiem materiāliem vai gatavām patēriņa precēm.
  • 100:14 - 100:17
    Protams, varētu būt arī svarīgi zināt,
  • 100:17 - 100:20
    kādas preces mēs transportējam un kādēļ...
  • 100:20 - 100:23
    Un tas ietilpst zem pieprasījuma kategorijas.
  • 100:23 - 100:25
    Un pieprasījums vienkārši ir lietas, kas cilvēkiem nepieciešamas
  • 100:25 - 100:28
    lai viņi varētu dzīvot augstas kvalitātes dzīvi.
  • 100:28 - 100:30
    Materiālo cilvēka nepieciešamību spektrs sniedzas
  • 100:30 - 100:33
    no pamata dzīvei nepieciešamām lietām,
  • 100:33 - 100:36
    kā ēdiens, tīrs ūdens un pajumte...
  • 100:37 - 100:40
    līdz pat sociāla un atpūtas rakstura lietām, kas ļauj
  • 100:40 - 100:43
    relaksēties un izbaudīt sociālas izpriecas-
  • 100:43 - 100:48
    abas no kurām ir ļoti svarīgas lietas cilvēka un sociālās veselības nodrošināšanai kopumā.
  • 100:48 - 100:50
    Tātad, ļoti vienkārši, mēs izveidojam vēl vienu aptauju.
  • 100:50 - 100:53
    Cilvēki apraksta viņu nepieciešamības, pieprasījums
  • 100:53 - 100:56
    tiek novērtēts un ražošana tiek uzsākta, balstoties uz pieprasījumu.
  • 100:56 - 100:59
    Un, tā kā dažādu produktu pieprasījums dabiski
  • 100:59 - 101:03
    svārstīsies un mainīsies dažādos apgabalos,
  • 101:03 - 101:07
    mums ir nepieciešams radīt "Pieprasījuma/izplatīšanas uzskaites sistēmu",
  • 101:07 - 101:10
    lai izvairītos no pārmērīga saražotā vai nepietiekamības.
  • 101:10 - 101:12
    Šī ideja, protams, ir ļoti sen,
  • 101:12 - 101:15
    jo to jau pašlaik izmanto jebkura liela veikalu ķēde,
  • 101:15 - 101:18
    lai nodrošinātu inventāra nepārtrauktu atjaunošanos.
  • 101:18 - 101:22
    Tikai šoreiz, mēs izsekosim globālā mērogā.
  • 101:22 - 101:26
    Bet pagaidi. Mēs nevaram izprast pieprasījumu pilnībā,
  • 101:26 - 101:30
    ja nezinām patieso produktu patēriņu.
  • 101:30 - 101:34
    Vai ir loģiski un ilgtspējīgi katram cilvēkam
  • 101:34 - 101:39
    radīt kaut ko? Neatkarīgi no pielietošanas?
  • 101:39 - 101:43
    Nē. Tas vienkārši būtu izšķērdīgi un neilgtspējīgi.
  • 101:43 - 101:47
    Ja cilvēkam ir nepieciešamība pēc produkta, bet tā ir uz apmēram, piemēram:
  • 101:47 - 101:49
    vidēji 45 minūtes dienā,
  • 101:49 - 101:51
    būtu daudz saprātīgāk,
  • 101:51 - 101:53
    ja šis produkts būtu pieejams viņam
  • 101:53 - 101:56
    un pēc tam citiem, kad viņiem tas būs nepieciešams.
  • 101:56 - 101:59
    Daudzi aizmirst, ka patiesībā vēlas nevis pašu
  • 101:59 - 102:01
    produktu, bet izpildīt ar tā palīdzību uzdevumu, ko vēlas.
  • 102:01 - 102:03
    Kad sapratīsim, ka produkts
  • 102:03 - 102:05
    ir tik vērtīgs, cik pielietojamss tas ir,
  • 102:05 - 102:08
    mēs redzam "ārpusējs ierobežojums"
  • 102:08 - 102:11
    vai, ko mēdzam dēvēt arī par "īpašumtiesībām"
  • 102:11 - 102:14
    ir ļoti izšķērdīga un neloģiska prakse,
  • 102:14 - 102:18
    domājot fundamentālā, ekonomiskā kontekstā.
  • 102:18 - 102:23
    Tādēļ mums ir jārada stratēģiju ar nosaukumu: "Stratēģiska pieejamība".
  • 102:23 - 102:25
    Tas būtu pamatā mūsu
  • 102:25 - 102:27
    "Pieprasījuma/izplatīšanas uzskaites sistēmai",
  • 102:27 - 102:29
    kas nodrošina mūsu spēju apmierināt
  • 102:29 - 102:30
    cilvēku pieprasījuma kad
  • 102:30 - 102:35
    vien viņiem ir nepieciešama pieeja produktam.
  • 102:35 - 102:38
    Un fiziska pieeja produktiem notiktu ar
  • 102:38 - 102:40
    centralizētu un reģionālu pieejas centru
  • 102:40 - 102:42
    palīdzību, kas
  • 102:42 - 102:46
    atrastos cilvēku dzīves vietu tuvumā,
  • 102:46 - 102:49
    un cilvēks būtu spējīgs vienkārši atnākt, paņemt
  • 102:49 - 102:52
    priekšmetu, izmantot, un kad beidzis, to nolikt vietā...
  • 102:52 - 102:55
    līdzīgi tam, kā mūsdienās darbojas bibliotēkas.
  • 102:55 - 102:57
    Patiesībā, šāda veida centri varētu pastāvēt ne tikai
  • 102:57 - 103:00
    tādā formā, kā pašreiz var novērot veikalus,
  • 103:00 - 103:04
    bet kā specializēti pieejas centri atrastos noteiktās
  • 103:04 - 103:07
    teritorijās, kur vieži vien noteikti produkti tiktu izmantoti,
  • 103:07 - 103:11
    tā saglabājot vairāk enerģijas, un ietaupot transporta izdevumos.
  • 103:11 - 103:14
    Un, tiklīdz šī pieprasījuma uzskaites sistēma darbosies,
  • 103:14 - 103:17
    tā būs sasaistīta ar mūsu ražošanas uzraudzības sistēmu,
  • 103:17 - 103:20
    un, protams, ar resursu uzraudzības sistēmu,
  • 103:20 - 103:23
    tādējādi radot vienotu dinamisku atskaites sistēmu,
  • 103:23 - 103:26
    globālu ekonomisku uzraudzības mehānismu,
  • 103:26 - 103:29
    kas vienkārši nodrošina to, ka mēs saglabājam ilgtspējīgumu,
  • 103:29 - 103:33
    sākot ar ierobežoto resursu saglabāšanu,
  • 103:33 - 103:36
    tālāk nodrošinoties, ka radām tikai labākos
  • 103:36 - 103:38
    stratēģiskākos produktus, kādus vien iespējams,
  • 103:38 - 103:40
    tai pat laikā izplatot visu
  • 103:40 - 103:43
    vissaprātīgākajā un noturīgākajā veidā.
  • 103:43 - 103:47
    Un unikālais šīs saglabāšanas pieejas rezultāts,
  • 103:47 - 103:50
    kas ir ļoti neparastam,
  • 103:50 - 103:53
    ir, ka šis loģiskais, no nulles
  • 103:53 - 103:56
    sāktais saglabāšanas un efektivitātes process,
  • 103:56 - 104:01
    vienīgais, kas spēj uzrādīt patiesu cilvēcisko ilgtspējīgumu uz planētas,
  • 104:01 - 104:06
    radītu kaut ko, kas nekad iepriekš cilvēces vēsturē nav piedzīvots.
  • 104:06 - 104:08
    Pieejamības pārpilnība...
  • 104:08 - 104:11
    ne tikai daļai globālās populācijas...
  • 104:11 - 104:15
    bet visai cilvēcei.
  • 104:16 - 104:18
    Šis ekonomiskais modelis, kā tikko apskatīts...
  • 104:18 - 104:21
    Šis atbildīgais, sistemātiskais piegājiens visas
  • 104:21 - 104:24
    pasaules resursu uzraudzībai un procesiem,
  • 104:24 - 104:26
    kas radīti, lai parūpētos
  • 104:26 - 104:28
    par cilvēci kā tādu visefektīvākajā
  • 104:28 - 104:31
    un ilgtspējīgākajā veidā,
  • 104:31 - 104:32
    varētu dēvēties
  • 104:32 - 104:35
    par "UZ RESURSIEM BALSTĪTA EKONOMIKA".
  • 104:35 - 104:38
    Šo ideju 70. gados definēja
  • 104:38 - 104:41
    būvinžinieris Žaks Fresko.
  • 104:41 - 104:44
    Viņš jau tad saprata, ka sabiedrībai draud sadursme
  • 104:44 - 104:49
    ar dabu un pašai ar sevi - tā ir neilgtspējīga visos
  • 104:49 - 104:51
    līmeņos, un, ja situācija nemainīsies,
  • 104:51 - 104:54
    mēs iznīcināsim sevi, tā vai savādāk.
  • 104:54 - 104:56
    Vai šīs lietas, ko sakāt, Žak...
  • 104:56 - 104:59
    Vai tās varētu uzbūvēt ar mūsdienu zināšanām?
  • 104:59 - 105:03
    Vai arī jūs minat... balstoties uz to, ko zinām mūsdienās.
  • 105:03 - 105:06
    Nē, visas šīs lietas var uzbūvēt ar mūsdienu zināšanām,
  • 105:06 - 105:09
    Būtu vajadzīgi 10 gadi, lai izmainītu Zemi.
  • 105:09 - 105:12
    Lai pārveidotu pasauli par otru Ēdenes dārzu.
  • 105:12 - 105:14
    Izvēle ir jūsu ziņā.
  • 105:14 - 105:16
    Kodolieroču ražošanas sacensību neprāts...
  • 105:16 - 105:18
    ieroču attīstīšana...
  • 105:18 - 105:20
    mēģinot problēmas atrisināt politiskā ceļā,
  • 105:20 - 105:23
    ievēlot šo vai citu politisko partiju...
  • 105:23 - 105:26
    visa veida politika ir saistīta ar korupciju.
  • 105:26 - 105:27
    Ļaujiet atkārtoties:
  • 105:27 - 105:30
    Komunisms, sociālisms, fašisms... demokrāti,
  • 105:30 - 105:34
    liberāļi- mēs vēlamies iesaistīt cilvēkus.
  • 105:34 - 105:37
    Visām organizācijām, kas tic labākai cilvēciskai dzīvei:
  • 105:37 - 105:40
    nav melnādaino problēmas, vai poļu problēmas,
  • 105:40 - 105:42
    vai ebreju problēmas, vai grieķu problēmas,
  • 105:42 - 105:45
    vai sieviešu problēmas - ir cilvēciskas problēmas!
  • 105:45 - 105:48
    Man nav bail no neviena; es nestrādāju neviena labā;
  • 105:48 - 105:49
    neviens mani nevar atlaist.
  • 105:49 - 105:51
    Man nav priekšnieka.
  • 105:51 - 105:54
    Man ir bail dzīvot pašreizējā sabiedrībā.
  • 105:54 - 105:58
    Sabiedrību ilgi nevarēs uzturēt ar šāda veida nekompotenci.
  • 105:58 - 106:00
    Bija lieliski - brīvās komerciālās darbības sistēma-
  • 106:00 - 106:03
    apmēram 35 gadus. Tad beidzās tās vērtība.
  • 106:03 - 106:07
    Tagad mums ir jāmaina sava domāšana, vai arī mēs iznīksim.
  • 106:08 - 106:12
    Šausmu filmas par nākotni būs mūsu sabiedrība...
  • 106:12 - 106:14
    veids, kā nekas nedarbojās
  • 106:14 - 106:15
    un politika...
  • 106:15 - 106:18
    viss būs daļa no šausmu filmas.
  • 106:20 - 106:25
    Proti, mūsdienās daudzi cilvēki lieto terminu "aukstā zinātne",
  • 106:25 - 106:27
    tāpēc ka tā ir analītiska
  • 106:27 - 106:30
    un viņi pat nezin, ko nozīmē analītisks.
  • 106:30 - 106:33
    Zinātne nozīmē: lielāks tuvums
  • 106:33 - 106:35
    tam, kā pasaule patiesībā darbojas.
  • 106:36 - 106:39
    Tātad, tā vienkārši runā patiesību.
  • 106:39 - 106:42
    Zinātnieks nemēģina izpatikt cilvēkiem.
  • 106:42 - 106:44
    Viņi runā par saviem secinājumiem un rezultātiem.
  • 106:44 - 106:47
    Viņiem ir jāizvērtē viss
  • 106:47 - 106:51
    un, ja kāds zinātnieks nāk klajā ar eksperimentu, kas parāda,
  • 106:51 - 106:54
    ka dažiem materiāliem ir noteiktas priekšrocības,
  • 106:54 - 106:56
    tad citiem zinātniekiem ir jāspēj atkārtot
  • 106:56 - 106:59
    šo eksperimentu un nākt klajā ar tādiem pašiem rezultātiem.
  • 106:59 - 107:03
    Pat ja zinātnieks jūt, ka lidmašīnas spārns,
  • 107:03 - 107:06
    sakarā ar matemātiskajiem aprēķiniem,
  • 107:06 - 107:08
    var izturēt attiecīgu slodzi,
  • 107:08 - 107:11
    viņi uz tā vienalga uzkraus smilšu maisus,
  • 107:11 - 107:13
    lai redzētu, kad tas neizturēs slodzi un salūzīs un tikai tad teiks-
  • 107:13 - 107:16
    ziniet, mani aprēķini ir pareizi vai tomēr nepilnīgi.
  • 107:16 - 107:20
    Man patīk šī sistēma, tāpēc ka tā ir brīva no aizspriedumiem
  • 107:20 - 107:23
    un brīvdomājoša, ka matemātika var atrisināt visas problēmas.
  • 107:23 - 107:26
    Lai to pārbaudītu, jums pašiem arī ir jārēķina.
  • 107:26 - 107:29
    Es domāju, ka jebkura sistēma, kuru var pārbaudīt,
  • 107:29 - 107:32
    ir noteikti jāpārbauda.
  • 107:32 - 107:36
    Un visiem šiem lēmumiem ir jābūt pamatotiem ar pētniecību.
  • 107:37 - 107:39
    Uz resursiem balstīta ekonomika vienkārši ir
  • 107:39 - 107:42
    zinātniska metode, kas pielietota sociālu problēmu risināšanai-
  • 107:42 - 107:45
    piegājiens, kas ir maz novērojams mūsdienu pasaulē.
  • 107:45 - 107:48
    Sabiedrība ir mākslīgs izgudrojums.
  • 107:48 - 107:51
    Un pašas efektīvākās metodes, optimizējot cilvēku veselību,
  • 107:51 - 107:55
    fizisko ražošanu, izplatīšanu, pilsētas infrastruktūru izveide
  • 107:55 - 107:58
    atrodas zinātnes un
  • 107:58 - 108:01
    tehnoloģijas lauciņā - nevis politiskajā vai monetārajā ekonomikā.
  • 108:01 - 108:05
    Tā darbojas tādā pašā sistemātiskā veidā kā, piemēram, lidmašīna
  • 108:05 - 108:09
    un nav republikāniska vai liberāla veida, kā uzbūvēt lidmašīnu.
  • 108:09 - 108:11
    Tāpat, pati daba ir
  • 108:11 - 108:14
    fizisks elements, kuru mēs izmantojam savā zinātnē
  • 108:14 - 108:16
    un tā ir noteikta sistēma,
  • 108:16 - 108:19
    veidojoties tikai no mūsu pastiprinātās izpratnes par to.
  • 108:20 - 108:22
    Īstenībā, neatkarīgi no tā, kam jūs
  • 108:22 - 108:25
    subjektīvi ticat vai ko uzskatāt par patiesu.
  • 108:25 - 108:27
    Drīzāk tas dod jums iespēju:
  • 108:27 - 108:29
    jūs varat mācīties un pieņemt tā
  • 108:29 - 108:31
    dabiskos likumus un uzvesties attiecīgi-
  • 108:31 - 108:34
    vienmēr saglabājot labu veselību un ilgtspējīgumu...
  • 108:34 - 108:38
    vai arī jūs varat darboties pretēji tam - bez panākumiem.
  • 108:38 - 108:40
    Nav svarīgi, cik ļoti tam ticat, jūs vienkārši
  • 108:40 - 108:42
    ceļaties augšā un sākat iet pa sienu jums blakus,
  • 108:42 - 108:45
    taču gravitācijas likums to neatļaus.
  • 108:45 - 108:47
    Ja jūs neēdīsiet - jūs nomirsiet.
  • 108:47 - 108:50
    Ja jūs neaprūpēs zīdainim esot - jūs nomirsiet.
  • 108:50 - 108:54
    Lai arī cik skarbi tas neizklausītos, daba ir valdonīga
  • 108:54 - 108:57
    un mēs varam vai nu ieklausīties tajā un harmonizēt attiecības ar to,
  • 108:57 - 109:00
    vai ciest neizbēgamas negatīvas sekas.
  • 109:00 - 109:03
    Tātad, uz resursiem balstīta ekonomika ir nekas vairāk
  • 109:03 - 109:07
    kā dzīvības nodrošinājuma pārbaudījums,
  • 109:07 - 109:09
    kur visi lēmumi ir balstīti uz to, lai
  • 109:09 - 109:13
    optimizētu cilvēka un dabas ilgtspējīgumu.
  • 109:13 - 109:16
    Tajā ņemts vērā empīriskais, pirmatnējais "dzīves pamats",
  • 109:16 - 109:19
    kur katra cilvēciska būtne ir kā ziedojums,
  • 109:19 - 109:23
    neatkarīgi no savas politiskās vai reliģiskās pārliecības.
  • 109:23 - 109:26
    Šai pieejai netraucē sabiedrības radīts relatīvisms.
  • 109:26 - 109:29
    Nav runa par viedokli.
  • 109:29 - 109:31
    Cilvēka vajadzības ir cilvēka vajadzības
  • 109:31 - 109:35
    un, piekļūstot dzīves nepieciešamībām, kā tīrs gaiss,
  • 109:35 - 109:37
    veselīga pārtika un tīrs ūdens
  • 109:37 - 109:41
    apvienots ar virzošu, stabilu
  • 109:41 - 109:45
    apkopjošu, nevardarbīgu vidi, ir nepieciešamības
  • 109:45 - 109:47
    garīgas, fiziskas
  • 109:47 - 109:49
    un mūsu evolucionārās veselības,
  • 109:49 - 109:52
    un, līdz ar to, arī pašas sugas, izdzīvošanai.
  • 109:52 - 109:55
    Uz resursiem balstīta ekonomika
  • 109:55 - 109:58
    tiks balstīta uz pieejamajiem resursiem.
  • 109:58 - 110:01
    Nevar tā vienkārši atvest daudz cilvēku uz vienas salas
  • 110:01 - 110:07
    vai uzbūvēt pilsētu 50 000 cilvēkiem bez piekļuves
  • 110:07 - 110:09
    dzīves nepieciešamībām.
  • 110:09 - 110:13
    Tātad, kad es lietoju terminu "visaptveroša sistēmas pieeja",
  • 110:13 - 110:18
    es, pirmkārt, runāju par teritorijas apzināšanu
  • 110:18 - 110:21
    un nosakot, ko šajā teritorijā var sasniegt-
  • 110:21 - 110:23
    ne tikai arhitektūras jomā,
  • 110:23 - 110:26
    ne tikai dizaina jomā,
  • 110:26 - 110:30
    bet dizainam jābūt bāzētam, pamatojoties uz visām prasībām,
  • 110:30 - 110:31
    kas paaugstinātu cilvēku dzīves līmeni
  • 110:31 - 110:35
    un, lūk, ar to es domāju integrētu domāšanas veidu.
  • 110:35 - 110:38
    Ēdiens, apģērbs, pajumte, siltums, mīlestība-
  • 110:38 - 110:41
    visas šīs lietas ir nepieciešamas
  • 110:41 - 110:43
    un ja kādu no tām atsavini no cilvēkiem
  • 110:44 - 110:49
    viņi kļūs mazāk spējīgi funkcionēt.
  • 110:49 - 110:53
    Kā iepriekš izcelts, uz resursiem balstītas ekonomikas globālā
  • 110:53 - 110:58
    sistemātiskā pieeja resursu ieguvei, ražošanai un izplatīšanai,
  • 110:58 - 111:03
    balstās uz vairākiem ekonomiskiem mehānismiem, jeb "stratēģijām",
  • 111:03 - 111:05
    kas nodrošina efektivitāti un
  • 111:05 - 111:09
    ilgtspējību katrā ekonomikas nozarē.
  • 111:09 - 111:12
    Tātad, turpinot šo domāšanu, kas attiecas uz loģisku izstrādi-
  • 111:12 - 111:14
    kas ir nākamais šajā vienādojumā?
  • 111:14 - 111:17
    Kur tas viss materializējas?
  • 111:17 - 111:18
    Pilsētās.
  • 111:18 - 111:22
    Pilsētu atklāšana ir modernās civilizācijas definējošais aspekts.
  • 111:22 - 111:26
    Tās uzdevums ir nodrošināt pilnvērtīgu pieejamību dzīves nepieciešamībām,
  • 111:26 - 111:31
    kā arī attīstīt sociālo atbalstu un stiprināt komūnu sarunas.
  • 111:31 - 111:34
    Tad kā mēs radītu ideālo pilsētu?
  • 111:34 - 111:36
    Kādas formas tai vajadzētu būt?
  • 111:36 - 111:38
    Kvadrātam? Trapecei?
  • 111:38 - 111:40
    Nu, ja reiz mēs pārvietosimies pa to,
  • 111:40 - 111:43
    mēs tik pat labi varam to padarīt cik vien iespējams pieejamu...
  • 111:44 - 111:46
    tātad aplis.
  • 111:46 - 111:48
    Ko pilsētai vajadzētu ietvert?
  • 111:48 - 111:52
    Mums, protams, nepieciešama dzīvojamā platība, ražošanas apgabals,
  • 111:52 - 111:55
    elektrības ražošanas apgabals, zemkopības apgabals.
  • 111:56 - 111:59
    Bet mums, kā cilvēciskām būtnēm, ir nepieciešama arī aprūpe- tātad kultūra,
  • 111:59 - 112:02
    daba, intereses un izglītība.
  • 112:02 - 112:04
    Tātad, pieskaitīsim jauku atvērtu parku,
  • 112:04 - 112:09
    izklaižu/pasākumu zonu kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm,
  • 112:09 - 112:11
    kā arī izglītības un pētniecības ēkas.
  • 112:11 - 112:14
    Un, tā kā mēs strādājam ar apli,
  • 112:14 - 112:16
    liekas tikai racionāli novietot šīs funkcionējošās ēkas joslās,
  • 112:16 - 112:19
    atkarībā no tā, cik daudz platības ir nepieciešams katra mērķa sasniegšanai,
  • 112:20 - 112:22
    ņemot vērā arī pieejamību.
  • 112:22 - 112:23
    Ļoti labi.
  • 112:24 - 112:26
    Tagad papētīsim sīkāk:
  • 112:26 - 112:28
    Pirmkārt, ir jāapskata pamata
  • 112:28 - 112:31
    infrastruktūru jeb uzbūvi pilsētu organismam.
  • 112:31 - 112:33
    Tie būtu ūdens, preču,
  • 112:33 - 112:36
    atkritumu un elektrības transportēšanas kanāli.
  • 112:36 - 112:39
    Tāpat kā mūsdienās mums ir kanalizācijas sistēmas
  • 112:40 - 112:42
    zem mūsu pilsētām, mēs attīstītu šo kanālu konceptu,
  • 112:42 - 112:45
    lai integrētu arī atkritumu pārstrādi un piegādi.
  • 112:45 - 112:48
    Vairs nekādu pastnieku vai atkritumu savācēju.
  • 112:48 - 112:50
    Tas viss jau ir iebūvēts. Mēs pat varētu izmantot
  • 112:50 - 112:53
    automatizētas pneimatiskās trubas un līdzīgas tehnoloģijas.
  • 112:54 - 112:55
    Tas pats attiecas uz transportu.
  • 112:55 - 112:59
    Tam ir jābūt integrētam un stratēģiski izstrādātam tā, lai tiktu
  • 112:59 - 113:03
    samazināta vai pat iznīcināta vajadzība pēc izšķērdīgiem, neatkarīgiem auto.
  • 113:03 - 113:06
    Elektriskie tramvaji, konveijeri, transveijeri un
  • 113:06 - 113:08
    maglev vilcieni, kas spēj Tevi nogādāt gandrīz visur
  • 113:08 - 113:10
    pilsētas robežās, pat uz augšu un leju,
  • 113:10 - 113:14
    tai pat laikā savienojot Tevi arī ar citām pilsētām.
  • 113:14 - 113:17
    Protams, gadījumā, ja ir nepieciešama automašīna,
  • 113:17 - 113:20
    tā ar satelīta starpniecību tiek vadīta drošības un godīguma nolūkos.
  • 113:20 - 113:24
    Patiesību sakot, šī automatizētā tehnoloģija ir darboties spējīgā stāvoklī jau tagad.
  • 113:24 - 113:29
    Automašīnu negadījumi nogalina aptuveni 1, 2 miljonus cilvēku gadā,
  • 113:29 - 113:31
    ievainojot aptuveni 50 miljonus.
  • 113:31 - 113:34
    Tas ir absurdi, un tam tā nebūtu jābūt.
  • 113:34 - 113:38
    Pielietojot efektīvu pilsētas izstrādi un automatizētas automašīnas bez vadītāja,
  • 113:38 - 113:41
    šis negadījumu skaits var tikt likvidēts.
  • 113:41 - 113:43
    Zemkopība.
  • 113:43 - 113:46
    Šodien, pielietojot nezināmas izcelsmes, zemākas cenas industriālās metodes,
  • 113:46 - 113:50
    pesticīdus, pārlieku daudz mēslojuma un citas lietas,
  • 113:50 - 113:52
    mēs esam veiksmīgi iznīcinājuši
  • 113:52 - 113:54
    lielu daļu šīs planētas aramzemes,
  • 113:54 - 113:58
    nerunājot jau par to toksisko ietekmi uz mūsu ķermeņiem.
  • 113:58 - 114:01
    Patiesībā, industriālie un lauksaimniecības ķīmiskie toksīni
  • 114:01 - 114:07
    tagad var tikt atrasti gandrīz jebkurā cilvēkā, ieskaitot zīdaiņus.
  • 114:07 - 114:10
    Par laimi, ir patīkama alternatīva-
  • 114:10 - 114:14
    hidroponika un aeiroponoka, kurām nav nepieciešama zeme,
  • 114:14 - 114:17
    un to izmantošanā samazinās nepieciešamā uzturvielu un ūdens
  • 114:17 - 114:20
    daudzums par aptuveni 75% no pašreizējās situācijas.
  • 114:20 - 114:24
    Ēdienu tagad var organiski audzēt industriālos apmēros,
  • 114:24 - 114:27
    noslēgtās vertikālās fermās.
  • 114:27 - 114:30
    Kā, piemēram, 50 stāvu un 1 akra plašs-
  • 114:30 - 114:32
    pilnībā likvidējot vajadzību pēc pesticīdiem
  • 114:32 - 114:35
    un ogļūdeņradi.
  • 114:35 - 114:38
    Tā ir industriālās ēdiena ražošanas nākotne.
  • 114:38 - 114:40
    Efektīvi, tīri un pietiekami.
  • 114:40 - 114:43
    Tātad, tik attīstītas sistēmas, daļēji
  • 114:43 - 114:46
    atradīsies mūsu zemkopības joslā,
  • 114:46 - 114:50
    nodrošinot visas pilsētas iedzīvotājus ar nepieciešamo ēdienu,
  • 114:50 - 114:53
    bez nepieciešamības importēt kaut ko no ārpasaules,
  • 114:53 - 114:56
    tā ietaupot laiku, enerģiju un neradot liekus atkritumus.
  • 114:56 - 114:58
    Un runājot par enerģiju-
  • 114:58 - 115:01
    Enerģijas josla strādātu ar sistemātisku pieeju,
  • 115:01 - 115:04
    radot elektrību no atjaunojamajiem resursiem
  • 115:04 - 115:09
    it īpaši vēja, saules, ģeotermālās enerģijas,
  • 115:09 - 115:12
    un ja netālu ir pieejams ūdens - viļņu un paisuma/bēguma enerģiju.
  • 115:13 - 115:15
    Lai izvairītos no enerģijas plūsmas pārtraukumiem,
  • 115:15 - 115:17
    notiek pāri palikušās enerģijas atgriešanās,
  • 115:17 - 115:20
    un, tā kā šīs iekārtas strādās integrētā sistēmā,
  • 115:20 - 115:22
    kur katrs spēs darbināt jebkuru citu, ja nepieciešams,
  • 115:22 - 115:25
    vienlaicīgi uzglabājot pāri palikušo enerģiju
  • 115:25 - 115:27
    milzīgos kondensatoros zem zemes,
  • 115:27 - 115:29
    tādējādi nekas nevarētu aiziet zudumā.
  • 115:29 - 115:32
    Un pilsēta ne tikai ražo pati sev enerģiju,
  • 115:32 - 115:35
    bet atsevišķas ēkas būs nodrošinātas ar elektrību neatkarīgi
  • 115:35 - 115:38
    un ražos to ar saules kolektoru šūnu krāsām,
  • 115:38 - 115:42
    būvju spiediena devējiem, termoelementu efektu
  • 115:42 - 115:45
    un citām pašlaik pārāk maz izmantotām tehnoloģijām.
  • 115:46 - 115:47
    Bet, tas rada jautājumu:
  • 115:48 - 115:50
    Kā šī tehnoloģija un preces
  • 115:50 - 115:52
    radīsies pašā sākumā?
  • 115:52 - 115:54
    Tas mūs noved pie Ražošanas:
  • 115:54 - 115:57
    Industriālā josla, neieskaitot slimnīcas vai līdzīgās ēkas,
  • 115:57 - 116:00
    būtu ražošanas centrs.
  • 116:00 - 116:01
    Vispārēji lokalizēta, tā, protams,
  • 116:01 - 116:04
    iegūtu pirmatnējos materiālus ar
  • 116:04 - 116:07
    globālās resursu uzraudzības sistēmas palīdzību, ko tikko apskatījām-
  • 116:08 - 116:12
    un pieprasījumu radītu cilvēki, kas pilsētā dzīvo.
  • 116:12 - 116:14
    Runājot par ražošanas mehānisko pusi,
  • 116:14 - 116:17
    mums jāapskata jauns, spēcīgs fenomens,
  • 116:17 - 116:20
    kas ir uzplaucis pavisam nesen cilvēces vēstures gaitā,
  • 116:20 - 116:23
    un straujiem soļiem visu maina.
  • 116:24 - 116:26
    To sauc par mehanizāciju
  • 116:26 - 116:28
    jeb darba automatizāciju.
  • 116:28 - 116:31
    Ja palūkosies apkārt, sapratīsi, ka gandrīz viss,
  • 116:31 - 116:34
    ko ikdienā izmantojam, ir
  • 116:34 - 116:37
    ražots automātiski.
  • 116:37 - 116:42
    Tavi apavi, drēbes, mājas iekārtas, auto utt...
  • 116:42 - 116:48
    tas viss ir mehānismu radīts.
  • 116:49 - 116:52
    Vai varam apgalvot, ka sabiedrību šis
  • 116:52 - 116:56
    milzīgais tehnoloģijas uzplaukums nav ietekmējis?
  • 116:56 - 116:57
    Nevaram gan.
  • 116:57 - 117:02
    Šīs sistēmas ievieš jaunas struktūras,
  • 117:02 - 117:08
    un jaunas vajadzības, un padara daudz lietas par novecojušām.
  • 117:08 - 117:12
    Tātad, esam devušies pa tehnoloģijas attīstības
  • 117:12 - 117:16
    un pielietošanas ceļu uz augšu.
  • 117:16 - 117:21
    Tādēļ, automatizācija turpināsies. Tu nevari apturēt
  • 117:22 - 117:24
    tehnoloģiju, kas liekas saprotama un normāla parādība.
  • 117:24 - 117:28
    Darba spēka automatizācija ar tehnoloģijas palīdzību
  • 117:28 - 117:31
    atrodas pamatā katrām sociāla rakstura pārvērtībām cilvēces vēsturē.
  • 117:31 - 117:34
    Sākot ar zemkopības revolūciju un arkla izgudrošanu,
  • 117:34 - 117:38
    līdz pat industriālajai revolūcijai un elekroapgādātas mehānikas izgudrošanu,
  • 117:38 - 117:41
    līdz pat informācijas ērai, kurā pašlaik dzīvojam,
  • 117:41 - 117:45
    un kuru pamatā aizsāka attīstītu elektroiekārtu un datoru izgudrošana.
  • 117:45 - 117:48
    Un, ņemot vērā attīstītās ražošanas metodes,
  • 117:48 - 117:51
    mehanizācija attīstās pati no sevis.
  • 117:51 - 117:54
    Virzoties prom no tradicionālajām
  • 117:54 - 117:56
    komponentu sastāvdaļu savākšanas metodēm lai veidotu konfigurāciju-
  • 117:57 - 117:59
    tā radot attīstītu ražošanas metodi,
  • 117:59 - 118:02
    kuras laikā tiek radīti veseli produkti.
  • 118:02 - 118:06
    Kā lielākā daļa inžinieru, es apbrīnoju bioloģiju, jo tā
  • 118:06 - 118:10
    ir pilna ar neparastiem inženierzinātnes piemēriem.
  • 118:10 - 118:16
    Bioloģija ir zinātne par lietām, kas kopē sevi.
  • 118:16 - 118:18
    Labākā dzīves definīcija, kāda mums ir.
  • 118:18 - 118:20
    Atkal, kā inženieris, mani vienmēr ir
  • 118:20 - 118:23
    ieintriģējusi doma par mašīnām, kas pašas sevi kopē.
  • 118:23 - 118:26
    Rep-Rap ir trīsdimensionāls printeris-
  • 118:26 - 118:29
    citiem vārdiem, tas ir printeris, ko pieslēdz pie datora un,
  • 118:29 - 118:32
    tā vietā lai radītu divdimensionālus papīra gabalus ar zīmējumiem uz tiem,
  • 118:32 - 118:35
    tas rada patiesus, fiziskus, trīsdimensionālus objektus.
  • 118:36 - 118:37
    Tas nav nekas jauns,
  • 118:37 - 118:40
    3-D printeri jau pastāv apmēram 30 gadus.
  • 118:40 - 118:45
    Interesantākais fakts par Rep-Rap, ir, ka tas spēj izprintēt lielāko daļu savis paša sastāvdaļu.
  • 118:45 - 118:47
    Tātad, ja Tev ir viens, Tu vari
  • 118:47 - 118:48
    radīt arī otru un iedot draugam,
  • 118:48 - 118:51
    tas rada iespēju izprintēt daudz vērtīgu lietu.
  • 118:51 - 118:55
    Sākot ar vienkāršu mājas produktu printēšanu,
  • 118:55 - 118:59
    līdz pat veselas automašīnas virsbūvei vienā piegājienā,
  • 118:59 - 119:02
    tādējādi 3-D printēšana pašlaik spēj
  • 119:02 - 119:05
    parveidot jebkuru ražošanas nozari.
  • 119:05 - 119:07
    Ieskaitot māju celtniecību.
  • 119:08 - 119:10
    Kontūru izgatavošana
  • 119:10 - 119:13
    ir būvniecības tehnoloģija-
  • 119:13 - 119:17
    tā sauktā 3-D printēšana- kad
  • 119:17 - 119:21
    Tu būvē 3-D objektus tieši no datora modeļa.
  • 119:21 - 119:24
    Izmantojot Kontūru izgatavošanu, ir iespējams
  • 119:24 - 119:27
    uzbūvēt 2000 pēdu lielu ēku
  • 119:27 - 119:31
    ar mašīnu palīdzību vien, vienas dienas laikā.
  • 119:31 - 119:36
    Iemesls, kādēļ cilvēki ir ieinteresēti automātiskajā būvniecībā
  • 119:36 - 119:39
    ir tāds, ka tā nes ļoti daudz priekšrocību.
  • 119:39 - 119:43
    Piemēram, būvniecība ir visai darbietilpīga, un,
  • 119:43 - 119:50
    lai gan tā nodrošina ar darbu veselu sabiedrības sektoru,
  • 119:50 - 119:55
    tā ir ar savām vainām un problēmām.
  • 119:55 - 120:00
    Piemēram, būvniecība ir viena no bīstamākajiem darbiem pasaulē.
  • 120:00 - 120:03
    Tā ir bīstamāka par izrakteņu ieguvi vai lauksaimniecību.
  • 120:03 - 120:07
    Būvniecībā ir visaugstākais miršanas līmenis gandrīz katrā valstī.
  • 120:08 - 120:10
    Vēl viena problēma ir atkritumi.
  • 120:10 - 120:15
    Vidējā ASV māja rada aptuveni 3 līdz 7 tonnas būvgružu.
  • 120:16 - 120:21
    Tas ir iespaidīgi, ja papētām būvniecības ietekmi,
  • 120:21 - 120:25
    ņemot vērā, ka apmēram 40% no visiem materiāliem
  • 120:25 - 120:28
    uz pasaules tiek izmantoti būvniecībā.
  • 120:28 - 120:31
    Tātad, liels enerģijas un resursu patēriņš,
  • 120:31 - 120:34
    un nopietns negatīva ietekme uz vidi.
  • 120:34 - 120:39
    Māju celšana, izmantojot āmurus, naglas un koku
  • 120:39 - 120:44
    ņemot vērā mūsu pašreizējo tehnoloģijas stāvokli, ir patiesi
  • 120:44 - 120:47
    absurdi, un tā dosies līdzi darba šķirai,
  • 120:47 - 120:50
    saistībā ar ražošanu ASV.
  • 120:51 - 120:56
    Nesen tika publiskots ekonomista Deivida Autora pētījums,
  • 120:56 - 121:00
    kas apgalvo, ka mūsu vidusšķirai nav nākotnes,
  • 121:00 - 121:03
    jo to nomainīs automatizācija.
  • 121:04 - 121:07
    Vienkārši, automatizācija ir produktīvāka,
  • 121:07 - 121:10
    efektīvāka un ilgtspējīgāka, nekā cilvēka darbs
  • 121:10 - 121:13
    gandrīz visos mūsdienu ekonomikas sektoros.
  • 121:13 - 121:17
    Tehnikai nevajag brīvdienu, pārtraukumu, apdrošināšanas, pensijas
  • 121:17 - 121:19
    un tās katru dienu var strādāt 24 stundas diennaktī.
  • 121:20 - 121:22
    Produktivitāte un precizitāte,
  • 121:22 - 121:25
    salīdzinot ar cilvēka darbu, ir nesalīdzināma.
  • 121:26 - 121:29
    Vienvārdsakot: konkurējoša darbaspēka ideja noveco
  • 121:29 - 121:31
    un kļūst nepraktiska visapkārt pasaulei
  • 121:31 - 121:34
    un bezdarbs, kas ir pašlaik,
  • 121:34 - 121:37
    ir fundamentālais rezultāts šai
  • 121:37 - 121:40
    efektīvajai tehnoloģiskajai evolūcijai.
  • 121:40 - 121:44
    Jau gadiem tirgus ekonomisti noraida šo pieaugošo modeli,
  • 121:44 - 121:47
    kuru var nosaukt par "tehnoloģisko bezdarbu",
  • 121:47 - 121:50
    jo visu laiku šķietami radās jauni sektori,
  • 121:50 - 121:53
    uz kuriem devās iepriekš atlaistie cilvēki.
  • 121:53 - 121:56
    Mūsdienās, pakalpojuma sektors ir palicis vienīgais reālais punkts kur strādāt,
  • 121:56 - 122:00
    jo pašlaik tas nodarbina vairāk nekā 80% no Amerikas darbaspēka,
  • 122:00 - 122:04
    saglabājot līdzīgas proporcijas starp pašām rūpnieciski attīstītākajām valstīm.
  • 122:04 - 122:06
    Tomēr, šis sektors tagad
  • 122:06 - 122:09
    konkurē ar automatizētām ierīcēm-
  • 122:09 - 122:13
    automatizēti restorāni un pat veikali.
  • 122:13 - 122:15
    Mūsdienās ekonomisti ir beidzot
  • 122:15 - 122:17
    atzinuši to, kas tika noliegts gadiem ilgi:
  • 122:17 - 122:21
    ne tikai tehnoloģiskā nodarbinātība pastiprina pašreizējo
  • 122:21 - 122:23
    darba krīzi, ko mēs redzam visapkārt pasaulē,
  • 122:23 - 122:26
    ņemot vērā pasaules ekonomisko lejupslīdi,
  • 122:26 - 122:28
    bet, jo dziļāka būs lejupslīde,
  • 122:28 - 122:31
    jo ātrāk industrijas mehanizēsies.
  • 122:31 - 122:33
    Āķis, kas vēl nav realizēts,
  • 122:33 - 122:36
    ir tāds, ka, jo ātrāk viņi mehanizēsies, ietaupot naudu,
  • 122:36 - 122:38
    un aizvietos cilvēkus,
  • 122:38 - 122:41
    jo ātrāk viņi samazinās cilvēku pirktspēju.
  • 122:41 - 122:43
    Tas nozīmē, kamēr uzņēmumi
  • 122:43 - 122:45
    spēs saražot visu daudz lētāk,
  • 122:45 - 122:48
    mazāk un mazāk būs cilvēku, kuri spēs kaut ko nopirkt,
  • 122:48 - 122:51
    neatkarīgi no tā, cik lētas šīs preces kļūs.
  • 122:51 - 122:54
    Vienvārdsakot, "darbaspēks, kas strādā
  • 122:54 - 122:57
    par samaksu", šī spēlīte lēnām tuvojas beigām.
  • 122:57 - 122:59
    Patiesībā, ja jūs veltītu laiku, lai uzskaitītu
  • 122:59 - 123:02
    profesijas, kas vēl šodien eksistē
  • 123:02 - 123:05
    un kuru automatizācija varētu notikties tūlīt pat,
  • 123:06 - 123:08
    un, ja to piemērotu 75% no pasaules darbaspēka, tie tiktu
  • 123:08 - 123:11
    aizvietoti ar mehāniskām ierīcēm jau rīt.
  • 123:12 - 123:15
    Un tādēļ uz resursiem balstītā ekonomikā
  • 123:15 - 123:18
    nav naudas-tirgus sistēmas.
  • 123:18 - 123:20
    Nav nekādas naudas...
  • 123:20 - 123:21
    jo nav nepieciešamības.
  • 123:21 - 123:23
    uz resursiem balstīta ekonomika
  • 123:23 - 123:26
    izprot mehanizācijas efektivitāti,
  • 123:26 - 123:28
    un to pieņem.
  • 123:28 - 123:30
    Tā to neapkaro, kā to darām mēs.
  • 123:31 - 123:33
    Kādēļ? Jo ir bezatbildīgi neizrādīt
  • 123:33 - 123:37
    interesi par efektivitāti vai ilgtspējīgumu.
  • 123:38 - 123:41
    Un tas mūs noved atpakaļ pie pilsētu sistēmas.
  • 123:41 - 123:43
    Pašā vidū ir centrālais kupols,
  • 123:43 - 123:45
    kas ne tikai dod pajumti
  • 123:45 - 123:48
    izglītības ēkām un transporta sistēmas centrālei,
  • 123:48 - 123:50
    bet arī lieldatoram, kas
  • 123:50 - 123:52
    pārvalda pilsētas tehniskās darbības.
  • 123:52 - 123:56
    Pilsēta, patiesībā, ir viena liela automatizēta mašīna.
  • 123:56 - 123:58
    Tai ir sensori visās tehniskajās joslās,
  • 123:58 - 124:00
    lai izsekotu arhitektūras progresam-
  • 124:00 - 124:04
    enerģijas savākšanai, ražošanai, izplatīšanai utt.
  • 124:04 - 124:07
    Vai būtu nepieciešami cilvēki, kas pārrauga šīs
  • 124:07 - 124:10
    darbības, lai risinātu problēmas?
  • 124:10 - 124:11
    Visticamāk, jā.
  • 124:11 - 124:13
    Bet šis skaits ar laiku samazinātos
  • 124:13 - 124:15
    uzlabojumiem turpinoties.
  • 124:15 - 124:17
    Lai nu kā, no šodienas, varbūt 3%
  • 124:17 - 124:19
    no iedzīvotājiem būtu nepieciešami,
  • 124:20 - 124:22
    lai atrisinātu šo uzdevumu.
  • 124:22 - 124:24
    Un es varu garantēt:
  • 124:24 - 124:26
    ekonomiskajā sistēmā, kas patiesībā
  • 124:26 - 124:28
    ir radīta lai parūpētos par Tevi
  • 124:29 - 124:31
    un nodrošinātu Tavu labsajūtu,
  • 124:31 - 124:33
    bez nepieciešamības pakļauties
  • 124:33 - 124:35
    privātai diktatūrai katru dienu...
  • 124:35 - 124:38
    parasti darbā, kas ir tehniski
  • 124:38 - 124:40
    nevajadzīgs vai sociāli bezjēdzīgs,
  • 124:41 - 124:44
    tai pat laikā cīnoties ar parādiem, kuru neeksistē,
  • 124:44 - 124:46
    tikai lai savilktu galus...
  • 124:46 - 124:50
    Es garantēju: cilvēki pieteiksies palīdzēt brīvprātīgi
  • 124:50 - 124:53
    visur, kur vien varēs, lai tikai uzturētu un uzlabotu sistēmu,
  • 124:53 - 124:56
    kas patiesi rūpējas par viņiem.
  • 124:57 - 125:00
    Kopā ar "stimula" jautājumu
  • 125:00 - 125:02
    rodas pieņēmums,
  • 125:02 - 125:04
    ka, ja nebūs ārējs spiediens
  • 125:04 - 125:07
    strādāšanai "lai nopelnītu iztiku",
  • 125:07 - 125:09
    tad cilvēki vienkārši gulšņās, nedarīs neko
  • 125:09 - 125:12
    un pārvērtīsies par resniem slinķiem.
  • 125:12 - 125:14
    Tās ir muļķības.
  • 125:14 - 125:17
    Darba sistēma, kas mums ir pašlaik,
  • 125:17 - 125:19
    jr patiesībā slinkuma radītāja-
  • 125:19 - 125:22
    nevis atbrīvotāja no tā.
  • 125:22 - 125:24
    Kad atceries savu bērnību-
  • 125:24 - 125:27
    biji pilns ar dzīvību, Tevi interesēja jaunas lietas un vēlējies saprast-
  • 125:27 - 125:30
    tāpat vēlējies radīt un izpētīt...
  • 125:30 - 125:33
    bet laikam ejot uz priekšu, sistēma Tevi
  • 125:33 - 125:36
    piespieda atrast veidu, kā nopelnīt naudu.
  • 125:36 - 125:38
    Un sākot ar pirmsskolas gadiem,
  • 125:38 - 125:41
    līdz pat universitātei, Tavu redzes loku sašaurina.
  • 125:41 - 125:44
    Lai Tu pārtaptu par zobratu,
  • 125:44 - 125:46
    milzīgā modelī,
  • 125:46 - 125:49
    kas visus darba augļus nosūta augšējam 1%.
  • 125:49 - 125:52
    Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēkus
  • 125:52 - 125:55
    nemotivē monetāra atlīdzība,
  • 125:55 - 125:58
    ja runa iet par izdomas spēju un radīšanu.
  • 125:58 - 126:00
    Pati radīšana ir balva.
  • 126:01 - 126:04
    Nauda, šķiet, kalpo tikai kā iniciatīva
  • 126:04 - 126:06
    darīt vienmuļas, nomācošas darbības-
  • 126:06 - 126:10
    lomas, ko varam likt darīt mašīnām.
  • 126:10 - 126:12
    Kad runa iet par inovāciju,
  • 126:12 - 126:15
    patieso cilvēciskā prāta pielietošanu,
  • 126:15 - 126:18
    monetārā iniciatīva ir pierādījusies kā šķērslis,
  • 126:18 - 126:21
    kas traucē un novērš radošai domāšanai.
  • 126:21 - 126:24
    Tas varētu paskaidrot, kādēļ Nikola Tesla, brāļi Raiti
  • 126:24 - 126:27
    un citi izgudrotāji, kas ieguldīja ļoti daudz
  • 126:27 - 126:28
    mūsu pasaules attīstībā,
  • 126:28 - 126:32
    neizrādīja to, ka viņus ir ietekmējusi naudas iniciatīva.
  • 126:32 - 126:35
    Nauda, patiesībā, ir nepatiesa iniciatīva,
  • 126:35 - 126:38
    un tā rada 100 vairāk maldu,
  • 126:38 - 126:40
    nekā ieguldījumu.
  • 126:42 - 126:45
    Labrīt, klase. Lūdzu, nomierinieties.
  • 126:45 - 126:48
    Pirmā lieta, ko vēlos izdarīt, ir, apiet apkārt klasei un
  • 126:48 - 126:52
    pajautāt, kas jūs katrs vēlaties kļūt, kad izaugsiet.
  • 126:52 - 126:54
    Kurš gribētu pirmais?
  • 126:54 - 126:56
    Labi, kā ar Tevi, Sāra?
  • 126:56 - 127:01
    Kad izaugšu, vēlos strādāt McDonald tāpat, kā mana mamma!
  • 127:01 - 127:04
    Ak tā, ģimenes tradīcija, ja?
  • 127:04 - 127:06
    Kā ar Tevi, Linda?
  • 127:06 - 127:08
    Kad izaugšu, es būšu
  • 127:08 - 127:11
    prostitūta uz Ņujorkas ielām!
  • 127:11 - 127:13
    Ak tā! Valdzinātāja, ja?
  • 127:13 - 127:15
    Ļoti ambiciozi.
  • 127:15 - 127:17
    Kā ar Tevi, Tomij?
  • 127:17 - 127:19
    Kad izaugšu, būšu bagāts,
  • 127:19 - 127:21
    elitārs biznesmenis, kas strādā
  • 127:21 - 127:23
    Volstrītā un pelna uz citu valstu
  • 127:23 - 127:25
    sabrukuma rēķina.
  • 127:25 - 127:26
    Uzņēmīgi...
  • 127:26 - 127:30
    Un prieks redzēt, ka ir interese par citām kultūrām!
  • 127:32 - 127:34
    [Kultūras upuri]
  • 127:34 - 127:36
    Kā jau iepriekš minēts, uz resursiem balstīta
  • 127:36 - 127:40
    ekonomika pielietos zinātnisko metodi sociālu problēmu
  • 127:40 - 127:43
    risināšanā, un tā neaprobežosies tikai ar tehnoloģisku efektivitāti.
  • 127:44 - 127:46
    Tā apskatīs arī
  • 127:46 - 127:49
    cilvēka un sociālo labsajūtu un kas to pasliktina.
  • 127:50 - 127:52
    Kāda jēga no sociālās sistēmas, ja tā galu galā
  • 127:52 - 127:56
    nerada prieku un mierpilnu līdzāspastāvēšanu.
  • 127:56 - 127:58
    Ir svarīgi atzīmēt, ka
  • 127:58 - 128:00
    likvidējot monetāro sistēmu,
  • 128:00 - 128:03
    un padarot pieejamas dzīvošanai nepieciešamās lietas,
  • 128:03 - 128:05
    mēs varētu novērot noziedzības līmeņa
  • 128:05 - 128:08
    pazemināšanos par 95% visapkārt pasaulei gandrīz tullīt,
  • 128:08 - 128:12
    jo nav nekā, ko zagt, piesavināties utt.
  • 128:12 - 128:15
    95% no visiem cilvēkiem, kas pašlaik atrodas cietumos
  • 128:15 - 128:18
    tur ir kāda ar naudu saistīta nozieguma izdarīšanu vai nerkotiku lietošanu,
  • 128:18 - 128:23
    un nerkotiku lietošana ir traucējums - tas nav noziegums.
  • 128:23 - 128:25
    Tad kā ar pārējiem 5%?
  • 128:25 - 128:27
    patiesi nežēlīgajiem...
  • 128:27 - 128:29
    bieži vien šķiet, ka viņi ir
  • 128:29 - 128:31
    nežēlīgi tikai nežēlības pēc...
  • 128:31 - 128:35
    viņi ir "ļauni" cilvēki?
  • 128:35 - 128:40
    Iemesls, kādēļ iesaistīšanos morālo vērtību apspriešanā
  • 128:40 - 128:44
    es uzskatu par laika šķiešanu,
  • 128:44 - 128:47
    ja runāts tiek par cilvēcisko vardarbību,
  • 128:47 - 128:50
    ir tās, ka tas ne par mata tiesu neattīsta
  • 128:50 - 128:54
    mūsu izpratni gan par vardarbības cēloņiem,
  • 128:54 - 128:58
    gan par tās novēršanu.
  • 128:58 - 129:02
    Cilvēki reizēm man vaicā, vai es ticu "piedošanai" noziedziniekiem.
  • 129:02 - 129:04
    Es atbildu:
  • 129:04 - 129:07
    "Nē, es neticu piedošanai tāpat,
  • 129:07 - 129:10
    kā es neticu nosodīšanai".
  • 129:10 - 129:13
    Kad mēs, kā sabiedrība,
  • 129:13 - 129:16
    spēsim pieņemt attieksmi, kas atbalsta
  • 129:16 - 129:20
    vardarbības ārstēšanu sabiedrības veselības kontekstā,
  • 129:20 - 129:23
    nevis radīsim vienkāršu morālu nosodīju...
  • 129:23 - 129:26
    Tikai tad, kad radīsim šīs izmaiņas mūsu pašu
  • 129:26 - 129:28
    attieksmēs, pieņēmumos un vērtību sistēmā,
  • 129:28 - 129:32
    tikai tad mēs sasniegsim spēju samazināt
  • 129:32 - 129:35
    vardarbības līmeni, nevis to stimulēsim-
  • 129:35 - 129:37
    tā darām pašlaik.
  • 129:37 - 129:40
    Jo vairāk taisnīguma meklēsi, jo vairāk sevi sāpināsi,
  • 129:40 - 129:42
    jo nav tādas lietas, kā taisnīgums
  • 129:42 - 129:46
    Ir tikai tas, kas ir. Tik vienkārši.
  • 129:46 - 129:50
    Citiem vārdiem, ja cilvēki ir ieprogremēti būt rasistiem-
  • 129:50 - 129:53
    ja viņi ir izaudzināti vidē, kas ko atbalsta,
  • 129:53 - 129:55
    kādēļ būtu jāvaino viņi?
  • 129:55 - 129:58
    Viņi ir subkultūras upuri.
  • 129:58 - 130:00
    Tādēļ viņiem jāpalīdz.
  • 130:00 - 130:04
    Mums ir jāpārveido vide,
  • 130:04 - 130:06
    kas rada nepieņemamu uzvedību.
  • 130:06 - 130:07
    Tā jau arī ir problēma.
  • 130:07 - 130:09
    Nevis cilvēku ieslodzīšana cietumos.
  • 130:10 - 130:13
    Tādēļ tiesneši, juristi,
  • 130:13 - 130:15
    "izvēles brīvība" - tādēļ tādi koncepti
  • 130:15 - 130:20
    ir bīstami, jo tie dod nepareizu informāciju.
  • 130:20 - 130:23
    Tādu, ka cilvēks ir "slikts"... vai arī cilvēks ir "sērijveida slepkava".
  • 130:23 - 130:25
    Sērijveida slepkavas ir izveidoti.
  • 130:25 - 130:30
    Tāpat kā karavīri kļūst par sērijveida slepkavām ar automātu rokā.
  • 130:30 - 130:33
    Viņi kļūst par nāces mašīnām, bet
  • 130:33 - 130:35
    uz viņiem neviens neskatās, kā uz slepkavām,
  • 130:35 - 130:37
    jo tas ir "dabiski".
  • 130:37 - 130:39
    Tādēļ mēs vainojam cilvēkus.
  • 130:39 - 130:42
    Mēs sakām, "Viņš bija nacists, viņš mocīja ebrejus".
  • 130:42 - 130:45
    Nē, viņu uzaudzināja tā, lai viņš mocītu ebrejus.
  • 130:45 - 130:48
    Kad pieņem to, ka cilvēkiem
  • 130:48 - 130:51
    ir individuālas izvēles iespējas un viņi ir brīvi
  • 130:51 - 130:53
    lai tās pieņemtu... brīvība pieņemt lēmumus
  • 130:53 - 130:56
    nozīmē būt bez ietekmes no ārpasaules,
  • 130:56 - 130:58
    un to es nekādi nevaru saprast.
  • 130:58 - 131:02
    Mūs visus ietekmē un mūsu izvēles
  • 131:02 - 131:05
    rodas no kultūras, kurā dzīvojam, no vecākiem,
  • 131:05 - 131:07
    un vērtībām, kas ir dominējošās.
  • 131:07 - 131:11
    Tātad, mēs esam ietekmēti - nav nekādu izvēles "brīvību".
  • 131:11 - 131:14
    Kura ir labākā valsts pasaulē? - patiesā atbilde:
  • 131:14 - 131:16
    Neesmu bijis visapkārt pasaulei un nezinu
  • 131:16 - 131:20
    pietiekami daudz dažādu kultūru, lai atbildētu."
  • 131:20 - 131:22
    Nezinu nevienu, kas tā teiktu.
  • 131:22 - 131:25
    Viņi saka "Vecā labā ASV!
  • 131:25 - 131:26
    Vislabākā valsts pasaulē!"
  • 131:26 - 131:29
    Nav nekādas aptaujas... "Vai esi bijis Indijā?" - "Nē."
  • 131:29 - 131:30
    "Esi bijis Anglijā?" - "Nē."
  • 131:30 - 131:32
    "Esi bijis Francijā?" - "Nē."
  • 131:32 - 131:34
    "Tad no kā tu spried?"
  • 131:34 - 131:36
    Viņi nevar atbildēt - viņi paliek dusmīgi uz Tevi.
  • 131:36 - 131:37
    Viņi saka: "Velns parāvis! Kas tu tāds esi
  • 131:37 - 131:40
    lai man teiktu, kā domāt?!"
  • 131:40 - 131:42
    Zini, neaizmirsti: Tev ir darīšana ar tumsonīgiem cilvēkiem.
  • 131:42 - 131:45
    Viņi nav atbildīgi par atbildēm;
  • 131:45 - 131:48
    viņi ir kultūras upuri un tas nozīmē
  • 131:48 - 131:51
    ka viņus tā ietekmē.
  • 132:09 - 132:16
    [Ceturtā daļa: Celies]
  • 132:18 - 132:20
    Kad apspriežam uz resursiem balstītu ekonomiku,
  • 132:20 - 132:23
    parasti ir vairāki argumenti, kas parādās...
  • 132:23 - 132:25
    [EH!] (Pārtraukts)
  • 132:25 - 132:27
    [Eh! Hei!]
  • 132:27 - 132:29
    [Pagaidi mirklīti!]
  • 132:29 - 132:34
    [Es zinu, kas tas ir. To sauc par Marksismu, draudziņ.]
  • 132:34 - 132:38
    [Staļins nogalināja 800 miljonus cilvēku tādu ideju vārdā...]
  • 132:38 - 132:42
    [Mans tēvs mira gulagā!]
  • 132:42 - 132:44
    [Komunists! Fašists!]
  • 132:44 - 132:46
    [Ja Tev nepatīk Amerika, Tu vienkārši vari braukt prom!]
  • 132:46 - 132:47
    Labi, vienkārši nomierinieties visi...
  • 132:47 - 132:49
    [Nāvi Jaunajai Pasaules Kārtībai!]
  • 132:49 - 132:51
    [Nāvi Jaunajai Pasaules Kārtībai!]
  • 132:51 - 132:53
    Un, kamēr klausītāju neracionalitāte
  • 132:53 - 132:55
    pieauga, pārsteigts un apjucis:
  • 132:55 - 132:58
    pēkšņi diktors cieta no nāvējošas sirdstriekas."
  • 133:00 - 133:05
    Un šķietamā komunistu propagandas filma vairs netika rādīta.
  • 133:06 - 133:09
    [System Error]
  • 133:11 - 133:13
    [Dublējums ieslēgts- atjaunots]
  • 133:14 - 133:17
    Bet ziniet, esmu tādas lietas teicis cilvēkiem
  • 133:17 - 133:19
    prāta vētras situācijās,
  • 133:19 - 133:23
    jūs jau zināt, tādās, kā Club of Rome u.c...
  • 133:23 - 133:25
    viņi saka "Marksists!"
  • 133:25 - 133:27
    Kas? Marksists? No kurienes tas nāk?
  • 133:27 - 133:30
    Viņiem ir šī ikona, kurai viņi ir pieķērušies-
  • 133:30 - 133:33
    viņu svētais grāls,
  • 133:33 - 133:35
    un tas ir tik vienkārši, saprotiet.
  • 133:35 - 133:38
    Cilvēki man jautā, vai esmu sociālists, vai komunists, vai kapitālists,
  • 133:38 - 133:41
    un es saku, ka neviens no iepriekš minētajiem. Kādēļ
  • 133:41 - 133:43
    Tu domā, ka tās ir vienīgās iespējas?
  • 133:43 - 133:45
    Visus šos politiskos veidojumus
  • 133:45 - 133:47
    ir radījuši rakstnieki, kas pieņēma,
  • 133:47 - 133:50
    ka mēs dzīvojam uz planētas ar nebeidzami daudz resursiem.
  • 133:50 - 133:53
    Neviena no šīm politiskajām filozofijām neapsver iespēju,
  • 133:53 - 133:57
    ka kaut kas mums varētu pietrūkt.
  • 133:57 - 134:01
    Es ticu, ka komunisms, sociālisms, brīvā komercdarbība, fašisms,
  • 134:01 - 134:04
    ir daļa no sociālās evolūcijas.
  • 134:04 - 134:06
    Tu nevari spert milzīgu soli
  • 134:06 - 134:08
    no vienas kultūras uz citu-
  • 134:08 - 134:10
    ir sistēmas, kam jābūt pa vidu.
  • 134:10 - 134:12
    Pirms pastāv jebkāda veida "isms", pašā sākumā
  • 134:12 - 134:14
    ir dzīvības pamats, un tas noteikti ir saistīts
  • 134:14 - 134:16
    ar visiem aspektiem,
  • 134:16 - 134:17
    kas nepieciešami, lai Tu varētu ieelpot nākošo elpu,
  • 134:17 - 134:20
    un tas saistās ar gaisu ko elpo,
  • 134:20 - 134:23
    ūdeni, kas Tev ir pieejams, drošību, kas Tev ir,
  • 134:23 - 134:25
    izglītība, kas Tev ir pieejama - visas
  • 134:25 - 134:28
    šīs lietas, kas mums ir kopīgas, un ko izmantojam,
  • 134:28 - 134:31
    un bez kurām neviena kultūra nevar iztikt.
  • 134:31 - 134:35
    Tātad mēs atgiežamies pie dzīvības pamatiem,
  • 134:35 - 134:38
    un dzīvības pamats nav vairs saistīts ar kādu "ismu".
  • 134:38 - 134:41
    Runa iet par "dzīves vērtību analīzi."
  • 134:42 - 134:43
    [Pārvarot ierobežojumus]
  • 134:44 - 134:46
    Tas, ka dominējošā intelektuālā kultūra
  • 134:46 - 134:49
    jebkurā sabiedrībā atspoguļo
  • 134:49 - 134:51
    dominējošo grupu intereses,
  • 134:51 - 134:54
    ir vienkāršs vēsturisks fakts.
  • 134:54 - 134:56
    Vergturu sabiedrībā,
  • 134:56 - 134:59
    cilvēcisko būtņu uzskatus un tiesības
  • 134:59 - 135:03
    iespaidos vergturi.
  • 135:03 - 135:05
    Sabiedrībā, kas ir balstīta
  • 135:05 - 135:11
    uz dažu cilvēku ietekmi pār pārējiem, viņus
  • 135:11 - 135:14
    kontrolējot un dzīvojot no miljonu citu cilvēku
  • 135:14 - 135:16
    nopelnītā, dominējošā intelektuālā kultūra
  • 135:16 - 135:19
    atspoguļos valdošās grupas intereses.
  • 135:19 - 135:22
    Tātad, ja palūkosies uz idejām,
  • 135:22 - 135:25
    kas atrodas psiholoģijā un socioloģijā,
  • 135:25 - 135:28
    kā arī vēsturē un
  • 135:28 - 135:31
    politiskajā ekonomikā un zinātnē,
  • 135:31 - 135:35
    pamatā ir novērojamas noteiktas elites intereses.
  • 135:35 - 135:38
    Un akadēmiķi, kas apstrīd to pārāk daudz,
  • 135:38 - 135:41
    ar laiku tiek nobīdīti malā,
  • 135:41 - 135:44
    vai nodēvēti par "radikāļiem".
  • 135:44 - 135:46
    Dominējošās vērtības sabiedrībā
  • 135:46 - 135:48
    parasti atbalsta un pastiprina
  • 135:48 - 135:50
    to, kas tiek atalgots.
  • 135:50 - 135:52
    Un sabiedrībā, kurā panākumi tiek
  • 135:52 - 135:55
    mērīti materiālā bagātībā,
  • 135:55 - 135:57
    nevis sociālā sevis ieguldīšanā,
  • 135:57 - 136:02
    ir viegli redzēt, kādēļ pasaule ir tādā stāvoklī, kādā tā ir.
  • 136:02 - 136:04
    Mums ir darīšana ar vērtību sistēmas novirzēm-
  • 136:04 - 136:06
    pilnīgi atsvešinātām no davas-
  • 136:06 - 136:09
    kur personiskās un sociālā veselības svarīgums
  • 136:09 - 136:12
    ir kļuvis sekundārs blakus
  • 136:12 - 136:15
    mākslīgai bagātībai un nebeidzamai izaugsmei.
  • 136:15 - 136:17
    Un, tā kā vīruss, šī novirze
  • 136:17 - 136:20
    ir ielauzusies jebkurā valdības aspektā
  • 136:20 - 136:24
    ziņu mediji - izklaide - pat akadēmiskā pasaule.
  • 136:24 - 136:26
    Un šajā struktūrā jau
  • 136:26 - 136:28
    iebūvēti ir aizsardzības mehānismi,
  • 136:28 - 136:30
    pret jebko, kas varētu traucēt.
  • 136:30 - 136:33
    Naudas tirgus reliģijas mācekļi,
  • 136:33 - 136:36
    sevis ieceltie status quo sargātāji
  • 136:36 - 136:40
    nepārtraukti meklē jaunus veidus, kā izvairīties jebkuras domāšanas,
  • 136:40 - 136:43
    kas varētu traucēt viņu uzskatiem.
  • 136:43 - 136:47
    Visizplatītākais veids ir: mākslīgi radītas dualitātes.
  • 136:47 - 136:50
    Ja Tu neesi republikānis, tad noteikti esi demokrāts.
  • 136:50 - 136:53
    Ja neesi kristietis, Tu varētu būt sātanists,
  • 136:53 - 136:55
    un ja Tev ir sajūta, ka sabiedrība var nopietni
  • 136:55 - 136:57
    uzlabot, teiksim - nezinu,
  • 136:57 - 136:59
    spēju parūpēties par visiem?
  • 136:59 - 137:01
    Tu vienkārši esi "utopists".
  • 137:01 - 137:04
    Un viens no viltīgākajiem:
  • 137:04 - 137:06
    ja neesi par "brīvo tirgu",
  • 137:06 - 137:09
    tad tu noteikti esi pret brīvību.
  • 137:09 - 137:11
    Es ticu brīvībai.
  • 137:11 - 137:13
    Ja kaut kur dzirdi vārdu brīvība,
  • 137:13 - 137:15
    ko saka valdība,
  • 137:15 - 137:20
    tas nozīmē:
  • 137:20 - 137:23
    naudas maksimizēšanas pārtraukšana,
  • 137:23 - 137:27
    radot naudas plūsmu pie privātajiem īpašniekiem.
  • 137:28 - 137:30
    Tas ir viss.Viss pārējais, ko viņi teiks:
  • 137:30 - 137:31
    "mums nepieciešamas vairāk preces priekš cilvēkiem"
  • 137:31 - 137:36
    "tā ir brīvība no tirānijas un tā tālāk."
  • 137:36 - 137:38
    katru reizi, kad to redzi, vari to atšifrēt
  • 137:38 - 137:41
    un domāju, ka redzēsi ciešu saikni ar iepriekš minēto
  • 137:41 - 137:43
    katru reizi, kad viņi to izmantos.
  • 137:43 - 137:46
    Un to varētu dēvēt par:
  • 137:46 - 137:51
    Sintakse. Valdošā izpratnes sintakse par vērtību.
  • 137:51 - 137:54
    Tātad, tad darbojas zem viņu pašu apziņas,
  • 137:54 - 137:56
    tādēļ viņi var teikt: "Es tā nemaz nedomāju!"
  • 137:56 - 137:58
    bet patiesībā, tā tas bija domāts.
  • 137:58 - 138:00
    Tāpat kā Tu runā izmantojot noteiktus
  • 138:00 - 138:02
    gramatikas noteikumus,
  • 138:02 - 138:04
    pats to neapzinoties...
  • 138:04 - 138:08
    mēs varam novērot, kā es to saucu, "valdošo vērtību sintaksi",
  • 138:08 - 138:12
    kas ir pamatā visam. Tātad, katru reizi, kad viņi izmanto šos vādus:
  • 138:12 - 138:15
    "valdības iejaukšanās", "brīvības trūkoms", "brīvība",
  • 138:15 - 138:18
    "progress" vai "attīstība",
  • 138:18 - 138:23
    Tu to vari atšifrēt.
  • 138:23 - 138:26
    Protams, kad dzirdi vārdu "brīvība",
  • 138:26 - 138:28
    tas nonāk apmēram vienā teikumā
  • 138:28 - 138:30
    ar kautko, sauktu par "demokrātiju".
  • 138:30 - 138:33
    Ir fascinējoši noraudzīties, ka cilvēki vēljoprojām tic,
  • 138:33 - 138:35
    ka viņiem ir patiesa
  • 138:35 - 138:38
    ietekme tajā, ko dara viņu valdības,
  • 138:38 - 138:40
    aizmirstot to, ka pati šīs sistēmas
  • 138:40 - 138:43
    daba ir tāda, ka tā pārdod visu.
  • 138:43 - 138:46
    Vienīgā balss, kas skaitās, ir naudas balss,
  • 138:46 - 138:48
    un nav nozīmes, cik daudz
  • 138:48 - 138:51
    kāds aktīvists kliedz par ētiku un atbildību.
  • 138:51 - 138:55
    Tirgus sistēmā, katrs politiķis, katra likumdošana
  • 138:55 - 138:58
    tādējādi, katra valdība ir pērkama.
  • 138:58 - 139:02
    Pat ar 20 triljonu dolāru banku parādu saistību nolīdzināšanu,
  • 139:02 - 139:04
    kas aizsākās 2007. gadā,
  • 139:04 - 139:06
    naudas summa, kas varēja izmainīt,
  • 139:06 - 139:09
    teiksim, visas pasaules enerģētisko infrastruktūru,
  • 139:09 - 139:10
    uz pilnīgi atjaunojamām metodēm,
  • 139:10 - 139:13
    tā vietā lai radītu vairākas institūcijas,
  • 139:13 - 139:15
    kas nedara pilnīgi neko sabiedrības labā,
  • 139:15 - 139:17
    institūcijas, kuras varētu apstādināt
  • 139:17 - 139:20
    rīt, un nebūtu nekādu seku...
  • 139:20 - 139:22
    un turpinās aklā ticība tam, ka politiķi un
  • 139:22 - 139:28
    politika pastāv sabiedrības labklājības uzlabošanai.
  • 139:28 - 139:31
    Faktiski, politika ir bizness-
  • 139:31 - 139:34
    tas neatšķiras no neviena cita tirgus sistēmā,
  • 139:34 - 139:38
    un viņi rūpējas par savām interesēm vispirms.
  • 139:38 - 139:43
    Es patiesi, godīgi, dziļi sirdī neticu politiskām aktivitātēm.
  • 139:43 - 139:46
    Es domāju, ka sistēma izplešas un saraujas kā vien vēlas.
  • 139:46 - 139:48
    Tā pielāgojas šīm pārmaiņām.
  • 139:48 - 139:50
    Es skatos uz pilsoņu tiesību kustību kā pielāgotu
  • 139:50 - 139:52
    valsts īpašnieku daļu.
  • 139:52 - 139:55
    Es domāju, ka viņi redz, kur atrodams kārotais;
  • 139:55 - 139:58
    viņi redz, ka noteikts daudzums brīvības ir labs-
  • 139:58 - 140:01
    un brīvības ilūzija - dosim šiem cilvēkiem dienu vēlēšanām katru gadu,
  • 140:01 - 140:04
    lai viņi ticētu, ka viņi kaut ko spēj mainīt.
  • 140:04 - 140:08
    Bezvērtīga izvēle - ka dodamies, kā vergi un sakām
  • 140:08 - 140:11
    "Redzi, es nobalsoju." Debašu robežas šajā valstī ir noliktas
  • 140:11 - 140:13
    jau brīdī, kad tā vēl nav sākusies, un visi
  • 140:13 - 140:15
    citi kritizēti un paradīti vai nu par
  • 140:15 - 140:18
    komunistiem vai savādāk neuzticamām personām
  • 140:18 - 140:20
    "trakajiem" - lūk labs vārds...
  • 140:20 - 140:22
    un tagad tā ir "sazvērestība". Redzi, viņi to radīja.
  • 140:22 - 140:25
    Kaut kas, ko nevajadzētu par apsvērt:
  • 140:25 - 140:28
    Ka ietekmīgi cilvēki sanāk kopā un rada plānu!
  • 140:28 - 140:33
    Nenotiek! Tu esi "traks"! Tu esi "sazvērestību fanātiķis"!
  • 140:34 - 140:37
    Un no visiem sistēmas aizsardzības mehānismiem,
  • 140:37 - 140:40
    ir divi, kas nepārtraukti parādās.
  • 140:40 - 140:44
    Pirmā ir ideja, ka sistēma ir "cēlonis"
  • 140:44 - 140:47
    materiālās dabas progresam, ko varam novērot.
  • 140:47 - 140:49
    Patiesību sakot...nē.
  • 140:49 - 140:52
    Ir divi pamatiemesli, kas ir radījuši
  • 140:52 - 140:55
    tā sauktās "bagātības" pieaugumu,
  • 140:55 - 140:57
    un populācijas pieaugumu, ko redzam šodien.
  • 140:58 - 141:01
    Pirmais: ražošanas tehnoloģiju milzīgā attīstība,
  • 141:01 - 141:04
    tātad zinātniskais radošums.
  • 141:04 - 141:09
    Un otrais: Ogļūdeņraža enerģijas atklāšana-
  • 141:09 - 141:13
    kas pašlaik ir pamatā visai socio-ekonomiskajai sistēmai.
  • 141:13 - 141:15
    Brīvais tirgus/kapitālisms/naudas
  • 141:15 - 141:18
    tirgus sistēma - lai kā Tu to dēvētu -
  • 141:18 - 141:21
    nav darījusi neko, izņemot peldējusi pa šo atklājumu radīto straumi,
  • 141:21 - 141:25
    ar visai sagrozītu iniciatīvas sistēmu un bīstami
  • 141:25 - 141:30
    nevienlīdzīgām produktu izmantošanas un izplatīšanas metodēm.
  • 141:30 - 141:34
    Otra aizstāvība ir kareivīgs sociāls apmāns,
  • 141:34 - 141:36
    kas radies no gadiem ilgas propagandas,
  • 141:36 - 141:39
    kas saredz to, ka visas
  • 141:39 - 141:41
    citas sociālās sistēmas novedīs pie "tirānijas",
  • 141:41 - 141:45
    nosaucot vairākus vārdus, kā Staļins, Mao, Hitlers...
  • 141:45 - 141:47
    un mirušo skaitu.
  • 141:47 - 141:50
    Lai cik arī despotiski bija šie vīri,
  • 141:50 - 141:54
    tāpat kā sabiedriskie piegājieni, ko viņi izmantoja...
  • 141:54 - 141:56
    kad runa iet par nāves spēli-
  • 141:56 - 141:58
    sistemātisko ikdienišķo
  • 141:58 - 142:00
    cilvēku masveida nogalināšanu-
  • 142:00 - 142:05
    Nekas vēstures laikā nav pārspējis pašreizējo stāvokli.
  • 142:05 - 142:10
    Bads - pēdējā gadsimta gaitā nāvi nav izraisījis
  • 142:10 - 142:13
    ēdiena trūkums.
  • 142:13 - 142:16
    To ir izraisījusi relatīva nabadzība.
  • 142:16 - 142:20
    Ekonomiskie resursi bija izdalīti tik nevienlīdzīgi,
  • 142:20 - 142:24
    ka nabadzīgajiem vienkārši nebija pietiekami naudas,
  • 142:24 - 142:26
    lai samaksātu par ēdienu, kas būtu pieejams,
  • 142:26 - 142:29
    ja viņiem būtu iespējams par tiem norēķināties.
  • 142:30 - 142:32
    To varētu dēvēt par strukturālo vardarbību.
  • 142:32 - 142:37
    Vēl viens piemērs: Āfrika un citas teritorijas-
  • 142:37 - 142:40
    vairāk fokusēšos uz Āfriku-
  • 142:40 - 142:43
    desmitiem miljonu cilvēku mirst no AIDS.
  • 142:43 - 142:45
    Kādēļ?
  • 142:45 - 142:47
    Nav tā, ka viņi nezinātu, kā to ārstēt.
  • 142:47 - 142:51
    Mums bagātajās valstīs ir miljoniem cilvēku,
  • 142:51 - 142:55
    kas ļoti labi dzīvo,
  • 142:55 - 142:57
    jo viņiem ir medicīniskās iespējas, kas to var izārstēt.
  • 142:57 - 143:00
    Āfrikas cilvēki, kas mirst no AIDS,
  • 143:00 - 143:03
    nemirst HIV vīrusa dēļ...
  • 143:03 - 143:06
    viņi mirst, jo viņiem nav naudas, par ko samaksāt
  • 143:06 - 143:09
    par zālēm, kas viņus noturētu pie dzīvības.
  • 143:09 - 143:11
    Gandijs to redzēja. Viņš teica:
  • 143:11 - 143:16
    "Visnāvējošākā vardarbības forma ir nabadzība."
  • 143:16 - 143:18
    Tieši tā arī ir.
  • 143:18 - 143:23
    Bads nogalina daudz vairāk cilvēku, nekā ir miruši visos karos kopā;
  • 143:23 - 143:26
    vairāk cilvēku, nekā visi pasaules slepkavas;
  • 143:26 - 143:29
    vairāk, nekā visas pašnāvības...
  • 143:29 - 143:32
    Strukturālā vardarbība ne tikai nogalina vairāk cilvēku,
  • 143:32 - 143:35
    nekā visa veida uzvedības vardarbība kopā.
  • 143:35 - 143:38
    Strukturālā vardarbība ir viens
  • 143:38 - 143:41
    no galvenajām uzvedības vardarbības iemesliem.
  • 143:43 - 143:46
    [Pēc izsīkšanas]
  • 143:47 - 143:51
    Nafta ir pamatā
  • 143:51 - 143:55
    un ir atrodama viscaur cilvēces uzbūvei.
  • 143:55 - 144:00
    Katrā ēdiena kalorijā atrodas 10 ogļūdeņraža enerģijas-
  • 144:00 - 144:04
    naftas un dabas gāzes, ja ēd ēdienu, kas nācis no industriālās pasaules.
  • 144:04 - 144:07
    Mākslīgais mēslojums ir taisīts no fabas gāzes.
  • 144:07 - 144:09
    Pesticīdi - no naftas.
  • 144:09 - 144:12
    Tu brauc ar uz naftu strādājošām mašīnām, lai stādītu, uzartu, apūdeņotu,
  • 144:12 - 144:14
    savāktu, transportētu un iepakotu. Tu iepako ēdienu plastmasā -
  • 144:14 - 144:17
    tā ir nafta. Visa plastmasa ir nafta.
  • 144:17 - 144:19
    Katrā riepā ir 7 galoni naftas.
  • 144:19 - 144:23
    Nafta ir visur; tā ir visuresoša. Un tas ir tādēļ, ka
  • 144:23 - 144:25
    pašlaik ir 7 miljardi cilvēku,
  • 144:25 - 144:28
    vai gandrīz 7 miljardi cilvēku uz šīs planētas.
  • 144:28 - 144:30
    Šīs lētās un viegli pieejamās enerģijas ierašanās
  • 144:30 - 144:32
    ir salīdzināma ar, piemēram,
  • 144:32 - 144:36
    miljoniem vergu strādāšana caurām dienām,
  • 144:36 - 144:40
    kas pēdējā gadsimta laikā izmainīja pasauli tik ļoti,
  • 144:40 - 144:43
    un populācijas skaits ir pieaudzis 10 reizes.
  • 144:43 - 144:48
    Bet, ap 2050. gadu, nafta varēs nodrošināt
  • 144:48 - 144:50
    tikai mazāk nekā pusi no pašreizējās pasaules
  • 144:50 - 144:52
    populācijas, ar šādu dzīves veidu.
  • 144:52 - 144:57
    Tātad, vajadzība pielāgoties dzīvošanai savādāk ir milzīga.
  • 144:57 - 145:01
    Pasaule pašlaik izmanto sešus barelus naftas, tai pat laikā atrodot vienu.
  • 145:01 - 145:03
    Pirms četriem gadiem, tā izmantoja četrus
  • 145:03 - 145:05
    barelus naftas uz vienu atrastu.
  • 145:05 - 145:07
    Pēc gada pasaule izmantos
  • 145:07 - 145:09
    astoņus barelus naftas uz vienu atrastu.
  • 145:09 - 145:11
    Mani visvairāk nomāc
  • 145:11 - 145:16
    jebkāda veida pūliņi no valdību puses
  • 145:16 - 145:20
    vai industriju līderu puses darīt kaut ko savādāk.
  • 145:20 - 145:24
    Mums ir šie mēģinājumi būvēt vairāk vēja ģeneratorus
  • 145:24 - 145:27
    un varbūt kaut ko darīt ar viļņu enerģiju...
  • 145:27 - 145:31
    mums ir mēģinājumi mašīnas padarīt mazliet efektīvākas,
  • 145:31 - 145:34
    bet naizskatās, ka nāktu kaut kas
  • 145:34 - 145:36
    patiesi revolucionārs - tās ir visai maznozīmīgas lietas,
  • 145:36 - 145:38
    kas mani patiesi biedē.
  • 145:38 - 145:42
    Un valdības, kas ir šo ekonimistu vadītas,
  • 145:42 - 145:45
    patiesi nenovērtē to, ko mēs stāstām
  • 145:45 - 145:50
    par šo vēlmi stimulēt patēriņu, tā mēģinot atjaunināt
  • 145:50 - 145:53
    iepriekš piedzīvoto uzplaukumu.
  • 145:53 - 145:57
    Viņi printē vēl vairāk naudas, kurai nav nekādas vērtības.
  • 145:57 - 145:59
    Tātad, ja ekonomika uzlabosies un
  • 145:59 - 146:01
    atveseļosies un slavenais pieaugums
  • 146:01 - 146:03
    atgriezīsies, tas būs ļoti īss, jo
  • 146:04 - 146:07
    pāris mēnešu, nevis gadu laikā,
  • 146:07 - 146:11
    atkal tiks sasniegta piedāvājuma barjera;
  • 146:11 - 146:13
    un būs vēl viens cenu kāpums-
  • 146:13 - 146:15
    un vēl dziļāka recesija.
  • 146:15 - 146:17
    Tādēļ domāju, ka mēs ieslīdam vairākos draudīgos ciklos.
  • 146:17 - 146:19
    Tātad, notiek ekonomiskais pieaugums, cenas uzskrien debesīs,
  • 146:19 - 146:21
    viss apstājas. Tagad atrodamies tajā posmā.
  • 146:21 - 146:25
    Tad tas atkal sāk kāpt, bet mums pašlaik ir šis robs,
  • 146:25 - 146:29
    kur nav iespējams vairs radīt lētu enerģiju.
  • 146:29 - 146:32
    Mēs esam virsotnē - uz naftas pārstrādes lejupslīdēšanu.
  • 146:32 - 146:35
    Nav iespējams to no zemes izsūknēt ātrāk, kas nozīmē,
  • 146:35 - 146:39
    ka viss apstāsies, naftas cena nokritīs, kā tas notika 2009. gadā,
  • 146:39 - 146:45
    bet tad, tā kā notika "atveseļošanās",
  • 146:45 - 146:47
    naftas cena sāks atkal pieaugt.
  • 146:47 - 146:49
    Nesen tā svārstījās apmēram 80 dolāru robežās
  • 146:49 - 146:52
    par barelu, un var novērot to, ka pat tādu cenu
  • 146:52 - 146:54
    daudzi nevar atļauties, sakarā ar
  • 146:54 - 146:56
    ekonomisko un finansiālo krīzi.
  • 146:56 - 147:01
    Pasaules saražoto naftas barelu skaits dienā pašlaik ir apmēram 86 miljoni.
  • 147:01 - 147:04
    Pāri pa 10 gadiem, varēsim novērot
  • 147:04 - 147:08
    aptuveni 14 miljonus aizstātu barelu dienā.
  • 147:09 - 147:12
    Nav nekā, kas varētu apmierināt kaut
  • 147:12 - 147:15
    1% no šāda pieprasījuma.
  • 147:15 - 147:17
    Ja mēs neko nedarīsim,
  • 147:17 - 147:21
    būs milzīgs enerģijas deficīts.
  • 147:21 - 147:25
    Es domāju, ka lielākā kļūda bija pirms 10 gadiem
  • 147:25 - 147:29
    nesaprast to, ka ir jāveic nopietns darbs
  • 147:29 - 147:30
    lai izstrādātu
  • 147:30 - 147:32
    šos atjaunojamās enerģijas projektus.
  • 147:32 - 147:35
    Es domāju, ka mūsu mazbērni lūkosies uz mums ar
  • 147:35 - 147:40
    neizpratni. "Jūs zinājāt, ka
  • 147:40 - 147:42
    runa iet par lietu, kas ir ierobežotā daudzumā...
  • 147:42 - 147:45
    kā gan jūs varējāt uzbūvēt visu savu ekonomiku,
  • 147:45 - 147:49
    balstoties uz kaut ko, kas pazudīs?"
  • 147:49 - 147:51
    Pirmo reizi cilvēces vēsturē
  • 147:51 - 147:55
    mūsu suga sastopas ar svarīga resursa izsīkšanu,
  • 147:55 - 147:58
    kas ir svarīgs visai mūsu pašreizējai sistēmai.
  • 147:58 - 148:00
    Un interesantākais ir tas,
  • 148:00 - 148:02
    ka, pat naftai izsīkstot,
  • 148:02 - 148:05
    ekonimiskā sistēma akli vērsīs visu uzmanību
  • 148:05 - 148:07
    uz šo vēžveidīgo izaugsmes modeli...
  • 148:07 - 148:11
    Lai cilvēki iegādātos vēl vairāk uz naftu ejošus auto,
  • 148:11 - 148:16
    tā paaugstinot IKP un pavairojot darba vietas... tā saasinot situāciju.
  • 148:16 - 148:18
    Vai šie risinājumi var aizstāt
  • 148:18 - 148:20
    ogļūdeņraža ekonomikas mākslīgo veidojumu?
  • 148:20 - 148:21
    Protams.
  • 148:22 - 148:24
    Bet ceļš, kas nepieciešams noiet lai šīs izmaiņas panāktu,
  • 148:24 - 148:28
    neradīsies ar tirgus sistēmas protokolu starpniecību,
  • 148:28 - 148:31
    jo jaunos atrisinājumus var ieviest
  • 148:31 - 148:34
    tikai caur peļņas mehānismu.
  • 148:34 - 148:37
    Cilvēki pašlaik neiegulda naudu atjaunojamajos enerģijas veidos,
  • 148:37 - 148:40
    jo tajā nav naudas ilgtermiņā un īstermiņā.
  • 148:40 - 148:43
    Un lai tas notiktu, ir nepieciešami
  • 148:43 - 148:46
    nopietni finansiāli zaudējumi.
  • 148:46 - 148:49
    Tādējādi, tajā nav naudiskas iniciatīvas un šajā
  • 148:49 - 148:53
    sistēmā, ja nav naudiskas iniciatīvas, nekas nenotiek.
  • 148:54 - 148:56
    Un visam pa vidu, naftas beigšanās
  • 148:56 - 148:59
    vienkārši ir viena no daudzajām acīmredzamajām sekām,
  • 148:59 - 149:03
    ka vides un sociālā rakstura sadursme nāk tuvāk.
  • 149:03 - 149:05
    Pie citiem norietiem ietilpst svaigs ūdens
  • 149:05 - 149:07
    mūsu izdzīvošanas pamats,
  • 149:07 - 149:09
    kas pašlaik pietrūkst
  • 149:09 - 149:11
    2,8 miljardiem cilvēku,
  • 149:12 - 149:16
    un šie iztrūkumi sasniegs 4 miljardus līdz 2030. gadam.
  • 149:16 - 149:18
    Ēdiena ražošana:
  • 149:18 - 149:22
    Aramzemes iznīcināšana, no kuras nāk
  • 149:22 - 149:25
    99.7 % visas cilvēku pārtikas,
  • 149:25 - 149:29
    notiek 40 reižu ātrāk, nekā tā spēj atjaunoties,
  • 149:29 - 149:32
    un pēdējo 40 gadu laikā, 30% no visas
  • 149:32 - 149:34
    aramzemes ir kļuvusi neauglīga.
  • 149:35 - 149:38
    Nerunājot jau par to, ka ogļūdeņraži ir pamatā
  • 149:38 - 149:40
    visai mūsdienu lauksaimniecībai, un tiem samazinoties...
  • 149:40 - 149:43
    samazināsies arī ēdiena pieejamība.
  • 149:43 - 149:44
    Runājot par resursiem kopumā,
  • 149:44 - 149:48
    ņemot vērā mūsu pašreizējos patērēšanas paternus,
  • 149:48 - 149:51
    līdz 2030. gadam mums vajadzēs 2 planētas, lai tā turpinātu.
  • 149:51 - 149:53
    Nerunājot jau par nepārtraukto dzīvību uzturošās
  • 149:53 - 149:56
    bioloģiskās dažādības iznīcināšanu,
  • 149:56 - 149:58
    kas izraisa sugu izmiršanu
  • 149:58 - 150:01
    un vides nestabilitāti visapkārt pasaulei.
  • 150:01 - 150:03
    Un kopā ar visiem šiem sabrukumiem
  • 150:03 - 150:05
    mēs varam novērot cilvēku skaitu pieaugumu,
  • 150:05 - 150:08
    kad līdz 2030. gadam uz planētas
  • 150:08 - 150:11
    varētu dzīvot 8 miljardi cilvēku.
  • 150:11 - 150:14
    Enerģijas ražošanai vien būtu jāpieaug
  • 150:14 - 150:18
    par 44% līdz 2030. gadam, lai nodrošinātu pieprasījumu.
  • 150:18 - 150:22
    Un atkal, tā kā nauda ir vienīgais darbības iniciators,
  • 150:22 - 150:24
    vai varam gaidīt ka kāda valsts varētu
  • 150:24 - 150:26
    atļauties
  • 150:26 - 150:30
    radīt milzīgas pārmaiņas, pilnībā pārmainot
  • 150:30 - 150:33
    zemkopību, ūdens apgādi, enerģijas ražošanu utt?
  • 150:33 - 150:35
    Kamēr milzīgā parādu piramīda
  • 150:35 - 150:38
    lēnām apstādina visu pasauli...
  • 150:38 - 150:39
    Nerunājot jau par faktu,
  • 150:39 - 150:41
    ka bezdarbs, ko redzi, turpinās
  • 150:41 - 150:43
    būt par normu, jo
  • 150:43 - 150:46
    nepārtraukti pieaugs tehnoloģiskais bezdarbs.
  • 150:46 - 150:48
    Darba vietas neatgriezīsies.
  • 150:48 - 150:51
    Beidzot, skaidrs sociāls skatījums.
  • 150:51 - 150:54
    No 1970. gada līdz 2010. gadam nabadzība
  • 150:54 - 150:57
    sistēmas dēļ pieauga divas reizes...
  • 150:57 - 150:59
    un ņemot vērā pašreizējo situāciju-
  • 150:59 - 151:01
    vai Tu tiešām tici, ka
  • 151:01 - 151:03
    mēs varēsim novērot kaut ko citu, kā atkārtotu dublēšanos...
  • 151:03 - 151:07
    vairāk ciešanu un masveida badu?
  • 151:07 - 151:08
    [Sākums]
  • 151:09 - 151:11
    Nebūs nekāda atveseļošanās.
  • 151:11 - 151:13
    Šī nav kaut kāda lielā depresija,
  • 151:13 - 151:16
    no kuras kādu dienu izkulsimies.
  • 151:16 - 151:18
    Nākamā fāze, ko varēsim redzēt pēc nākošā
  • 151:18 - 151:21
    ekonomiskā sabrukuma, būs plaši nemieri.
  • 151:21 - 151:23
    Kad bezdarbnieki vairs nesaņems naudu,
  • 151:23 - 151:26
    jo valsts budžetā trūks līdzekļu.
  • 151:26 - 151:30
    Un kad kļūs tik slikti, ka cilvēki zaudēs
  • 151:30 - 151:34
    ticību sevis ievēlētajiem līderiem, viņi pieprasīs izmaiņas,
  • 151:34 - 151:37
    ja procesā nenogalināsim viens otru,
  • 151:37 - 151:39
    vai neiznīcināsim vidi.
  • 151:39 - 151:43
    Mani tikai baida tas, ka varam nonākt punktā, no kura atpakaļ ceļa vairs nav...
  • 151:43 - 151:46
    un tas mani uztrauc.
  • 151:46 - 151:50
    Mēs darām visu, lai izvairītos no tādiem apstākļiem.
  • 151:51 - 151:56
    Ir skaidrs, ka esam uz liela cilvēku dzīves pārmaiņu robežas...
  • 151:57 - 152:00
    Tas, ar ko mēs tagad saskaramies, ir fundamentālas
  • 152:00 - 152:03
    izmaiņas dzīvesveidā, kādu esam zinājuši pēdējā gadsimta garumā.
  • 152:03 - 152:06
    Ir jābūt saiknei starp ekonomiku
  • 152:06 - 152:08
    un planētas resursiem,
  • 152:08 - 152:12
    ar resursiem domāju, protams, visu dzīvnieku un augu pasauli;
  • 152:12 - 152:15
    okeānu veselību un visu citu.
  • 152:15 - 152:18
    Šī ir monetāra paradigma, kas neliksies mierā,
  • 152:18 - 152:22
    kamēr nebūs nonāvēts pēdējais cilvēks.
  • 152:23 - 152:27
    "Iekšējo" grupa darīs visu, lai saglabātu savas varas pozīcijas,
  • 152:27 - 152:30
    un to Tev ir jāpatur prātā.
  • 152:30 - 152:32
    Viņi izmantos armiju, jūras spēkus, melus...
  • 152:32 - 152:36
    visu, kas nepieciešams, lai saglabātu varas grožus.
  • 152:36 - 152:38
    Viņi tos netaisās atdot,
  • 152:38 - 152:43
    ko viņi nezin nevienu citu sistēmu, kas varētu turpināt viņu pastāvēšanu.
  • 153:38 - 153:40
    [Tiešraide no Ņūjorkas]
  • 153:52 - 154:01
    [Vispasaules protesti apstādina pasaules ekonomiku]
  • 154:06 - 154:09
    [Londona - Tiešraide]
  • 154:09 - 154:12
    [Ķīna - Tiešraide]
  • 154:12 - 154:15
    [Ziemeļ Āfrika - Tiešraide]
  • 154:15 - 154:19
    [Spānija - Tiešraide]
  • 154:19 - 154:23
    [Krievija - Tiešraide]
  • 154:23 - 154:28
    [Kanāda - Tiešraide]
  • 154:28 - 154:35
    [Saūda Arābija - Tiešraide]
  • 154:47 - 154:49
    [Rietumnieku noziedzības līmenis aug]
  • 154:49 - 154:52
    [ANO pasludina vispasaules ārkārtas situāciju]
  • 154:52 - 154:55
    [Vispasaules bezdarbs sasniedz 65%]
  • 154:55 - 154:58
    [Bailes no pasaules kara turpinās]
  • 154:58 - 155:02
    [Parādu sabrukums izraisa ēdiena trūkumu]
  • 156:54 - 156:59
    [Ņemiet to atpakaļ]
  • 157:31 - 157:34
    [Kamēr vardarbības gadījumi nav paziņoti,
  • 157:34 - 157:37
    bezprecedenta protesti turpinās...
  • 157:37 - 157:41
    izskatās, ka aptuveni triljoniem dolāru
  • 157:41 - 157:44
    ir sistemātiski izņemti no banku kontiem
  • 157:44 - 157:46
    visapkārt pasaule un...
  • 157:46 - 157:50
    acīmredzami, izgāzti
  • 157:50 - 157:54
    pasaules banku priekšā.]
  • 158:48 - 158:53
    [ŠĪ IR TAVA PASAULE]
  • 158:55 - 159:02
    [ŠĪ IR MŪSU PASAULE]
  • 159:04 - 159:09
    [REVOLŪCIJA IR TAGAD]
  • 159:12 - 159:21
    [WWW.THEZEITGEISTMOVEMENT.COM]
Title:
ZEITGEIST: MOVING FORWARD | OFFICIAL RELEASE | 2011
Description:

This is the Official Online (Youtube) Release of "Zeitgeist: Moving Forward" by Peter Joseph. [30 subtitles pending]

On Jan. 15th, 2011, "Zeitgeist: Moving Forward" was released theatrically to sold out crowds in 60 countries; 31 languages; 295 cities and 341 Venues. It has been noted as the largest non-profit independent film release in history.

This is a non-commercial work and is available online for free viewing and no restrictions apply to uploading/download/posting/linking - as long as no money is exchanged.

A Free DVD Torrent of the full 2 hr and 42 min film in 30 languages is also made available through the main website [below], with instructions on how one can download and burn the movie to DVD themselves. His other films are also freely available in this format.

Website:
www.zeitgeistmovingforward.com
www.zeitgeistmovie.com

Release Map:
http://zeitgeistmovingforward.com/zmap

$5 DVD:
http://zeitgeistmovingforward.com/dvd

Movement:
www.thezeitgeistmovement.com
more » « less
Video Language:
Greek
Duration:
02:41:25
There has been no activity on this language so far.

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.