TED ir 30 gadi. Vispasaules tīmeklis šomēnes svin savu 25. gadadienu. Tāpēc man jums ir jautājums. Parunāsim par ceļojumu — galvenokārt nākotnē. Parunāsim par valsti. Parunāsim par to, kādu tīmekli mēs gribam. Pirms 25 gadiem es strādāju CERN. Galu galā aptuveni pēc gada es saņēmu atļauju būtībā strādāt ar to kā ar blakusprojektu. Es uzrakstīju kodu. Es, domājams, biju pirmais lietotājs. Daudzi bažījās, ka cilvēki negribēs to lietot, jo tas būs pārāk sarežģīts. Ļoti daudz pārliecināšanas, daudz brīnišķīgas sadarbības ar citiem, un soli pa soli tas izdevās. Tas aizgāja. Tas bija diezgan forši! Dažus gadus vēlāk, 2000. gadā, vispasaules tīmekli lietoja 5% pasaules iedzīvotāju. 2007. gadā, septiņus gadus vēlāk — 17%. 2008. gadā mēs izveidojām Vispasaules tīmekļa asociāciju — daļēji, lai pētītu un satrauktos par šiem skaitļiem. Nu mēs esam 2014. gadā, un vispasaules tīmekli izmanto 40% pasaules, un šis skaitlis mainās — tas, protams, pieaug. Es gribu, lai jūs apdomātu šīs lietas abas puses. Protams, jebkurš TED dalībnieks vispirms uzdod jautājumu: „Ko mēs varam darīt, lai pārējie 60%, cik ātri vien iespējams, pievienotos lietotājiem?” Daudz kas, protams, būs saistīts ar mobilajām ierīcēm. Taču padomājiet arī par šiem 40%, jo, ja esat viens no tiem, kura dzīve nav iespējama bez tīkla, ja vairāk neatceraties lietas, bet sameklējat tās internetā, tad jums, iespējams, šķiet, ka viss ir izdevies un nu mēs visi varam atpūsties. Jā, ir bijuši panākumi, ir ļoti daudz piemēru — Khana akadēmija, Vikipēdija, milzīgs daudzums bezmaksas e-grāmatu, ko varam lasīt tiešsaistē, daudz brīnišķīgu iespēju izglītoties un daudz citu iespēju. Dažos gadījumos e-tirdzniecība ir apgriezusi kājām gaisā veidu, kā noris tirdzniecība, padarot iespējamus tirdzniecības veidus, kas agrāk bija pilnīgi neiespējami. Tas ir ietekmējis gandrīz visu tirdzniecību. Valsts pārvalde ir ietekmēta daļēji, tomēr ļoti lielā mērā, un, ja paveicas, ir daudz brīvi pieejamu datu, daudz e-pārvaldības. Internetā notiek daudz pamanāma. Daudz kas ir arī mazāk redzams. Veselības aprūpē, kad nakts vidū esam norūpējušies, kāda veida vēzis varētu būt kādam no tuviniekiem; kad internetā varam sarunāties ar kādu ļoti tuvu cilvēku citā valstī. Šāda veida darbības nav visiem redzamas, tām patiesībā raksturīgs zināms privātums. Nevar pieņemt, ka šī tīmekļa daļa, šī daļa no tīmekļa... ka, man lietojot tīmekli, tā ir tikai caurskatāma, neitrāla vide, ka varu tajā sarunāties ar jums, nesatraucoties par to, kas, kā mums zināms, notiek — nesatraucoties par to, ka novērošana ne tikai notiek, bet to veic cilvēki, kas šos datus var ļaunprātīgi izmantot. Mēs sapratām, ka patiesībā nevar tikai lietot tīmekli — mums jādomā, vai tā pamatos esošajai infrastruktūrai ir tāda kvalitāte, kāda mums vajadzīga. Mēs tīksmināmies par to, ka mums ir brīnišķīgā runas brīvība. Mēs varam tvītot, un tik daudz cilvēku redz mūsu tvītus, izņemot gadījumus, kad viņi neredz, izņemot gadījumus, kad Twitter viņu valstī ir bloķēts, vai, kad kaut kādā veidā mēģinām izteikties un publicējam informāciju par savu valsti, šīs valsts stāvokli, bet citi to neredz. Tāpēc mums jāprotestē un jāpārliecinās, ka cenzūra tiek samazināta, ka tīmeklis kļūst atvērtāks tur, kur pastāv cenzūra. Mūs sajūsmina tīmekļa atvērtība. Mēs varam sarunāties. Ikviens var sarunāties ar ikvienu — nav svarīgi, kas mēs esam. Tad mēs pievienojamies lielajiem sociālās tīklošanas uzņēmumiem, kas patiesībā ir veidoti kā silosi, tā ka ir daudz vieglāk sarunāties ar cilvēkiem tajā pašā sociālajā tīklā nekā sarunāties ar kādu citā tīklā. Tādējādi mēs patiesībā reizēm sevi ierobežojam. Turklāt, ja esat lasījuši grāmatu par rezultātu filtriem... Meklēšanas rezultātu filtrs nozīmē, ka mums patīk lietot iekārtas, kas palīdz atrast to, kas mums patīk. Mums patīk, ka mums piedāvā kaudzēm lietu, uz kurām mēs gribētu uzklikšķināt, tāpēc iekārta mums automātiski piegādā to, kas mums patīk, un beigās mēs raugāmies uz pasauli caur šīm rozā brillēm, ko dēvē par rezultātu filtru. Tie ir daži piemēri tam, kas, iespējams, apdraud mūsu sociālo tīmekli. Kādu tīmekli vēlaties jūs? Es vēlos tādu, kas nav sadalīts daudzos gabaliņos, kā iesaka dažas valstis, atbildot uz novērošanu pēdējā laikā. Es vēlos tīklu, kas, piemēram, kalpo kā lielisks pamats demokrātijai. Es vēlos tīmekli, kurā varu droši izmantot veselības aprūpi un kurā ir daudz informācijas par veselību, kur zinātniekiem ir pieejami klīniskie dati pētījumu veikšanai. Es vēlos tīmekli, kuram, cik ātri vien iespējams, pievienotos pārējie 60%. Es vēlos tīmekli, kas ir tik noderīgs rīks jaunradei, ka, notiekot kaut kam sliktam, kādai nelaimei, mēs varam uz to reaģēt, ātri vien uzbūvējot atbildes reakcijai nepieciešamo. Tās ir tikai dažas no lietām, ko vēlos es — mans saraksts, protams, ir daudz garāks. Jums ir savs saraksts. Es gribu izmantot šo 25. gadadienu, lai pārdomātu, kādu tīmekli mēs vēlamies. Jūs varat doties uz webat25.org, tur ir dažas saites. Ir daudz vietņu, kurās cilvēki ir sākuši veidot Brīvības hartu — tīmekļa tiesību hartu. Varbūt darām tā? Varbūt nolemjam, ka tās savā ziņā kļūst par pamata tiesībām — sazināties, ar ko vien es gribu. Kas būtu jūsu Brīvības hartā? Iesaistīsim visus tīmekļa Brīvības hartas veidošanā! Darīsim to šogad! Izmantosim 25. gadadienas kūsājošo enerģiju, lai iesaistītu visus tīmekļa Brīvības hartas veidošanā! (Aplausi) Paldies. Un izdariet man pakalpojumu — cīnieties par to manis dēļ, sarunāts? Paldies. (Aplausi)