TED ir 30 gadi.
Vispasaules tīmeklis šomēnes svin
savu 25. gadadienu.
Tāpēc man jums ir jautājums.
Parunāsim par ceļojumu —
galvenokārt nākotnē.
Parunāsim par valsti.
Parunāsim par to, kādu tīmekli mēs gribam.
Pirms 25 gadiem es strādāju CERN.
Galu galā aptuveni pēc gada
es saņēmu atļauju
būtībā strādāt ar to kā ar blakusprojektu.
Es uzrakstīju kodu.
Es, domājams, biju pirmais lietotājs.
Daudzi bažījās,
ka cilvēki negribēs to lietot,
jo tas būs pārāk sarežģīts.
Ļoti daudz pārliecināšanas,
daudz brīnišķīgas sadarbības ar citiem,
un soli pa soli tas izdevās.
Tas aizgāja. Tas bija diezgan forši!
Dažus gadus vēlāk, 2000. gadā,
vispasaules tīmekli lietoja
5% pasaules iedzīvotāju.
2007. gadā, septiņus gadus vēlāk — 17%.
2008. gadā mēs izveidojām
Vispasaules tīmekļa asociāciju —
daļēji, lai pētītu un satrauktos
par šiem skaitļiem.
Nu mēs esam 2014. gadā,
un vispasaules tīmekli
izmanto 40% pasaules,
un šis skaitlis mainās —
tas, protams, pieaug.
Es gribu, lai jūs apdomātu
šīs lietas abas puses.
Protams, jebkurš TED dalībnieks
vispirms uzdod jautājumu:
„Ko mēs varam darīt,
lai pārējie 60%, cik ātri vien
iespējams, pievienotos lietotājiem?”
Daudz kas, protams,
būs saistīts ar mobilajām ierīcēm.
Taču padomājiet arī par šiem 40%,
jo, ja esat viens no tiem,
kura dzīve nav iespējama bez tīkla,
ja vairāk neatceraties lietas,
bet sameklējat tās internetā,
tad jums, iespējams, šķiet,
ka viss ir izdevies
un nu mēs visi varam atpūsties.
Jā, ir bijuši panākumi,
ir ļoti daudz piemēru — Khana akadēmija,
Vikipēdija,
milzīgs daudzums bezmaksas e-grāmatu,
ko varam lasīt tiešsaistē,
daudz brīnišķīgu iespēju izglītoties
un daudz citu iespēju.
Dažos gadījumos e-tirdzniecība
ir apgriezusi kājām gaisā
veidu, kā noris tirdzniecība,
padarot iespējamus tirdzniecības veidus,
kas agrāk bija pilnīgi neiespējami.
Tas ir ietekmējis
gandrīz visu tirdzniecību.
Valsts pārvalde ir ietekmēta daļēji,
tomēr ļoti lielā mērā,
un, ja paveicas, ir daudz brīvi
pieejamu datu, daudz e-pārvaldības.
Internetā notiek daudz pamanāma.
Daudz kas ir arī mazāk redzams.
Veselības aprūpē,
kad nakts vidū esam norūpējušies,
kāda veida vēzis
varētu būt kādam no tuviniekiem;
kad internetā varam sarunāties
ar kādu ļoti tuvu cilvēku citā valstī.
Šāda veida darbības nav visiem redzamas,
tām patiesībā raksturīgs zināms privātums.
Nevar pieņemt, ka šī tīmekļa daļa,
šī daļa no tīmekļa...
ka, man lietojot tīmekli,
tā ir tikai caurskatāma, neitrāla vide,
ka varu tajā sarunāties ar jums,
nesatraucoties par to,
kas, kā mums zināms, notiek —
nesatraucoties par to,
ka novērošana ne tikai notiek,
bet to veic cilvēki, kas šos datus
var ļaunprātīgi izmantot.
Mēs sapratām, ka patiesībā
nevar tikai lietot tīmekli —
mums jādomā,
vai tā pamatos esošajai infrastruktūrai
ir tāda kvalitāte, kāda mums vajadzīga.
Mēs tīksmināmies par to,
ka mums ir brīnišķīgā runas brīvība.
Mēs varam tvītot,
un tik daudz cilvēku redz mūsu tvītus,
izņemot gadījumus, kad viņi neredz,
izņemot gadījumus,
kad Twitter viņu valstī ir bloķēts,
vai, kad kaut kādā veidā
mēģinām izteikties
un publicējam informāciju
par savu valsti, šīs valsts stāvokli,
bet citi to neredz.
Tāpēc mums jāprotestē un jāpārliecinās,
ka cenzūra tiek samazināta,
ka tīmeklis kļūst atvērtāks tur,
kur pastāv cenzūra.
Mūs sajūsmina tīmekļa atvērtība.
Mēs varam sarunāties.
Ikviens var sarunāties ar ikvienu —
nav svarīgi, kas mēs esam.
Tad mēs pievienojamies
lielajiem sociālās tīklošanas uzņēmumiem,
kas patiesībā ir veidoti kā silosi,
tā ka ir daudz vieglāk sarunāties
ar cilvēkiem tajā pašā sociālajā tīklā
nekā sarunāties ar kādu citā tīklā.
Tādējādi mēs patiesībā
reizēm sevi ierobežojam.
Turklāt, ja esat lasījuši
grāmatu par rezultātu filtriem...
Meklēšanas rezultātu filtrs nozīmē,
ka mums patīk lietot iekārtas,
kas palīdz atrast to, kas mums patīk.
Mums patīk, ka mums piedāvā kaudzēm lietu,
uz kurām mēs gribētu uzklikšķināt,
tāpēc iekārta mums automātiski piegādā to,
kas mums patīk, un beigās
mēs raugāmies uz pasauli
caur šīm rozā brillēm,
ko dēvē par rezultātu filtru.
Tie ir daži piemēri tam,
kas, iespējams, apdraud
mūsu sociālo tīmekli.
Kādu tīmekli vēlaties jūs?
Es vēlos tādu, kas nav sadalīts
daudzos gabaliņos,
kā iesaka dažas valstis,
atbildot uz novērošanu pēdējā laikā.
Es vēlos tīklu, kas, piemēram,
kalpo kā lielisks pamats demokrātijai.
Es vēlos tīmekli, kurā varu
droši izmantot veselības aprūpi
un kurā ir daudz
informācijas par veselību,
kur zinātniekiem ir pieejami
klīniskie dati pētījumu veikšanai.
Es vēlos tīmekli,
kuram, cik ātri vien iespējams,
pievienotos pārējie 60%.
Es vēlos tīmekli, kas ir
tik noderīgs rīks jaunradei,
ka, notiekot kaut kam sliktam,
kādai nelaimei,
mēs varam uz to reaģēt,
ātri vien uzbūvējot
atbildes reakcijai nepieciešamo.
Tās ir tikai dažas
no lietām, ko vēlos es —
mans saraksts, protams, ir daudz garāks.
Jums ir savs saraksts.
Es gribu izmantot šo 25. gadadienu,
lai pārdomātu, kādu tīmekli mēs vēlamies.
Jūs varat doties uz webat25.org,
tur ir dažas saites.
Ir daudz vietņu,
kurās cilvēki ir sākuši veidot
Brīvības hartu —
tīmekļa tiesību hartu.
Varbūt darām tā?
Varbūt nolemjam, ka tās savā ziņā
kļūst par pamata tiesībām —
sazināties, ar ko vien es gribu.
Kas būtu jūsu Brīvības hartā?
Iesaistīsim visus tīmekļa
Brīvības hartas veidošanā!
Darīsim to šogad!
Izmantosim 25. gadadienas
kūsājošo enerģiju,
lai iesaistītu visus tīmekļa
Brīvības hartas veidošanā! (Aplausi)
Paldies.
Un izdariet man pakalpojumu —
cīnieties par to manis dēļ, sarunāts?
Paldies.
(Aplausi)