Laiks skrien Ir pagājuši teju 20 gadi, kopš es gribēju radīt jaunu veidu kā lietot informāciju, kā mēs strādājam kopā: es izgudroju vispasaules tīmekli. Tagad, pēc 20 gadiem, šeit, TED, es gribu jūs aicināt talkā uz jaunu iniciatīvu. Atminoties 1989. gadu, es uzrakstīju ziņojumu, kurā minēju globālo hiperteksta sistēmu. Neviens īsti ar to neko neiesāka. 18 mēnešus vēlāk — tā arī notiek inovācijas — 18 mēnešus vēlāk, mans priekšnieks teica, ka es varētu to darīt kā tādu kā blakusnodarbi, spēļu projektu, iemēģinot darbu ar jaunu datoru, ko bijām saņēmuši. Un tā, viņš deva man laiku, lai to uzprogrammētu. Tātad es būtībā uzskicēju, kā HTML vajadzētu izskatīties: hiperteksta protokols HTTP; ideja par URL adresēm, šiem resursu nosaukumiem, kas sākas ar HTTP. Es uzrakstīju programmu un izliku to lietošanai. Kāpēc es to darīju? Principā, tā bija neapmierinātība. Es biju neapmierināts. Es strādāju par programmatūras izstrādātāju šajā milzīgajā, aizraujošajā laboratorijā, kur bija milzum daudz ļaužu no visas pasaules. Viņi atnesa sev līdzi visdažādāko veidu datorus. Viņiem bija visdažādākie datu formāti, visdažādāko veidu dokumentācijas sistēmas. Un tā, visā šajā dažādībā, ja es gribēju izprātot, kā kaut ko izveidot, ņemot mazliet no šī un mazliet no tā, visur bija nepieciešams pieslēgties pie kādas jaunas mašīnas, iemācīties lietot kādu jaunu programmu, un man nepieciešamā informācija atradās kādā jaunā datu formātā. Un tie visi bija nesavietojami. Tas bija ļoti kaitinoši. Kaitinoši par visu šo neizmantoto potenciālu. Patiesībā, uz visiem šiem diskiem bija dokumenti. Ja jūs iztēlotos tos visus kā daļu no kadas lielas, virtuālas dokumentācijas sistēmas debesīs, piemēram, Internetā, tad dzīve būtu krietni vien vieglāka. Kad nu tev ir tāda ideja kā šī, tā aizrauj un no tās ir grūti tikt vaļā, un pat ja cilvēki nelasa tavu ziņojumu — Patiesībā, viņš izlasīja, tas tika atrasts pēc viņa nāves, viņa eksemplārs. Viņš stūrī ar zīmuli bija uzrakstījis "Neskaidri, taču aizraujoši,". (Smiekli) Taču kopumā tas bija sarežģīti, bija patiešām grūti aprakstīt to, kam līdzinās tīmeklis. Šodien ir grūti cilvēkiem paskaidrot, ka toreiz to bija grūti saprast. Bet tad, kad TED sākās, toreiz tīmekļa nebija, tāpēc tādam teicienam kā "uzklikšķini" nebija tāda pati nozīme. Es varu kādam parādīt gabaliņu hiperteksta, lapu, kurā ir saites, un mēs uzklikšķinām uz saites un, lūk, tur būs cita hiperteksta lapa. Ne īpaši iespaidīgi. Mēs jau bijām to redzējuši — mums bija šādi dokumenti CD-ROM diskos. Tas, kas bija grūti, bija likt viņiem iztēloties: iztēloties, ka šī saite varētu vest uz pilnīgi jebkuru dokumentu, ko varat iedomāties. Labs ir, tas ir lēciens, ko cilvēkiem veikt bija ļoti grūti. Tomēr daži to paveica. Tātad, bija grūti to izskaidrot, bet nu tā bija masu kustība. Un tas ir tas, kas to padarīja īpaši interesantu. Tā ir bijusi visaizraujošākā lieta, ne pati tehnoloģija, ne tas, ko cilvēki ir ar to paveikuši, bet tieši šī kopiena, visu šo cilvēku enerģija, satiekoties, sūtot e-pastus. Tā tas bija toreiz. Zināt ko? Neparasti, bet tagad atkal ir atgriezies jauns spars. Es lūdzu visiem, vairāk vai mazāk, uzlikt savus dokumentus — Es teicu, "vai jūs varētu savus dokumentus ievietot tajā tīmekļa padarīšanā?" Un jūs to izdarījāt. Paldies. Tas tik bija kaut kas, vai ne? Es gribēju teikt, ir bijis diezgan interesanti jo mēs sapratām, ka lietas, kas notiek ar tīmekli, patiešām ir prātam neaptveramas. Tās ir krietni vairāk par to, ko mēs sākotnēji bijām iedomājušies, kad likām kopā mazo, sākotnējo tīmekļa lapu, ar kuru viss sākās. Tagad, es vēlos, lai jūs izliktu tīmeklī savus datus. Izrādās, ka vēl ir milzīgs, neizmantots potenciāls. Joprojām ir milzīgas neērtības, jo dati mums tīmeklī nav pieejami kā dati. Kādā nozīmē "dati"? Kāda ir atšķirība — dokumenti, dati? Tātad, dokumentus jūs lasāt, vai ne? Jūs tos lasāt, jūs varat klikšķināt uz to saitēm, un tas pamatā ir viss. Dati — jūs varat paveikt visvisādas lietas ar datoru. Kurš no jums šeit vai citur ir redzējis Hansa Roslinga runu? Viena no lieliskākajām, jā, daudz cilvēku to ir redzējuši, viena no lieliskākajām TED runām. Hans uzlika šo prezentāciju, kurā viņš parādīja, vairākām dažādām valstīm, vairākās dažādās krāsās, viņš parādīja ienākuma līmeni uz vienas ass un viņš parādīja bērnu mirstību, un viņš palaida šo modeli kustībā laikā. Tātad, viņš paņēma datus un uztaisīja prezentāciju kas vienkārši satrieca daudzus cilvēku mītus par ekonomiku jaunattīstības valstīs. Viņš parādīja slaidu, nedaudz līdzīgu šim. Tam apakšā bija visi dati. Tātad, dati ir brūni, kantaini un garlaicīgi, un tas ir kā mēs par tiem domājam, vai ne? Jo datus pašus par sevi jūs nevarat lietot dabīgā veidā. Taču, patiesībā, dati ir pamatā milzum daudz mūsu dzīves notikumiem un tā notiek, jo kāds paņem šos datus un kaut ko ar tiem izdara. Šajā gadījumā, Hanss salika kopā dažādus datus, ko bija atradis daudzās dažādās ANO mājas lapās un citur. Viņš tos salika kopā, izveidojot to kombināciju, kas bija krietni interesantāka par sākotnējiem fragmentiem, un tad viņš tos ielika šajā programmā, kuru, šķiet, sākotnēji sarakstīja viņa dēls, un pagatavoja šo brīnišķīgo prezentāciju. Un Hanss pateica svarīgu lietu, sakot, "Klau, ir ļoti svarīgi, lai ir daudz datu." Un es biju priecīgs redzēt vakardienas ballītē ka viņš joprojām turpināja teikt, ļoti stingri, "ir ļoti svarīgi, lai ir daudz datu." Tāpēc es gribu, lai mēs tagad padomātu ne tikai par divu datu kopu sasaistīšanu, vai sešu, kā izdarīja viņš, bet es gribu iztēloties pasauli, kur visi ir izlikuši datus tīmeklī un tādējādi burtiski jebkas, ko jūs varat iedomāties, ir pieejams tīmeklī un tad nosaukt to par saistītajiem datiem. Tehnoloģija ir saistītie dati, un tā ir ārkārtīgi vienkārša. Ja jūs vēlaties izlikt kaut ko tīmeklī, ir jāseko trīs noteikumiem: Pirmkārt, šīs HTTP adreses, tās, kuras sākas ar "http:", mēs tās tagad izmantojam ne vairs tikai dokumentiem, mēs tās izmantojam lietām, par ko ir šie dokumenti. mēs tās lietojam cilvēkiem, mēs tās lietojam vietām, mēs lietojam tās jūsu produktiem, mēs lietojam tās pasākumiem. Visdažādāko veidu konceptuālām lietām, tām tagad ir adreses, kas sākas ar HTTP. Otrais noteikums, ja es ņemu vienu no šīm HTTP adresēm un uzmeklēju to, un es daru to tīmeklī un saņemu datus, lietojot HTTP protokolu, no tīmekļa es dabūšu šos datus standarta formātā, kas ir kādi derīgi dati, ko kāds varētu vēlēties uzzināt par šo lietu, par šo pasākumu. Kurš piedalās šajā pasākumā? Lai kas tas arī būtu par šo cilvēku, kur viņš ir dzimis, tāda veida lietas. Tātad otrais noteikums ir, ka es saņemu pretī svarīgu informāciju. Trešais noteikums ir, ka tad, kad es saņemu šo informāciju, tajā nav tikai kāda garums un svars, un kad viņš piedzimis, tajā ir arī saiknes. Dati ir saiknes. Interesanti, ka dati ir saiknes. Šis cilvēks ir dzimis Berlīnē; Berlīne ir Vācijā. Un, kad datos ir saiknes, vienmēr, kad tie pauž attiecības lietu starpā, tad tai otrai lietai, ar ko tie ir saistīti, tiek piešķirta viena no tām adresēm, kas sākas ar HTTP. Tātad, es varu turpināt un uzmeklēt to lietu. Tātad, es uzmeklēju kādu cilvēku, es tad varu uzmeklēt pilsētu, kur viņš ir dzimis; tad es varu uzmeklēt reģionu, kur tā atrodas, un apdzīvotu vietu, un tās iedzīvotāju skaitu, un tā tālāk. Tātad es varu pārlūkot šo datu kopu. Un tas ir viss, patiešām. Tie ir saistītie dati. Pirms dažiem gadiem es uzrakstīju rakstu ar nosaukumu "Saistītie dati" un drīz vien pēc tam sāka notikt dažādas lietas. Saistīto datu idejas pamatā ir tas, ka mums ir daudz, daudz, daudz šo kastīšu, kādas bija Hansam, un tās dzen daudz, daudz, daudz jaunu asnu. Tas nav vienkārši lērums jaunu augu. Tā nav tikai sakne, kas baro augu, katram no šiem augiem, lai kas tas arī būtu — prezentācija, analīze, kāds, kurš meklē datos kopsakarības — viņiem ir iespēja aplūkot visus datus un viņi redz tos sasaistītus kopā, un īpaši svarīga lieta attiecībā uz datiem ir tas, ka, jo vairāk lietu ir sasaistītas kopā, jo jaudīgāki šie dati ir. Tātad, saistītie dati. Šis mēms izplatījās. Un drīz vien Kriss Bizē no Berlīnes Brīvās universitātes, kurš bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas ievietoja ko interesantu, viņš ievēroja, ka Vikipēdija, jūs taču pazīstat Vikipēdiju, tiešsaistes enciklopēdiju ar daudz dažādiem interesantiem dokumentiem. Šajos dokumentos, tur ir tādi mazi rāmīši, kastītes. Un šajās informācijas kastītēs, tur lielākoties ir dati. Un tā viņš uzrakstīja programmu, kas paņem šos datus, izvelk tos no Vikipēdijas un ieliek tos saistīto datu pikā tīmeklī, ko viņš nosauca par DBpēdiju. DBpēdija ir atainota kā zils aplītis šī slaida vidū un, ja jūs tiešām dodaties un sameklējat tur Berlīni, tad jūs atklāsit, ka ir arī citi datu avoti, kuros arī ir informācija par Berlīni, un tie ir saistīti savā starpā. Tātad, ja jūs izvelkat no DBpēdijas datus par Berlīni, jūs nonāksit arī pie šīm pārējām lietām. Un tā aizraujošā lieta ir tā, ka tas aug plašumā. Tā atkal ir masu kustība, vai ne? Padomāsim uz mirkli par datiem. Patiesībā dati nāk daudz dažādos formātos. Padomājiet par dažādību tīmeklī. Tā ir patiešām svarīga lieta, ka tīmeklis ļauj jums tur izvietot visdažādākā veida datus. Tāpat ir ar datiem. Es varētu runāt par daudziem datu veidiem. Mēs varētu runāt par valdības datiem, uzņēmumu dati ir ļoti svarīgi, ir arī zinātniskie dati, personīgie dati, laikapstākļu dati, dati par pasākumiem, dati par runām, un tad ir ziņas un vispār visdažādākā veida lietas. Es pieminēšu tikai dažas no tām, lai jūs apjaustu šo datu dažādību, lai arī jūs ievērotu to lielo apslēpto potenciālu. Sāksim ar valdības datiem. Baraks Obama savā runā teica, ka ASV valdības datiem vajadzētu būt pieejamiem Internetā ērti apstrādājamos formātos. Un es ceru, ka viņi izliks tos pieejamus kā saistītos datus. Tas ir svarīgi. Kāpēc tas ir svarīgi? Ne tikai caurskatāmības dēļ, jā, caurskatāmība valdībā ir svarīga, taču šie dati, šie ir dati no visām valsts iestādēm Padomājat, cik no šiem datiem ir par to, kā dzīvo Amerikā. Tas ir patiesi noderīgi. Tam ir vērtība. Es varu to izmantot savā uzņēmumā. Es varētu to izmantot kā bērns, pildot mājas darbu. Tātad mēs runājam par to, kā šo vietu, šo pasauli pārvaldīt labāk, padarot šos datus pieejamus. Patiesībā, ja jūs esat atbildīgs, ja jūs zināt par kādiem datiem kādā valsts iestādē, bieži vien jūs atklāsit, ka šiem cilvēkiem ir vēlme tos paturēt pie sevis. Hanss sauc to par datu bāzu apkampšanu. Tu apkamp savu datu bāzi, Tu negribi to laist vaļā, līdz neesi izveidojis tai brīnumjauku mājas lapu. Tā vietā es gribētu ieteikt labāk, jā, pagatavojiet brīnumjauku mājas lapu, kas gan es tāds esmu, lai teiktu: "nedariet to"? Pagatavojiet brīnumjauku mājas lapu, taču vispirms dodiet mums neapstrādātus datus, mēs gribam datus. Mēs gribam neapstrādātus datus. Jā, mums tūlīt pat ir jāpieprasa nepastrādāti dati. Es lūgšu jūs pavingrināties, labi? Vai varat pateikt "dodiet"? Klausītāji: Dodiet. Tims Berners-Lī: Vai varat pateikt "mums"? Klausītāji: Mums. TBL: Vai varat pateikt "neapstrādātus datus"? Klausītāji: Neapstrādātus datus! TBL: Un tā, "dodiet mums neapstrādātus datus"! Klausītāji: Dodiet mums neapstrādātus datus! Pavingrinieties šo. Tas ir svarīgi, jo jūs pat iedomāties nevarat, kādus aizbildinājumus cilvēki sadomā, lai paturētu savus datus un nedotu tos jums, lai gan jūs jau esat par tiem samaksājis kā nodokļu maksātājs. Un tā nav tikai Amerikā. Tā ir visā pasaulē. Tās, protams, nav tikai valdības, tie ir arī uzņēmumi. Es izteikšu vēl dažas pārdomas par datiem. Te nu mēs esam TED, un visu laiku mēs labi apzināmies šos milzīgos izaicinājumus, kas stāv cilvēcei priekšā — izārstēt vēzi, izprast smadzenes, lai ārstētu Alcheimera slimību, saprast ekonomiku, lai padarītu to mazliet stabilāku, saprastu, kā darbojas pasaule. Cilvēki, kuri šīs problēmas atrisinās — zinātnieki — viņiem galvā ir pus-noformulētas idejas, viņi cenšas tās pastāstīt caur tīmekli. Taču šai brīdī milzīgs daudzums cilvēces zināšanu atrodas datubāzēs, kas bieži atrodas vien viņu datoros, un, patiesībā, nav pieejamas citiem. Es minēšu tikai vienu jomu, ja apskatām, piemēram, Alcheimera slimību zāļu meklējumi — nu ir parādījies varen daudz saistīto datu, jo zinātnieki šajā jomā saprot, ka tas ir lielisks veids, kā izlīst no šiem datu bunkuriem, jo viņiem genoma dati bija vienā datu bāzē vienā ēkā, un viņiem bija olbaltumvielu dati citā. Tagad, viņi tos sasaista — saistītajos datos — un tagad viņi var uzdot tāda veida jautājumu, kādu jūs, šķiet, neuzdotu, es neuzdotu — bet viņi uzdotu. Kādas olbaltumvielas ir iesaistītas signālu pārraidē un ir saistītas arī ar piramidālajiem neironiem? Paņemiet sauju šo un ielieciet Googlē. Protams, tīmeklī nav tādas lapas, kur būtu atbilde uz šo jautājumu, jo neviens šo jautājumu nav iepriekš uzdevis. Jūs saņemat 223'000 rezultātus, nevienu no tiem jūs nevarat pielietot. Jūs pajautājat saistītajiem datiem, ko viņi ir sasaistījuši kopā, 32 rezultāti, katrs no tiem ir olbaltumviela, kam ir šīs īpašības, un jūs varat to apskatīties. Iespēja uzdot šādus jautājumus, kā zinātniekam, jautājumus, kas patiešām sniedzas pāri dažādu jomu robežām ir patiešām pilnīga noteikumu maiņa. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Zinātniekus šobrīd ļoti kavē tas, ka citu zinātnieku savākto datu potenciāls ir nepieejams, un mums ir nepieciešams to padarīt pieejamu, lai varētu risināt tos milzīgos uzdevumus. Ja es te tā turpināšu, jūs vēl padomāsit, ka visi dati nāk no milzīgām iestādēm un tam nav nekāda sakara ar jums. Taču tā nav tiesa. Patiesībā, dati ir mūsu dzīve. Jūs vienkārši pieslēdzaties savam iecienītajam sociālajam tīklam, jūs sakat, "Šis ir mans draugs." Bums! Attiecības. Dati. Jūs sakāt, "Šī fotogrāfija, tā ir par… tajā ir attēlots šis cilvēks." Bums! Tie ir dati. Dati, dati, dati. Katru reizi, kad jūs veiciet darbības sociālajā tīklā, šis sociālais tīkls ņem šos datus un pielieto tos, pielāgojot mērķim, un izmanto tos, lai padarītu citu cilvēku dzīves šai vietnē interesantākas. Bet, kad jūs dodaties uz citu saistīto datu mājas lapu, teiksim, šī ir par ceļošanu, un jūs sakāt, "es vēlos nosūtīt šo fotoattēlu visiem cilvēkiem tajā grupā," jūs nevarat pārvarēt sienas. Žurnālā The Economist bija raksts par to, un daudzi cilvēki par to ir rakstījuši blogos — milzīgas neērtības. Veids, kā nojaukt bunkurus ir nonākt pie savstarpējas sadarbošanās starp sociālo tīklu lapām. Mums nepieciešams to paveikt ar saistītajiem datiem. Pēdējais datu tips, par ko runāšu, iespējams, ir visaizraujošākais. Pirms es devos uz šejieni, es uzmeklēju šo vietu OpenStreetMap. OpenStreetMap ir karte, bet tā ir arī Viki. Palielini, un šis kvadrāts ir teātris, kurā mēs pašlaik atrodamies, The Terrace Theater. Uz tā nebija rakstīts nosaukums. Es varu ieiet rediģēšanas režīmā, es varu iezīmēt teātri, es varu pievienot te apakšā nosaukumu un varu to saglabāt. Un tagad, ja jūs dodaties uz OpenStreetMap.org un uzmeklējat šo vietu, jūs atklāsit, ka The Terrace Theater nu ir piešķirts nosaukums. Es to izdarīju. Es! Es to izdarīju uz šīs kartes. Es nupat to izdarīju! Es to tur uzliku. Un jūs zināt, ko? Ja es… Tā ielu karte rodas, ikvienam sniedzot savu ieguldījumu, un tas rada neiedomājamu resursu, jo ikviens cits arī sniedz savu ieguldījumu. Lūk, ko nozīmē saistītie dati. Tie ir cilvēki, kas katrs sniedz savu ieguldījumu, kaut ko mazliet rada un tad to visu apvieno. Tā darbojas saistītie dati. Jūs paveicat savu daļu. Pārējie paveic savu. Jums varbūt nav milzums datu, ko tur izlikt, taču jūs zināt, kā tos pieprasīt. Un mēs jau to izmēģinājām. Tātad, saistītie dati — tas ir grandiozi. Esmu jums pastāstījis tikai par nelielu skaitu piemēru. Katrā mūsu dzīves aspektā ir kādi dati, katrā darba un izklaides aspektā, un nav runa tikai par avotu skaitu, no kurienes dati rodas, runa ir par to sasaistīšanu. Un kad jūs sasaistāt kopā datus, jūs iegūstat tādu spēku, kas nav iegūstams, izmantojot vienkārši tīmekli, ar dokumentiem. Jūs iegūstat šo patiešām milzīgo spēku. Šobrīd mēs esam tādā posmā, kad mums tas ir jādara, cilvēkiem, kuriem tā šķiet lieliska doma. Visi cilvēki… Manuprāt, daudzi no TED ir tādi, kas kaut ko dara tāpēc, ka, lai gan ieguldījums nesniedz tūlītēju atdevi, jo tas patiešām atmaksāsies vien tad, kad iesaistīsies arī citi, viņi darīs to tāpēc, ka ir tādas dabas cilvēki, kas vienkārši dara lietas, kuras būs labas, ja ikviens cits darīs tāpat. Labi, tātad tos sauc par saistītajiem datiem. Es gribu, lai jūs tos veidotu. Es gribu, lai jus tos pieprasītu. Un es uzskatu, ka tā ir ideja, kura ir daudzināšanas vērta. Paldies. (Aplausi)