WEBVTT

00:00:03.002 --> 00:00:05.867
Mēs cilvēki jau vairākus gadu tūkstošus tikai novērojot dabu sev apkārt esam zinājuši

00:00:07.207 --> 00:00:10.333
Ka eksistē dažādas vielas. Šīm dažādajām vielām... ir tieksme piemist dažādām īpašībām.

00:00:11.954 --> 00:00:14.745
Tām ir ne tikai dažādas īpašības; tās var arī dažādā veidā atstarot gaismu, vai to nemaz neatstarot.

NOTE Paragraph

00:00:17.601 --> 00:00:20.457
Vai būt noteiktā krāsā, vai būt noteiktā temperatūrā; būt šķidrām, gāzveida vai cietām.

00:00:22.108 --> 00:00:24.867
Bet mēs arī sākām novērot, kā tās reaģē viena uz otru dažādos apstākļos.

00:00:27.663 --> 00:00:31.477
un šeit ir dažu šādu vielu attēli. Kreisajā pusē ir ogleklis un tas ir... ir savā grafīta formā

00:00:31.477 --> 00:00:36.069
Pa labi šeit ir svins; un šīs te ir zelts

00:00:38.719 --> 00:00:41.369
un šīs visas, ko es esmu uzzīmējis, kuru attēlus es šeit esmu parādījis, tās visas ir iegūtas no šīs tīmekļa lapas

00:00:41.369 --> 00:00:45.453
Visas šīs vielas ir savās cietajās formās, bet mēs arī zinām, ka mēs

00:00:47.395 --> 00:00:49.338
Izskatās, ka tajās ir ietverts arī noteikta veida gaiss, ziniet, noteikta veida gaisa daļiņas,

00:00:49.338 --> 00:00:52.210
un atkarībā no tā, uz kādām gaisa daļiņām jūs skatāties,

00:00:55.079 --> 00:00:57.948
vai tas ir ogleklis, vai skābeklis, vai slāpeklis, tam katram šķiet piemīt dažādas īpašības

00:00:57.948 --> 00:00:59.425
Vai, pastāv dažas citas lietas, kas var būt šķidras,

00:00:59.425 --> 00:01:02.082
vai pat ja jūs paceļat šo vielu temperatūru pietiekami augstu.

00:01:02.082 --> 00:01:05.018
Ja jūs paceļat zelta vai svina temperatūru pietiekami augstu,

00:01:05.018 --> 00:01:06.503
jūs varat iegūt šķidrumu.

00:01:06.503 --> 00:01:09.841
Vai ja jūs savā veidā -- ja jūs sadedziniet oglekli,

00:01:09.841 --> 00:01:12.076
jūs varat to iegūt gāzveida stāvoklī,

00:01:12.076 --> 00:01:13.351
jūs varat to izdalīt atmosfērā,

00:01:13.351 --> 00:01:14.702
jūs varat nojaukt tā struktūru.

00:01:14.702 --> 00:01:17.271
Tās lūk ir lietas ko mēs visi savā veidā

00:01:17.271 --> 00:01:20.585
ko cilvēce ir novērojusi tūkstošiem gadu.

00:01:20.585 --> 00:01:22.452
Bet tas noved pie dabīga jautājuma

00:01:22.452 --> 00:01:24.226
kas kādreiz bija filozofisks jautājums,

00:01:24.226 --> 00:01:26.405
bet tagad mēs uz to varam atbildēt nedaudz labāk,

00:01:26.405 --> 00:01:30.898
un jautājums ir, ja mēs sadalām šo oglekli

00:01:30.898 --> 00:01:33.518
arvien mazākos un mazākos gabalos,

00:01:33.518 --> 00:01:35.554
vai ir kāds mazākais gabaliņš,

00:01:35.554 --> 00:01:39.867
kāda šīs lietas, šās vielas mazākā vienība,

00:01:39.867 --> 00:01:43.166
kurai joprojām piemīt oglekļa īpašības;

00:01:43.166 --> 00:01:45.256
Un ja jums kaut kā izdodas to sadalīt vel smalkāk,

00:01:45.256 --> 00:01:48.390
vai šīs oglekļa īpašības izzudīs?

00:01:48.390 --> 00:01:50.354
Un atbilde ir: JĀ, IR.

00:01:50.354 --> 00:01:52.200
Un tad lai vienotos par terminoloģiju,

00:01:52.200 --> 00:01:56.156
mēs saucam šīs dažādās vielas, šīs tīrās vielas

00:01:56.156 --> 00:01:59.025
kam noteiktās temperatūrās piemīt noteiktas īpašības,

00:01:59.025 --> 00:02:01.185
un kas noteiktā veidā reaģē,

00:02:01.185 --> 00:02:05.291
mēs tās saucam par elementiem.

00:02:05.291 --> 00:02:08.729
Ogleklis ir elements. Svins ir elements. Zelts ir elements.

00:02:08.729 --> 00:02:10.400
Jūs pat varat teikt ka ūdens ir elements.

00:02:10.400 --> 00:02:14.221
Un vēsturē cilvēki uz ūdeni ir atsaukušies kā uz elementu.

00:02:14.221 --> 00:02:17.892
Bet tagad mēs zinām, ka ūdens ir veidots no mazākiem pamat elementiem.

00:02:17.892 --> 00:02:20.405
Tas ir veidots no skābekļa un ūdeņraža.

00:02:20.405 --> 00:02:25.014
Un visi mūsu elementi ir uzskaitīti šeit

00:02:25.014 --> 00:02:27.758
Elementu periodiskajā tabulā.

00:02:27.758 --> 00:02:29.374
Ar C tiek apzīmēts ogleklis

00:02:29.374 --> 00:02:30.400
-- Es šeit tikai apskatīšu tos

00:02:30.400 --> 00:02:32.379
kas cilvēcei ir visnozīmīgākie --

00:02:32.379 --> 00:02:35.502
bet laika gaitā jūs noteikti paši iepazīsieties ar tiem visiem.

00:02:35.502 --> 00:02:39.148
Šis ir skābeklis. Šis ir slāpeklis. Šis ir silīcijs.

00:02:39.148 --> 00:02:42.867
Šis ir -- Au ir zelts. Šis ir svins.

00:02:42.867 --> 00:02:51.995
Un visu šo elementu pamata vienība ir atoms.

00:02:51.995 --> 00:02:54.559
Ja jūs turpināsiet pētīt dziļāk

00:02:54.559 --> 00:02:57.079
un dalīsiet vielu arvien mazākās un mazākās daļās.

00:02:57.079 --> 00:02:59.415
Beigās jūs nonāksiet pie oglekļa atoma.

00:02:59.415 --> 00:03:00.755
Darot to pašu lietu šeit,

00:03:00.755 --> 00:03:02.536
beigās jūs nonāksiet pie zelta atoma.

00:03:02.536 --> 00:03:03.991
Ja jūs izdarīsiet to pašu šeit,

00:03:03.991 --> 00:03:05.856
beigās jūs iegūsiet kādu no šīm mazajām

00:03:05.856 --> 00:03:07.758
-- labākas pasaules vārdā -- daļiņām,

00:03:07.758 --> 00:03:09.185
ko jūs nosauksiet par svina atomu.

00:03:09.185 --> 00:03:11.239
Un jūs nevarēsiet to vairs sadalīt sīkāk

00:03:11.239 --> 00:03:13.597
un joprojām saukt to par svinu,

00:03:13.597 --> 00:03:17.043
jo tam joprojām piemīt svina īpašības.

00:03:17.043 --> 00:03:18.330
Un tikai lai jums to vieglāk iztēloties

00:03:18.330 --> 00:03:21.193
-- tas ir kaut kas, ko arī man ir grūti iztēloties --

00:03:21.193 --> 00:03:24.040
atomi ir neticami mazi.

00:03:24.040 --> 00:03:25.901
Tiešām, neiedomājami mazi.

00:03:25.901 --> 00:03:27.555
Piemēram, ogleklis.

00:03:27.555 --> 00:03:29.379
Arī mani mati sastāv no oglekļa.

00:03:29.379 --> 00:03:31.882
Patiesībā lielākā daļa manis sastāv no oglekļa atomiem.

00:03:31.882 --> 00:03:35.912
Patiesībā lielākā daļa no visa dzīvā sastāv no oglekļa atomiem.

00:03:35.912 --> 00:03:40.533
Tad ja mēs paņemam manu matu. Mans mats ir ogleklis.

00:03:40.533 --> 00:03:42.231
Mans mats ir pamatā ogleklis.

00:03:42.231 --> 00:03:43.989
Tad ja jūs paņemat šādi manu matu

00:03:43.989 --> 00:03:45.565
-- mans mats nav dzeltens

00:03:45.565 --> 00:03:46.766
bet tas labi kontrastē ar melno krāsu.

00:03:46.766 --> 00:03:47.950
Mans mats ir melns. Bet ja es izdaru tā,

00:03:47.950 --> 00:03:49.713
jūs to ekrānā nespēsiet ieraudzīt.

00:03:49.713 --> 00:03:51.970
Bet ja jūs paņemat manu matu šeit, es jums paprasītu

00:03:51.970 --> 00:03:55.200
cik oglekļa atomus plats ir mans mats?

00:03:55.200 --> 00:03:58.467
Ja jūs skatāties mata platumu, nevis mata garumu,

00:03:58.467 --> 00:04:00.361
mana mata platumu, un prasāt:

00:04:00.361 --> 00:04:03.255
cik oglekļa atomu plats tas ir?

00:04:03.255 --> 00:04:07.049
Jūs varat minēt, oh, Sals jau man teica, tas ir ļoti mazs,

00:04:07.049 --> 00:04:09.150
varbūt tad tur ir tūkstotis oglekļa atomu,

00:04:09.150 --> 00:04:10.484
vai desmit tūkstoši, vai simts tūkstoši,

00:04:10.484 --> 00:04:11.788
un es teikšu - nē!

00:04:11.788 --> 00:04:14.249
Tajā ir miljons oglekļa atomu.

00:04:14.249 --> 00:04:17.439
Jūs varat savirknēt vienu miljonu oglekļa atomu

00:04:17.439 --> 00:04:20.933
pa cilvēka mata diagonāli.

00:04:20.933 --> 00:04:22.585
Un tas, protams, ir tikai vispārinājums,

00:04:22.585 --> 00:04:24.026
to nebūs precīzi viens miljons,

00:04:24.026 --> 00:04:26.605
bet tas jums dod izpratni pat to, cik viens atoms ir mazs.

00:04:26.605 --> 00:04:28.441
Ziniet, izraujiet sev no galvas vienu matu

00:04:28.441 --> 00:04:30.991
un iedomājieties ka uz tā saliekat miljons lietu

00:04:30.991 --> 00:04:33.991
vienu pie otras pāri matam,

00:04:33.991 --> 00:04:37.037
nevis mata garumam, bet mata platumam.

00:04:37.037 --> 00:04:39.175
Mata platumu pat saskatīt ir grūti.

00:04:39.175 --> 00:04:40.718
Un tur būs miljons oglekļa atomu

00:04:40.718 --> 00:04:42.979
vienkārši tam pāri.

00:04:42.979 --> 00:04:48.092
Tagad tas būtu diezgan skaidrs un un pašsaprotams

00:04:48.092 --> 00:04:49.026
-- mēs to zinām

00:04:49.026 --> 00:04:51.375
šis ir šis vismazākais oglekļa gabaliņš,

00:04:51.375 --> 00:04:53.933
katra elementa vismazākais gabaliņš.

00:04:53.933 --> 00:04:55.952
Bet vel interesantāk ir tas, kā

00:04:55.952 --> 00:04:59.066
šie pamata gabaliņi ir saistīti viens ar otru.

00:04:59.066 --> 00:05:02.556
Oglekļa atoms ir veidots no vel fundamentālākām daļiņām.

00:05:02.556 --> 00:05:07.469
Zelta atoms ir veidots no vel fundamentālākām daļiņām.

00:05:07.469 --> 00:05:10.445
Un faktiski viņi ir definēti pēc

00:05:10.445 --> 00:05:12.759
šo fundamentālo daļiņu izkārtojuma.

00:05:12.759 --> 00:05:14.087
Un ja jūs varat izmainīt

00:05:14.087 --> 00:05:15.901
jūsu rīcībā esošo fundamentālo daļiņu skaitu.

00:05:15.901 --> 00:05:17.844
Jūs varat izmainīt elementa īpašības,

00:05:17.844 --> 00:05:18.891
kā tas reaģēs,

00:05:18.891 --> 00:05:22.769
vai jūs pat spēsiet izmainīt pašu elementu.

00:05:22.769 --> 00:05:25.144
Un lai jūs to labāk spētu saprast.

00:05:25.144 --> 00:05:28.010
Parunāsim par šiem fundamentālajiem elementiem.

00:05:28.010 --> 00:05:31.825
Tātad jums ir protons.

00:05:31.825 --> 00:05:35.524
Un protons patiesībā ir tas, kas nosaka

00:05:35.524 --> 00:05:38.003
-- protonu skaits atoma kodolā

00:05:38.003 --> 00:05:40.096
un es par kodoliem runāšu pēc mirkļa --

00:05:40.096 --> 00:05:42.969
tas ir tas, kas nosaka elementu.

00:05:42.969 --> 00:05:45.492
Tātad tas ir tas, kas definē elementu.

00:05:45.492 --> 00:05:47.333
Ja jūs paskatāties šeit uz periodisko tabulu,

00:05:47.333 --> 00:05:50.154
tie patiesībā ir sakārtoti atomskaitļu secībā,

00:05:50.154 --> 00:05:51.575
un atomskaitlis ir

00:05:51.575 --> 00:05:54.667
burtiski tikai protonu skaits elementā.

00:05:54.667 --> 00:05:58.667
Pēc definīcijas, ūdeņradim ir viens protons.

00:05:58.667 --> 00:06:02.800
Hēlijam ir 2 protoni. Ogleklim ir 6 protoni.

00:06:02.800 --> 00:06:05.333
Jums nevar būt ogleklis ar 7 protoniem.

00:06:05.333 --> 00:06:07.172
Ja jums būtu, tas jau būtu slāpeklis,

00:06:07.172 --> 00:06:09.234
Tas vairs nebūtu ogleklis.

00:06:09.234 --> 00:06:10.589
Skābeklim ir 8 protoni.

00:06:10.589 --> 00:06:12.673
ja jums kaut kā izdotos pievienot šeit vel vienu protonu,

00:06:12.673 --> 00:06:14.050
tas vairs nebūtu skābeklis.

00:06:14.050 --> 00:06:18.333
Tas būtu fluors. Tātad tas definē elementu.

00:06:18.333 --> 00:06:20.067
Tas definē elementu.

00:06:20.067 --> 00:06:22.967
Un atomskaitlis, protonu skaits,

00:06:22.967 --> 00:06:25.447
protonu skaits -- un atcerieties,

00:06:25.447 --> 00:06:27.674
tas ir skaitlis, kas ir uzrakstīts šeit augšā

00:06:27.674 --> 00:06:30.116
katram elementam periodiskajā tabulā

00:06:30.116 --> 00:06:31.529
-- protonu skaits

00:06:31.529 --> 00:06:34.133
ir vienāds ar atomskaitli.

00:06:34.133 --> 00:06:36.852
Ir vienāds ar atomskaitli.

00:06:36.867 --> 00:06:38.861
Un viņi ir uzlikuši šo skaitli šeit augšā, jo tā ir

00:06:38.861 --> 00:06:42.221
elementu definējošā īpašība.

00:06:42.221 --> 00:06:46.133
Pārējās divas atoma sastāvdaļas ir

00:06:46.133 --> 00:06:47.702
-- es domāju mēs tās varam tā saukt --

00:06:47.702 --> 00:06:55.123
ir elektrons un neitrons.

00:06:55.123 --> 00:06:57.541
Un jūs savās galvās varat sākt būvēt modeli

00:06:57.541 --> 00:07:00.420
-- un šis modelis, ejot cauri ķīmijai mēs redzēsim,

00:07:00.420 --> 00:07:02.833
tas kļūs arvien abstraktāks

00:07:02.833 --> 00:07:04.821
un grūti konceptualizējams --

00:07:04.821 --> 00:07:06.548
bet viens veids, kā to iedomāties ir

00:07:06.548 --> 00:07:08.348
jums ir protoni un neitroni

00:07:08.348 --> 00:07:09.825
kas atrodas atoma centrā.

00:07:09.825 --> 00:07:11.600
Tie ir atoma kodols.

00:07:11.600 --> 00:07:14.867
Piemēram, ogleklim, mēs zinām, ir 6 protoni.

00:07:14.867 --> 00:07:19.067
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.

00:07:19.067 --> 00:07:22.385
Ogleklis 12, kas ir viena oglekļa versija,

00:07:22.385 --> 00:07:24.200
arī saturēs 6 neitronus.

00:07:24.200 --> 00:07:25.748
Jums var būt oglekļa versijas

00:07:25.748 --> 00:07:28.021
kurām ir dažāds neitronu skaits.

00:07:28.021 --> 00:07:30.113
Tātad neitroni var mainīties, elektroni var mainīties,

00:07:30.113 --> 00:07:31.733
jums joprojām būs tas pats elements.

00:07:31.733 --> 00:07:33.267
Protoni mainīties nevar.

00:07:33.267 --> 00:07:35.905
Ja jūs samaināt protonus, jūs iegūstat citu elementu.

00:07:35.905 --> 00:07:39.200
Es uzzīmēšu oglekļa 12 kodolu.

00:07:39.200 --> 00:07:43.200
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.

00:07:43.200 --> 00:07:46.487
Lūk šis ir oglekļa 12 kodols.

00:07:46.487 --> 00:07:48.333
Un dažreiz to apzīmēs šādi.

00:07:48.333 --> 00:07:51.132
Un dažreiz tam faktiski tiks arī pierakstīts

00:07:51.132 --> 00:07:53.831
arī protonu skaits.

00:07:53.831 --> 00:07:56.133
Un iemesls, kāpēc mēs rakstam ogleklis 12

00:07:56.133 --> 00:07:58.677
-- jūs zināt es saskaitīju 6 neitronus --

00:07:58.677 --> 00:08:00.379
ir jo tā ir kopējā summa.

00:08:00.379 --> 00:08:03.675
jūs to varat uztvert kā kopējo skaitli

00:08:03.675 --> 00:08:04.741
-- no vienas puses uz to skatoties,

00:08:04.741 --> 00:08:06.405
un mēs pieskarsimies niansēm nākotnē

00:08:06.405 --> 00:08:07.770
-- ir ka tas ir kopējais

00:08:07.770 --> 00:08:11.844
protonu un neitronu skaitlis kodolā.

00:08:11.844 --> 00:08:15.240
Un šim ogleklim pēc noklusējuma atomskaitlis ir 6,

00:08:15.240 --> 00:08:16.628
bet mēs to varam pierakstīt šeit

00:08:16.628 --> 00:08:18.596
tikai kā atgādinājumu pašiem sev.

00:08:18.596 --> 00:08:21.342
Tātad oglekļa atoma centrā mums ir šis kodols.

00:08:21.342 --> 00:08:24.863
Un ogleklis 12 sastāvēs no 6 protoniem un 6 neitroniem.

00:08:24.863 --> 00:08:27.495
Cita oglekļa versija, ogleklis 14, sastāvēs no

00:08:27.495 --> 00:08:30.909
6 protoniem, bet tad tam būs 8 neitroni.

00:08:30.909 --> 00:08:32.467
Tātad neitronu skaits var mainīties,

00:08:32.467 --> 00:08:34.610
bet šis konkrētais ir ogleklis 12.

00:08:34.610 --> 00:08:36.842
Un ogleklis 12 ir neitrāls --

00:08:36.842 --> 00:08:40.665
un es pēc mirkļa pieskaršos arī šā vārda niansēm --

00:08:40.665 --> 00:08:43.200
ja tas ir neitrāls, tam būs arī 6 elektroni.

00:08:43.200 --> 00:08:45.400
Es tūliņ uzzīmēšu šos 6 elektronus.

00:08:45.400 --> 00:08:49.467
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.

00:08:49.467 --> 00:08:51.836
Un vienā veidā -- un šis varbūt ir pirmais veids

00:08:51.836 --> 00:08:54.634
kā domāt par sakarībām

00:08:54.634 --> 00:08:56.892
starp elektroniem un kodolu --

00:08:56.892 --> 00:08:58.846
iedomājieties elektronus

00:08:58.846 --> 00:09:00.835
kas it kā kustās apkārt,

00:09:00.835 --> 00:09:02.956
riņķo apkārt kodolam.

00:09:02.956 --> 00:09:04.692
Vienā modelī jūs it kā varat

00:09:04.692 --> 00:09:06.700
iedomāties tos griežamies apkārt kodolam,

00:09:06.700 --> 00:09:08.000
bet tas nav gluži pareizi.

00:09:08.000 --> 00:09:10.499
Tie negriežas apkārt kā planētas, teiksim,

00:09:10.499 --> 00:09:11.660
griežas ap Sauli.

00:09:11.660 --> 00:09:13.749
bet tas ir labs sākums.

00:09:13.749 --> 00:09:16.267
Otrs veids ir iedomāties ka tās it kā lēkā apkārt kodolam

00:09:16.267 --> 00:09:18.691
vai virpuļo apkārt kodolam.

00:09:18.691 --> 00:09:19.956
Un tas ir tikai tāpēc

00:09:19.956 --> 00:09:22.073
ka realitāte šajā līmenī kļūst ļoti savāda,

00:09:22.073 --> 00:09:23.544
un mums faktiski ir jāpāriet uz kvantu fiziku

00:09:23.544 --> 00:09:26.408
lai pilnībā izprastu elektronu darbību.

00:09:26.408 --> 00:09:29.190
Bet pirmais iedomātais modelis jūsu galvās ir

00:09:29.190 --> 00:09:32.400
ka atoma centrā, šā oglekļa 12 atoma,

00:09:32.400 --> 00:09:34.067
jums ir kodols.

00:09:34.067 --> 00:09:36.644
Tas jums ir tieši šeit.

00:09:36.644 --> 00:09:40.733
Un šie elektroni lēkā apkārt kodolam.

00:09:40.733 --> 00:09:43.009
Un iemesls, kāpēc šie elektroni

00:09:43.009 --> 00:09:45.135
vienkārši neaizlido no kodola prom,

00:09:45.135 --> 00:09:47.200
kāpēc tie ir it kā ar kodolu sasaistīti,

00:09:47.200 --> 00:09:49.308
un veido atoma daļu,

00:09:49.308 --> 00:09:54.579
ir tāpēc, ka protoniem piemīt pozitīvs lādiņš,

00:09:54.579 --> 00:09:57.918
un elektroniem ir negatīvs lādiņš.

00:09:57.918 --> 00:10:02.477
Un tās ir vienas šīm fundamentālo daļiņu īpašībām.

00:10:02.477 --> 00:10:03.620
Kad jūs sākat par to domāt

00:10:03.620 --> 00:10:05.467
kāds fundamentāli var vel būt lādiņš,

00:10:05.467 --> 00:10:06.867
un tas sāk palikt samērā dziļi.

00:10:06.867 --> 00:10:08.400
Bet viena lieta ko mēs zinām,

00:10:08.400 --> 00:10:10.697
kad mēs runājam par elektromagnētiskajiem spēkiem,

00:10:10.697 --> 00:10:13.146
ir ka pretēji lādiņi pievelkas.

00:10:13.146 --> 00:10:14.959
Tāpēc labākais veids kā par to domāt ir:

00:10:14.959 --> 00:10:16.546
protoni un elektroni,

00:10:16.546 --> 00:10:18.133
tā kā tie ir pretēji lādēti,

00:10:18.133 --> 00:10:20.129
tie viens pie otra pievelkas.

00:10:20.129 --> 00:10:21.457
Neitroni ir neitrāli,

00:10:21.457 --> 00:10:25.088
tāpēc tie praktiski tikai šeit sēž iekšā kodolā,

00:10:25.088 --> 00:10:28.579
un viņi zināmā līmenī ietekmē īpašības,

00:10:28.579 --> 00:10:33.154
dažu elementu noteiktos atomos.

00:10:33.154 --> 00:10:35.005
Bet iemesls, kādēļ mums ir elektroni

00:10:35.005 --> 00:10:36.818
kas vienkārši neaizlido prom

00:10:36.818 --> 00:10:38.600
ir jo tie tiek pievilkti.

00:10:38.600 --> 00:10:42.333
Tie tiek pievelkas kodolam.

00:10:42.333 --> 00:10:45.067
Un tiem arī piemīt neiedomājami liels ātrums

00:10:45.067 --> 00:10:47.140
-- to patiesībā pat ir grūti --

00:10:47.140 --> 00:10:48.446
mēs atkal sākam pieskarties

00:10:48.446 --> 00:10:51.546
vienai ļoti savādai fizikas daļai

00:10:51.546 --> 00:10:52.570
līdzko mēs sākam runāt par

00:10:52.570 --> 00:10:54.164
to, ko elektroni patiesībā dara

00:10:54.164 --> 00:10:55.946
-- bet ar to jau pietiks --

00:10:55.946 --> 00:10:56.842
Es domāju jūs varat teikt

00:10:56.842 --> 00:10:57.924
ka tās lēkā apkārt tik daudz,

00:10:57.924 --> 00:11:00.733
jo vienkārši nevēlas iekrist kodolā,

00:11:00.733 --> 00:11:02.867
Es domāju tas būtu viens veids, kā par to domāt.

00:11:02.867 --> 00:11:08.123
Un tā, es pieminēju šeit oglekli 12

00:11:08.123 --> 00:11:09.769
ko apzīmē tā protonu skaits.

00:11:09.769 --> 00:11:12.403
Skābeklis tiktu apzīmēts ar 8 protoniem.

00:11:12.403 --> 00:11:16.467
Bet atkal, elektroni var mijiedarboties ar citiem elektroniem.

00:11:16.467 --> 00:11:18.650
Tos var paņemt nost citi atomi.

00:11:18.650 --> 00:11:21.025
Un tas principā veido

00:11:21.025 --> 00:11:23.271
lielu daļu no izpratnes par ķīmiju.

00:11:23.271 --> 00:11:25.995
Tā balstās uz to cik daudz elektronu ir atomam,

00:11:25.995 --> 00:11:27.600
vai cik to ir konkrētam elementam.

00:11:27.600 --> 00:11:29.467
Un kā šie elektroni ir konfigurēti,

00:11:29.467 --> 00:11:33.867
un kā citu elementu elektroni ir konfigurēti,

00:11:33.867 --> 00:11:36.018
vai varbūt par tā paša elementa citi atomi.

00:11:36.018 --> 00:11:41.267
Mēs varam sākt paredzēt kā viena elementa atoms

00:11:41.267 --> 00:11:43.333
reaģēs ar tā paša elementa citu atomu,

00:11:43.333 --> 00:11:46.733
vai kā viena elementa atoms -- kā tas varētu reaģēt,

00:11:46.733 --> 00:11:49.695
vai kā tas varētu savienoties, vai nesavienoties, vai pievilkties,

00:11:49.695 --> 00:11:52.200
vai atgrūsties no cita elementa atoma.

00:11:52.200 --> 00:11:53.420
Piemēram,

00:11:53.420 --> 00:11:56.300
un mēs par to nākotnē iemācīsimies daudz vairāk,

00:11:56.300 --> 00:12:00.144
vai ir iespējams citam atomam kādā vietā

00:12:00.144 --> 00:12:02.723
noņemt elektronu ogleklim,

00:12:02.733 --> 00:12:05.552
faktiski jebkura iemesla dēļ --

00:12:05.552 --> 00:12:10.338
un mēs runājam par to, ka zināmu elementu zināmiem neitrāliem atomiem

00:12:10.338 --> 00:12:13.723
ir lielāka tieksme pievilkt elektronus nekā citiem.

00:12:13.723 --> 00:12:15.218
Tad viens, varbūt viens no tiem,

00:12:15.218 --> 00:12:17.160
nočiepj elektronu no oglekļa,

00:12:17.160 --> 00:12:19.230
un tad šimogleklis būs

00:12:19.230 --> 00:12:21.831
mazāk elektronu nekā protonu,

00:12:21.831 --> 00:12:25.138
mums būs 5 elektroni un 6 protoni.

00:12:25.138 --> 00:12:27.800
Un tad mēs iegūsim pozitīvu kopējo lādiņu.

00:12:27.800 --> 00:12:30.039
Tad šajā ogleklī 12, pirmajā versijā, ko uzzīmēju,

00:12:30.039 --> 00:12:34.267
man bija 6 protoni un 6 neitroni, lādiņš dzēsās.

00:12:34.267 --> 00:12:36.553
Ja es zaudēju vienu no elektroniem, man to paliek tik 5,

00:12:36.553 --> 00:12:38.933
un tad man veidojas pozitīvs kopējais lādiņš.

00:12:38.933 --> 00:12:40.785
Un mēs runāsim daudz vairāk

00:12:40.785 --> 00:12:42.867
par to visu cauri visam ķīmijas atskaņošanas sarakstam,

00:12:42.867 --> 00:12:44.302
bet ceram jūs jau esat ieguvuši pārliecību ka

00:12:44.302 --> 00:12:46.133
ka vis šis jau paliek tiešām interesanti.

00:12:46.133 --> 00:12:51.800
Mēs jau varam ķerties pie šīs pamat daļiņas

00:12:51.800 --> 00:12:53.118
sauktu par atomu.

00:12:53.118 --> 00:12:54.920
Un pat vel interesantāk ir ka

00:12:54.920 --> 00:12:56.759
šīs fundamentālās pamat daļiņas sastāv no

00:12:56.759 --> 00:12:58.667
vel fundamentālākām daļiņām.

00:12:58.667 --> 00:13:00.867
Un visas šīs daļiņas var mainīt apkārt

00:13:00.867 --> 00:13:03.129
lai izmainītu atoma īpašības,

00:13:03.129 --> 00:13:06.044
vai pat lai pārveidotu viena elementa atomu

00:13:06.044 --> 00:13:09.036
par cita elementa atomu.