1
00:00:03,002 --> 00:00:05,867
Mēs cilvēki jau vairākus gadu tūkstošus tikai novērojot dabu sev apkārt esam zinājuši

2
00:00:07,207 --> 00:00:10,333
Ka eksistē dažādas vielas. Šīm dažādajām vielām... ir tieksme piemist dažādām īpašībām.

3
00:00:11,954 --> 00:00:14,745
Tām ir ne tikai dažādas īpašības; tās var arī dažādā veidā atstarot gaismu, vai to nemaz neatstarot.

4
00:00:17,601 --> 00:00:20,457
Vai būt noteiktā krāsā, vai būt noteiktā temperatūrā; būt šķidrām, gāzveida vai cietām.

5
00:00:22,108 --> 00:00:24,867
Bet mēs arī sākām novērot, kā tās reaģē viena uz otru dažādos apstākļos.

6
00:00:27,663 --> 00:00:31,477
un šeit ir dažu šādu vielu attēli. Kreisajā pusē ir ogleklis un tas ir... ir savā grafīta formā

7
00:00:31,477 --> 00:00:36,069
Pa labi šeit ir svins; un šīs te ir zelts

8
00:00:38,719 --> 00:00:41,369
un šīs visas, ko es esmu uzzīmējis, kuru attēlus es šeit esmu parādījis, tās visas ir iegūtas no šīs tīmekļa lapas

9
00:00:41,369 --> 00:00:45,453
Visas šīs vielas ir savās cietajās formās, bet mēs arī zinām, ka mēs

10
00:00:47,395 --> 00:00:49,338
Izskatās, ka tajās ir ietverts arī noteikta veida gaiss, ziniet, noteikta veida gaisa daļiņas,

11
00:00:49,338 --> 00:00:52,210
un atkarībā no tā, uz kādām gaisa daļiņām jūs skatāties,

12
00:00:55,079 --> 00:00:57,948
vai tas ir ogleklis, vai skābeklis, vai slāpeklis, tam katram šķiet piemīt dažādas īpašības

13
00:00:57,948 --> 00:00:59,425
Vai, pastāv dažas citas lietas, kas var būt šķidras,

14
00:00:59,425 --> 00:01:02,082
vai pat ja jūs paceļat šo vielu temperatūru pietiekami augstu.

15
00:01:02,082 --> 00:01:05,018
Ja jūs paceļat zelta vai svina temperatūru pietiekami augstu,

16
00:01:05,018 --> 00:01:06,503
jūs varat iegūt šķidrumu.

17
00:01:06,503 --> 00:01:09,841
Vai ja jūs savā veidā -- ja jūs sadedziniet oglekli,

18
00:01:09,841 --> 00:01:12,076
jūs varat to iegūt gāzveida stāvoklī,

19
00:01:12,076 --> 00:01:13,351
jūs varat to izdalīt atmosfērā,

20
00:01:13,351 --> 00:01:14,702
jūs varat nojaukt tā struktūru.

21
00:01:14,702 --> 00:01:17,271
Tās lūk ir lietas ko mēs visi savā veidā

22
00:01:17,271 --> 00:01:20,585
ko cilvēce ir novērojusi tūkstošiem gadu.

23
00:01:20,585 --> 00:01:22,452
Bet tas noved pie dabīga jautājuma

24
00:01:22,452 --> 00:01:24,226
kas kādreiz bija filozofisks jautājums,

25
00:01:24,226 --> 00:01:26,405
bet tagad mēs uz to varam atbildēt nedaudz labāk,

26
00:01:26,405 --> 00:01:30,898
un jautājums ir, ja mēs sadalām šo oglekli

27
00:01:30,898 --> 00:01:33,518
arvien mazākos un mazākos gabalos,

28
00:01:33,518 --> 00:01:35,554
vai ir kāds mazākais gabaliņš,

29
00:01:35,554 --> 00:01:39,867
kāda šīs lietas, šās vielas mazākā vienība,

30
00:01:39,867 --> 00:01:43,166
kurai joprojām piemīt oglekļa īpašības;

31
00:01:43,166 --> 00:01:45,256
Un ja jums kaut kā izdodas to sadalīt vel smalkāk,

32
00:01:45,256 --> 00:01:48,390
vai šīs oglekļa īpašības izzudīs?

33
00:01:48,390 --> 00:01:50,354
Un atbilde ir: JĀ, IR.

34
00:01:50,354 --> 00:01:52,200
Un tad lai vienotos par terminoloģiju,

35
00:01:52,200 --> 00:01:56,156
mēs saucam šīs dažādās vielas, šīs tīrās vielas

36
00:01:56,156 --> 00:01:59,025
kam noteiktās temperatūrās piemīt noteiktas īpašības,

37
00:01:59,025 --> 00:02:01,185
un kas noteiktā veidā reaģē,

38
00:02:01,185 --> 00:02:05,291
mēs tās saucam par elementiem.

39
00:02:05,291 --> 00:02:08,729
Ogleklis ir elements. Svins ir elements. Zelts ir elements.

40
00:02:08,729 --> 00:02:10,400
Jūs pat varat teikt ka ūdens ir elements.

41
00:02:10,400 --> 00:02:14,221
Un vēsturē cilvēki uz ūdeni ir atsaukušies kā uz elementu.

42
00:02:14,221 --> 00:02:17,892
Bet tagad mēs zinām, ka ūdens ir veidots no mazākiem pamat elementiem.

43
00:02:17,892 --> 00:02:20,405
Tas ir veidots no skābekļa un ūdeņraža.

44
00:02:20,405 --> 00:02:25,014
Un visi mūsu elementi ir uzskaitīti šeit

45
00:02:25,014 --> 00:02:27,758
Elementu periodiskajā tabulā.

46
00:02:27,758 --> 00:02:29,374
Ar C tiek apzīmēts ogleklis

47
00:02:29,374 --> 00:02:30,400
-- Es šeit tikai apskatīšu tos

48
00:02:30,400 --> 00:02:32,379
kas cilvēcei ir visnozīmīgākie --

49
00:02:32,379 --> 00:02:35,502
bet laika gaitā jūs noteikti paši iepazīsieties ar tiem visiem.

50
00:02:35,502 --> 00:02:39,148
Šis ir skābeklis. Šis ir slāpeklis. Šis ir silīcijs.

51
00:02:39,148 --> 00:02:42,867
Šis ir -- Au ir zelts. Šis ir svins.

52
00:02:42,867 --> 00:02:51,995
Un visu šo elementu pamata vienība ir atoms.

53
00:02:51,995 --> 00:02:54,559
Ja jūs turpināsiet pētīt dziļāk

54
00:02:54,559 --> 00:02:57,079
un dalīsiet vielu arvien mazākās un mazākās daļās.

55
00:02:57,079 --> 00:02:59,415
Beigās jūs nonāksiet pie oglekļa atoma.

56
00:02:59,415 --> 00:03:00,755
Darot to pašu lietu šeit,

57
00:03:00,755 --> 00:03:02,536
beigās jūs nonāksiet pie zelta atoma.

58
00:03:02,536 --> 00:03:03,991
Ja jūs izdarīsiet to pašu šeit,

59
00:03:03,991 --> 00:03:05,856
beigās jūs iegūsiet kādu no šīm mazajām

60
00:03:05,856 --> 00:03:07,758
-- labākas pasaules vārdā -- daļiņām,

61
00:03:07,758 --> 00:03:09,185
ko jūs nosauksiet par svina atomu.

62
00:03:09,185 --> 00:03:11,239
Un jūs nevarēsiet to vairs sadalīt sīkāk

63
00:03:11,239 --> 00:03:13,597
un joprojām saukt to par svinu,

64
00:03:13,597 --> 00:03:17,043
jo tam joprojām piemīt svina īpašības.

65
00:03:17,043 --> 00:03:18,330
Un tikai lai jums to vieglāk iztēloties

66
00:03:18,330 --> 00:03:21,193
-- tas ir kaut kas, ko arī man ir grūti iztēloties --

67
00:03:21,193 --> 00:03:24,040
atomi ir neticami mazi.

68
00:03:24,040 --> 00:03:25,901
Tiešām, neiedomājami mazi.

69
00:03:25,901 --> 00:03:27,555
Piemēram, ogleklis.

70
00:03:27,555 --> 00:03:29,379
Arī mani mati sastāv no oglekļa.

71
00:03:29,379 --> 00:03:31,882
Patiesībā lielākā daļa manis sastāv no oglekļa atomiem.

72
00:03:31,882 --> 00:03:35,912
Patiesībā lielākā daļa no visa dzīvā sastāv no oglekļa atomiem.

73
00:03:35,912 --> 00:03:40,533
Tad ja mēs paņemam manu matu. Mans mats ir ogleklis.

74
00:03:40,533 --> 00:03:42,231
Mans mats ir pamatā ogleklis.

75
00:03:42,231 --> 00:03:43,989
Tad ja jūs paņemat šādi manu matu

76
00:03:43,989 --> 00:03:45,565
-- mans mats nav dzeltens

77
00:03:45,565 --> 00:03:46,766
bet tas labi kontrastē ar melno krāsu.

78
00:03:46,766 --> 00:03:47,950
Mans mats ir melns. Bet ja es izdaru tā,

79
00:03:47,950 --> 00:03:49,713
jūs to ekrānā nespēsiet ieraudzīt.

80
00:03:49,713 --> 00:03:51,970
Bet ja jūs paņemat manu matu šeit, es jums paprasītu

81
00:03:51,970 --> 00:03:55,200
cik oglekļa atomus plats ir mans mats?

82
00:03:55,200 --> 00:03:58,467
Ja jūs skatāties mata platumu, nevis mata garumu,

83
00:03:58,467 --> 00:04:00,361
mana mata platumu, un prasāt:

84
00:04:00,361 --> 00:04:03,255
cik oglekļa atomu plats tas ir?

85
00:04:03,255 --> 00:04:07,049
Jūs varat minēt, oh, Sals jau man teica, tas ir ļoti mazs,

86
00:04:07,049 --> 00:04:09,150
varbūt tad tur ir tūkstotis oglekļa atomu,

87
00:04:09,150 --> 00:04:10,484
vai desmit tūkstoši, vai simts tūkstoši,

88
00:04:10,484 --> 00:04:11,788
un es teikšu - nē!

89
00:04:11,788 --> 00:04:14,249
Tajā ir miljons oglekļa atomu.

90
00:04:14,249 --> 00:04:17,439
Jūs varat savirknēt vienu miljonu oglekļa atomu

91
00:04:17,439 --> 00:04:20,933
pa cilvēka mata diagonāli.

92
00:04:20,933 --> 00:04:22,585
Un tas, protams, ir tikai vispārinājums,

93
00:04:22,585 --> 00:04:24,026
to nebūs precīzi viens miljons,

94
00:04:24,026 --> 00:04:26,605
bet tas jums dod izpratni pat to, cik viens atoms ir mazs.

95
00:04:26,605 --> 00:04:28,441
Ziniet, izraujiet sev no galvas vienu matu

96
00:04:28,441 --> 00:04:30,991
un iedomājieties ka uz tā saliekat miljons lietu

97
00:04:30,991 --> 00:04:33,991
vienu pie otras pāri matam,

98
00:04:33,991 --> 00:04:37,037
nevis mata garumam, bet mata platumam.

99
00:04:37,037 --> 00:04:39,175
Mata platumu pat saskatīt ir grūti.

100
00:04:39,175 --> 00:04:40,718
Un tur būs miljons oglekļa atomu

101
00:04:40,718 --> 00:04:42,979
vienkārši tam pāri.

102
00:04:42,979 --> 00:04:48,092
Tagad tas būtu diezgan skaidrs un un pašsaprotams

103
00:04:48,092 --> 00:04:49,026
-- mēs to zinām

104
00:04:49,026 --> 00:04:51,375
šis ir šis vismazākais oglekļa gabaliņš,

105
00:04:51,375 --> 00:04:53,933
katra elementa vismazākais gabaliņš.

106
00:04:53,933 --> 00:04:55,952
Bet vel interesantāk ir tas, kā

107
00:04:55,952 --> 00:04:59,066
šie pamata gabaliņi ir saistīti viens ar otru.

108
00:04:59,066 --> 00:05:02,556
Oglekļa atoms ir veidots no vel fundamentālākām daļiņām.

109
00:05:02,556 --> 00:05:07,469
Zelta atoms ir veidots no vel fundamentālākām daļiņām.

110
00:05:07,469 --> 00:05:10,445
Un faktiski viņi ir definēti pēc

111
00:05:10,445 --> 00:05:12,759
šo fundamentālo daļiņu izkārtojuma.

112
00:05:12,759 --> 00:05:14,087
Un ja jūs varat izmainīt

113
00:05:14,087 --> 00:05:15,901
jūsu rīcībā esošo fundamentālo daļiņu skaitu.

114
00:05:15,901 --> 00:05:17,844
Jūs varat izmainīt elementa īpašības,

115
00:05:17,844 --> 00:05:18,891
kā tas reaģēs,

116
00:05:18,891 --> 00:05:22,769
vai jūs pat spēsiet izmainīt pašu elementu.

117
00:05:22,769 --> 00:05:25,144
Un lai jūs to labāk spētu saprast.

118
00:05:25,144 --> 00:05:28,010
Parunāsim par šiem fundamentālajiem elementiem.

119
00:05:28,010 --> 00:05:31,825
Tātad jums ir protons.

120
00:05:31,825 --> 00:05:35,524
Un protons patiesībā ir tas, kas nosaka

121
00:05:35,524 --> 00:05:38,003
-- protonu skaits atoma kodolā

122
00:05:38,003 --> 00:05:40,096
un es par kodoliem runāšu pēc mirkļa --

123
00:05:40,096 --> 00:05:42,969
tas ir tas, kas nosaka elementu.

124
00:05:42,969 --> 00:05:45,492
Tātad tas ir tas, kas definē elementu.

125
00:05:45,492 --> 00:05:47,333
Ja jūs paskatāties šeit uz periodisko tabulu,

126
00:05:47,333 --> 00:05:50,154
tie patiesībā ir sakārtoti atomskaitļu secībā,

127
00:05:50,154 --> 00:05:51,575
un atomskaitlis ir

128
00:05:51,575 --> 00:05:54,667
burtiski tikai protonu skaits elementā.

129
00:05:54,667 --> 00:05:58,667
Pēc definīcijas, ūdeņradim ir viens protons.

130
00:05:58,667 --> 00:06:02,800
Hēlijam ir 2 protoni. Ogleklim ir 6 protoni.

131
00:06:02,800 --> 00:06:05,333
Jums nevar būt ogleklis ar 7 protoniem.

132
00:06:05,333 --> 00:06:07,172
Ja jums būtu, tas jau būtu slāpeklis,

133
00:06:07,172 --> 00:06:09,234
Tas vairs nebūtu ogleklis.

134
00:06:09,234 --> 00:06:10,589
Skābeklim ir 8 protoni.

135
00:06:10,589 --> 00:06:12,673
ja jums kaut kā izdotos pievienot šeit vel vienu protonu,

136
00:06:12,673 --> 00:06:14,050
tas vairs nebūtu skābeklis.

137
00:06:14,050 --> 00:06:18,333
Tas būtu fluors. Tātad tas definē elementu.

138
00:06:18,333 --> 00:06:20,067
Tas definē elementu.

139
00:06:20,067 --> 00:06:22,967
Un atomskaitlis, protonu skaits,

140
00:06:22,967 --> 00:06:25,447
protonu skaits -- un atcerieties,

141
00:06:25,447 --> 00:06:27,674
tas ir skaitlis, kas ir uzrakstīts šeit augšā

142
00:06:27,674 --> 00:06:30,116
katram elementam periodiskajā tabulā

143
00:06:30,116 --> 00:06:31,529
-- protonu skaits

144
00:06:31,529 --> 00:06:34,133
ir vienāds ar atomskaitli.

145
00:06:34,133 --> 00:06:36,852
Ir vienāds ar atomskaitli.

146
00:06:36,867 --> 00:06:38,861
Un viņi ir uzlikuši šo skaitli šeit augšā, jo tā ir

147
00:06:38,861 --> 00:06:42,221
elementu definējošā īpašība.

148
00:06:42,221 --> 00:06:46,133
Pārējās divas atoma sastāvdaļas ir

149
00:06:46,133 --> 00:06:47,702
-- es domāju mēs tās varam tā saukt --

150
00:06:47,702 --> 00:06:55,123
ir elektrons un neitrons.

151
00:06:55,123 --> 00:06:57,541
Un jūs savās galvās varat sākt būvēt modeli

152
00:06:57,541 --> 00:07:00,420
-- un šis modelis, ejot cauri ķīmijai mēs redzēsim,

153
00:07:00,420 --> 00:07:02,833
tas kļūs arvien abstraktāks

154
00:07:02,833 --> 00:07:04,821
un grūti konceptualizējams --

155
00:07:04,821 --> 00:07:06,548
bet viens veids, kā to iedomāties ir

156
00:07:06,548 --> 00:07:08,348
jums ir protoni un neitroni

157
00:07:08,348 --> 00:07:09,825
kas atrodas atoma centrā.

158
00:07:09,825 --> 00:07:11,600
Tie ir atoma kodols.

159
00:07:11,600 --> 00:07:14,867
Piemēram, ogleklim, mēs zinām, ir 6 protoni.

160
00:07:14,867 --> 00:07:19,067
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.

161
00:07:19,067 --> 00:07:22,385
Ogleklis 12, kas ir viena oglekļa versija,

162
00:07:22,385 --> 00:07:24,200
arī saturēs 6 neitronus.

163
00:07:24,200 --> 00:07:25,748
Jums var būt oglekļa versijas

164
00:07:25,748 --> 00:07:28,021
kurām ir dažāds neitronu skaits.

165
00:07:28,021 --> 00:07:30,113
Tātad neitroni var mainīties, elektroni var mainīties,

166
00:07:30,113 --> 00:07:31,733
jums joprojām būs tas pats elements.

167
00:07:31,733 --> 00:07:33,267
Protoni mainīties nevar.

168
00:07:33,267 --> 00:07:35,905
Ja jūs samaināt protonus, jūs iegūstat citu elementu.

169
00:07:35,905 --> 00:07:39,200
Es uzzīmēšu oglekļa 12 kodolu.

170
00:07:39,200 --> 00:07:43,200
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.

171
00:07:43,200 --> 00:07:46,487
Lūk šis ir oglekļa 12 kodols.

172
00:07:46,487 --> 00:07:48,333
Un dažreiz to apzīmēs šādi.

173
00:07:48,333 --> 00:07:51,132
Un dažreiz tam faktiski tiks arī pierakstīts

174
00:07:51,132 --> 00:07:53,831
arī protonu skaits.

175
00:07:53,831 --> 00:07:56,133
Un iemesls, kāpēc mēs rakstam ogleklis 12

176
00:07:56,133 --> 00:07:58,677
-- jūs zināt es saskaitīju 6 neitronus --

177
00:07:58,677 --> 00:08:00,379
ir jo tā ir kopējā summa.

178
00:08:00,379 --> 00:08:03,675
jūs to varat uztvert kā kopējo skaitli

179
00:08:03,675 --> 00:08:04,741
-- no vienas puses uz to skatoties,

180
00:08:04,741 --> 00:08:06,405
un mēs pieskarsimies niansēm nākotnē

181
00:08:06,405 --> 00:08:07,770
-- ir ka tas ir kopējais

182
00:08:07,770 --> 00:08:11,844
protonu un neitronu skaitlis kodolā.

183
00:08:11,844 --> 00:08:15,240
Un šim ogleklim pēc noklusējuma atomskaitlis ir 6,

184
00:08:15,240 --> 00:08:16,628
bet mēs to varam pierakstīt šeit

185
00:08:16,628 --> 00:08:18,596
tikai kā atgādinājumu pašiem sev.

186
00:08:18,596 --> 00:08:21,342
Tātad oglekļa atoma centrā mums ir šis kodols.

187
00:08:21,342 --> 00:08:24,863
Un ogleklis 12 sastāvēs no 6 protoniem un 6 neitroniem.

188
00:08:24,863 --> 00:08:27,495
Cita oglekļa versija, ogleklis 14, sastāvēs no

189
00:08:27,495 --> 00:08:30,909
6 protoniem, bet tad tam būs 8 neitroni.

190
00:08:30,909 --> 00:08:32,467
Tātad neitronu skaits var mainīties,

191
00:08:32,467 --> 00:08:34,610
bet šis konkrētais ir ogleklis 12.

192
00:08:34,610 --> 00:08:36,842
Un ogleklis 12 ir neitrāls --

193
00:08:36,842 --> 00:08:40,665
un es pēc mirkļa pieskaršos arī šā vārda niansēm --

194
00:08:40,665 --> 00:08:43,200
ja tas ir neitrāls, tam būs arī 6 elektroni.

195
00:08:43,200 --> 00:08:45,400
Es tūliņ uzzīmēšu šos 6 elektronus.

196
00:08:45,400 --> 00:08:49,467
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.

197
00:08:49,467 --> 00:08:51,836
Un vienā veidā -- un šis varbūt ir pirmais veids

198
00:08:51,836 --> 00:08:54,634
kā domāt par sakarībām

199
00:08:54,634 --> 00:08:56,892
starp elektroniem un kodolu --

200
00:08:56,892 --> 00:08:58,846
iedomājieties elektronus

201
00:08:58,846 --> 00:09:00,835
kas it kā kustās apkārt,

202
00:09:00,835 --> 00:09:02,956
riņķo apkārt kodolam.

203
00:09:02,956 --> 00:09:04,692
Vienā modelī jūs it kā varat

204
00:09:04,692 --> 00:09:06,700
iedomāties tos griežamies apkārt kodolam,

205
00:09:06,700 --> 00:09:08,000
bet tas nav gluži pareizi.

206
00:09:08,000 --> 00:09:10,499
Tie negriežas apkārt kā planētas, teiksim,

207
00:09:10,499 --> 00:09:11,660
griežas ap Sauli.

208
00:09:11,660 --> 00:09:13,749
bet tas ir labs sākums.

209
00:09:13,749 --> 00:09:16,267
Otrs veids ir iedomāties ka tās it kā lēkā apkārt kodolam

210
00:09:16,267 --> 00:09:18,691
vai virpuļo apkārt kodolam.

211
00:09:18,691 --> 00:09:19,956
Un tas ir tikai tāpēc

212
00:09:19,956 --> 00:09:22,073
ka realitāte šajā līmenī kļūst ļoti savāda,

213
00:09:22,073 --> 00:09:23,544
un mums faktiski ir jāpāriet uz kvantu fiziku

214
00:09:23,544 --> 00:09:26,408
lai pilnībā izprastu elektronu darbību.

215
00:09:26,408 --> 00:09:29,190
Bet pirmais iedomātais modelis jūsu galvās ir

216
00:09:29,190 --> 00:09:32,400
ka atoma centrā, šā oglekļa 12 atoma,

217
00:09:32,400 --> 00:09:34,067
jums ir kodols.

218
00:09:34,067 --> 00:09:36,644
Tas jums ir tieši šeit.

219
00:09:36,644 --> 00:09:40,733
Un šie elektroni lēkā apkārt kodolam.

220
00:09:40,733 --> 00:09:43,009
Un iemesls, kāpēc šie elektroni

221
00:09:43,009 --> 00:09:45,135
vienkārši neaizlido no kodola prom,

222
00:09:45,135 --> 00:09:47,200
kāpēc tie ir it kā ar kodolu sasaistīti,

223
00:09:47,200 --> 00:09:49,308
un veido atoma daļu,

224
00:09:49,308 --> 00:09:54,579
ir tāpēc, ka protoniem piemīt pozitīvs lādiņš,

225
00:09:54,579 --> 00:09:57,918
un elektroniem ir negatīvs lādiņš.

226
00:09:57,918 --> 00:10:02,477
Un tās ir vienas šīm fundamentālo daļiņu īpašībām.

227
00:10:02,477 --> 00:10:03,620
Kad jūs sākat par to domāt

228
00:10:03,620 --> 00:10:05,467
kāds fundamentāli var vel būt lādiņš,

229
00:10:05,467 --> 00:10:06,867
un tas sāk palikt samērā dziļi.

230
00:10:06,867 --> 00:10:08,400
Bet viena lieta ko mēs zinām,

231
00:10:08,400 --> 00:10:10,697
kad mēs runājam par elektromagnētiskajiem spēkiem,

232
00:10:10,697 --> 00:10:13,146
ir ka pretēji lādiņi pievelkas.

233
00:10:13,146 --> 00:10:14,959
Tāpēc labākais veids kā par to domāt ir:

234
00:10:14,959 --> 00:10:16,546
protoni un elektroni,

235
00:10:16,546 --> 00:10:18,133
tā kā tie ir pretēji lādēti,

236
00:10:18,133 --> 00:10:20,129
tie viens pie otra pievelkas.

237
00:10:20,129 --> 00:10:21,457
Neitroni ir neitrāli,

238
00:10:21,457 --> 00:10:25,088
tāpēc tie praktiski tikai šeit sēž iekšā kodolā,

239
00:10:25,088 --> 00:10:28,579
un viņi zināmā līmenī ietekmē īpašības,

240
00:10:28,579 --> 00:10:33,154
dažu elementu noteiktos atomos.

241
00:10:33,154 --> 00:10:35,005
Bet iemesls, kādēļ mums ir elektroni

242
00:10:35,005 --> 00:10:36,818
kas vienkārši neaizlido prom

243
00:10:36,818 --> 00:10:38,600
ir jo tie tiek pievilkti.

244
00:10:38,600 --> 00:10:42,333
Tie tiek pievelkas kodolam.

245
00:10:42,333 --> 00:10:45,067
Un tiem arī piemīt neiedomājami liels ātrums

246
00:10:45,067 --> 00:10:47,140
-- to patiesībā pat ir grūti --

247
00:10:47,140 --> 00:10:48,446
mēs atkal sākam pieskarties

248
00:10:48,446 --> 00:10:51,546
vienai ļoti savādai fizikas daļai

249
00:10:51,546 --> 00:10:52,570
līdzko mēs sākam runāt par

250
00:10:52,570 --> 00:10:54,164
to, ko elektroni patiesībā dara

251
00:10:54,164 --> 00:10:55,946
-- bet ar to jau pietiks --

252
00:10:55,946 --> 00:10:56,842
Es domāju jūs varat teikt

253
00:10:56,842 --> 00:10:57,924
ka tās lēkā apkārt tik daudz,

254
00:10:57,924 --> 00:11:00,733
jo vienkārši nevēlas iekrist kodolā,

255
00:11:00,733 --> 00:11:02,867
Es domāju tas būtu viens veids, kā par to domāt.

256
00:11:02,867 --> 00:11:08,123
Un tā, es pieminēju šeit oglekli 12

257
00:11:08,123 --> 00:11:09,769
ko apzīmē tā protonu skaits.

258
00:11:09,769 --> 00:11:12,403
Skābeklis tiktu apzīmēts ar 8 protoniem.

259
00:11:12,403 --> 00:11:16,467
Bet atkal, elektroni var mijiedarboties ar citiem elektroniem.

260
00:11:16,467 --> 00:11:18,650
Tos var paņemt nost citi atomi.

261
00:11:18,650 --> 00:11:21,025
Un tas principā veido

262
00:11:21,025 --> 00:11:23,271
lielu daļu no izpratnes par ķīmiju.

263
00:11:23,271 --> 00:11:25,995
Tā balstās uz to cik daudz elektronu ir atomam,

264
00:11:25,995 --> 00:11:27,600
vai cik to ir konkrētam elementam.

265
00:11:27,600 --> 00:11:29,467
Un kā šie elektroni ir konfigurēti,

266
00:11:29,467 --> 00:11:33,867
un kā citu elementu elektroni ir konfigurēti,

267
00:11:33,867 --> 00:11:36,018
vai varbūt par tā paša elementa citi atomi.

268
00:11:36,018 --> 00:11:41,267
Mēs varam sākt paredzēt kā viena elementa atoms

269
00:11:41,267 --> 00:11:43,333
reaģēs ar tā paša elementa citu atomu,

270
00:11:43,333 --> 00:11:46,733
vai kā viena elementa atoms -- kā tas varētu reaģēt,

271
00:11:46,733 --> 00:11:49,695
vai kā tas varētu savienoties, vai nesavienoties, vai pievilkties,

272
00:11:49,695 --> 00:11:52,200
vai atgrūsties no cita elementa atoma.

273
00:11:52,200 --> 00:11:53,420
Piemēram,

274
00:11:53,420 --> 00:11:56,300
un mēs par to nākotnē iemācīsimies daudz vairāk,

275
00:11:56,300 --> 00:12:00,144
vai ir iespējams citam atomam kādā vietā

276
00:12:00,144 --> 00:12:02,723
noņemt elektronu ogleklim,

277
00:12:02,733 --> 00:12:05,552
faktiski jebkura iemesla dēļ --

278
00:12:05,552 --> 00:12:10,338
un mēs runājam par to, ka zināmu elementu zināmiem neitrāliem atomiem

279
00:12:10,338 --> 00:12:13,723
ir lielāka tieksme pievilkt elektronus nekā citiem.

280
00:12:13,723 --> 00:12:15,218
Tad viens, varbūt viens no tiem,

281
00:12:15,218 --> 00:12:17,160
nočiepj elektronu no oglekļa,

282
00:12:17,160 --> 00:12:19,230
un tad šimogleklis būs

283
00:12:19,230 --> 00:12:21,831
mazāk elektronu nekā protonu,

284
00:12:21,831 --> 00:12:25,138
mums būs 5 elektroni un 6 protoni.

285
00:12:25,138 --> 00:12:27,800
Un tad mēs iegūsim pozitīvu kopējo lādiņu.

286
00:12:27,800 --> 00:12:30,039
Tad šajā ogleklī 12, pirmajā versijā, ko uzzīmēju,

287
00:12:30,039 --> 00:12:34,267
man bija 6 protoni un 6 neitroni, lādiņš dzēsās.

288
00:12:34,267 --> 00:12:36,553
Ja es zaudēju vienu no elektroniem, man to paliek tik 5,

289
00:12:36,553 --> 00:12:38,933
un tad man veidojas pozitīvs kopējais lādiņš.

290
00:12:38,933 --> 00:12:40,785
Un mēs runāsim daudz vairāk

291
00:12:40,785 --> 00:12:42,867
par to visu cauri visam ķīmijas atskaņošanas sarakstam,

292
00:12:42,867 --> 00:12:44,302
bet ceram jūs jau esat ieguvuši pārliecību ka

293
00:12:44,302 --> 00:12:46,133
ka vis šis jau paliek tiešām interesanti.

294
00:12:46,133 --> 00:12:51,800
Mēs jau varam ķerties pie šīs pamat daļiņas

295
00:12:51,800 --> 00:12:53,118
sauktu par atomu.

296
00:12:53,118 --> 00:12:54,920
Un pat vel interesantāk ir ka

297
00:12:54,920 --> 00:12:56,759
šīs fundamentālās pamat daļiņas sastāv no

298
00:12:56,759 --> 00:12:58,667
vel fundamentālākām daļiņām.

299
00:12:58,667 --> 00:13:00,867
Un visas šīs daļiņas var mainīt apkārt

300
00:13:00,867 --> 00:13:03,129
lai izmainītu atoma īpašības,

301
00:13:03,129 --> 00:13:06,044
vai pat lai pārveidotu viena elementa atomu

302
00:13:06,044 --> 00:13:09,036
par cita elementa atomu.