0:00:03.002,0:00:05.867
Mēs cilvēki jau vairākus gadu tūkstošus tikai novērojot dabu sev apkārt esam zinājuši

0:00:07.207,0:00:10.333
Ka eksistē dažādas vielas. Šīm dažādajām vielām... ir tieksme piemist dažādām īpašībām.

0:00:11.954,0:00:14.745
Tām ir ne tikai dažādas īpašības; tās var arī dažādā veidā atstarot gaismu, vai to nemaz neatstarot.

0:00:17.601,0:00:20.457
Vai būt noteiktā krāsā, vai būt noteiktā temperatūrā; būt šķidrām, gāzveida vai cietām.

0:00:22.108,0:00:24.867
Bet mēs arī sākām novērot, kā tās reaģē viena uz otru dažādos apstākļos.

0:00:27.663,0:00:31.477
un šeit ir dažu šādu vielu attēli. Kreisajā pusē ir ogleklis un tas ir... ir savā grafīta formā

0:00:31.477,0:00:36.069
Pa labi šeit ir svins; un šīs te ir zelts

0:00:38.719,0:00:41.369
un šīs visas, ko es esmu uzzīmējis, kuru attēlus es šeit esmu parādījis, tās visas ir iegūtas no šīs tīmekļa lapas

0:00:41.369,0:00:45.453
Visas šīs vielas ir savās cietajās formās, bet mēs arī zinām, ka mēs

0:00:47.395,0:00:49.338
Izskatās, ka tajās ir ietverts arī noteikta veida gaiss, ziniet, noteikta veida gaisa daļiņas,

0:00:49.338,0:00:52.210
un atkarībā no tā, uz kādām gaisa daļiņām jūs skatāties,

0:00:55.079,0:00:57.948
vai tas ir ogleklis, vai skābeklis, vai slāpeklis, tam katram šķiet piemīt dažādas īpašības

0:00:57.948,0:00:59.425
Vai, pastāv dažas citas lietas, kas var būt šķidras,

0:00:59.425,0:01:02.082
vai pat ja jūs paceļat šo vielu temperatūru pietiekami augstu.

0:01:02.082,0:01:05.018
Ja jūs paceļat zelta vai svina temperatūru pietiekami augstu,

0:01:05.018,0:01:06.503
jūs varat iegūt šķidrumu.

0:01:06.503,0:01:09.841
Vai ja jūs savā veidā -- ja jūs sadedziniet oglekli,

0:01:09.841,0:01:12.076
jūs varat to iegūt gāzveida stāvoklī,

0:01:12.076,0:01:13.351
jūs varat to izdalīt atmosfērā,

0:01:13.351,0:01:14.702
jūs varat nojaukt tā struktūru.

0:01:14.702,0:01:17.271
Tās lūk ir lietas ko mēs visi savā veidā

0:01:17.271,0:01:20.585
ko cilvēce ir novērojusi tūkstošiem gadu.

0:01:20.585,0:01:22.452
Bet tas noved pie dabīga jautājuma

0:01:22.452,0:01:24.226
kas kādreiz bija filozofisks jautājums,

0:01:24.226,0:01:26.405
bet tagad mēs uz to varam atbildēt nedaudz labāk,

0:01:26.405,0:01:30.898
un jautājums ir, ja mēs sadalām šo oglekli

0:01:30.898,0:01:33.518
arvien mazākos un mazākos gabalos,

0:01:33.518,0:01:35.554
vai ir kāds mazākais gabaliņš,

0:01:35.554,0:01:39.867
kāda šīs lietas, šās vielas mazākā vienība,

0:01:39.867,0:01:43.166
kurai joprojām piemīt oglekļa īpašības;

0:01:43.166,0:01:45.256
Un ja jums kaut kā izdodas to sadalīt vel smalkāk,

0:01:45.256,0:01:48.390
vai šīs oglekļa īpašības izzudīs?

0:01:48.390,0:01:50.354
Un atbilde ir: JĀ, IR.

0:01:50.354,0:01:52.200
Un tad lai vienotos par terminoloģiju,

0:01:52.200,0:01:56.156
mēs saucam šīs dažādās vielas, šīs tīrās vielas

0:01:56.156,0:01:59.025
kam noteiktās temperatūrās piemīt noteiktas īpašības,

0:01:59.025,0:02:01.185
un kas noteiktā veidā reaģē,

0:02:01.185,0:02:05.291
mēs tās saucam par elementiem.

0:02:05.291,0:02:08.729
Ogleklis ir elements. Svins ir elements. Zelts ir elements.

0:02:08.729,0:02:10.400
Jūs pat varat teikt ka ūdens ir elements.

0:02:10.400,0:02:14.221
Un vēsturē cilvēki uz ūdeni ir atsaukušies kā uz elementu.

0:02:14.221,0:02:17.892
Bet tagad mēs zinām, ka ūdens ir veidots no mazākiem pamat elementiem.

0:02:17.892,0:02:20.405
Tas ir veidots no skābekļa un ūdeņraža.

0:02:20.405,0:02:25.014
Un visi mūsu elementi ir uzskaitīti šeit

0:02:25.014,0:02:27.758
Elementu periodiskajā tabulā.

0:02:27.758,0:02:29.374
Ar C tiek apzīmēts ogleklis

0:02:29.374,0:02:30.400
-- Es šeit tikai apskatīšu tos

0:02:30.400,0:02:32.379
kas cilvēcei ir visnozīmīgākie --

0:02:32.379,0:02:35.502
bet laika gaitā jūs noteikti paši iepazīsieties ar tiem visiem.

0:02:35.502,0:02:39.148
Šis ir skābeklis. Šis ir slāpeklis. Šis ir silīcijs.

0:02:39.148,0:02:42.867
Šis ir -- Au ir zelts. Šis ir svins.

0:02:42.867,0:02:51.995
Un visu šo elementu pamata vienība ir atoms.

0:02:51.995,0:02:54.559
Ja jūs turpināsiet pētīt dziļāk

0:02:54.559,0:02:57.079
un dalīsiet vielu arvien mazākās un mazākās daļās.

0:02:57.079,0:02:59.415
Beigās jūs nonāksiet pie oglekļa atoma.

0:02:59.415,0:03:00.755
Darot to pašu lietu šeit,

0:03:00.755,0:03:02.536
beigās jūs nonāksiet pie zelta atoma.

0:03:02.536,0:03:03.991
Ja jūs izdarīsiet to pašu šeit,

0:03:03.991,0:03:05.856
beigās jūs iegūsiet kādu no šīm mazajām

0:03:05.856,0:03:07.758
-- labākas pasaules vārdā -- daļiņām,

0:03:07.758,0:03:09.185
ko jūs nosauksiet par svina atomu.

0:03:09.185,0:03:11.239
Un jūs nevarēsiet to vairs sadalīt sīkāk

0:03:11.239,0:03:13.597
un joprojām saukt to par svinu,

0:03:13.597,0:03:17.043
jo tam joprojām piemīt svina īpašības.

0:03:17.043,0:03:18.330
Un tikai lai jums to vieglāk iztēloties

0:03:18.330,0:03:21.193
-- tas ir kaut kas, ko arī man ir grūti iztēloties --

0:03:21.193,0:03:24.040
atomi ir neticami mazi.

0:03:24.040,0:03:25.901
Tiešām, neiedomājami mazi.

0:03:25.901,0:03:27.555
Piemēram, ogleklis.

0:03:27.555,0:03:29.379
Arī mani mati sastāv no oglekļa.

0:03:29.379,0:03:31.882
Patiesībā lielākā daļa manis sastāv no oglekļa atomiem.

0:03:31.882,0:03:35.912
Patiesībā lielākā daļa no visa dzīvā sastāv no oglekļa atomiem.

0:03:35.912,0:03:40.533
Tad ja mēs paņemam manu matu. Mans mats ir ogleklis.

0:03:40.533,0:03:42.231
Mans mats ir pamatā ogleklis.

0:03:42.231,0:03:43.989
Tad ja jūs paņemat šādi manu matu

0:03:43.989,0:03:45.565
-- mans mats nav dzeltens

0:03:45.565,0:03:46.766
bet tas labi kontrastē ar melno krāsu.

0:03:46.766,0:03:47.950
Mans mats ir melns. Bet ja es izdaru tā,

0:03:47.950,0:03:49.713
jūs to ekrānā nespēsiet ieraudzīt.

0:03:49.713,0:03:51.970
Bet ja jūs paņemat manu matu šeit, es jums paprasītu

0:03:51.970,0:03:55.200
cik oglekļa atomus plats ir mans mats?

0:03:55.200,0:03:58.467
Ja jūs skatāties mata platumu, nevis mata garumu,

0:03:58.467,0:04:00.361
mana mata platumu, un prasāt:

0:04:00.361,0:04:03.255
cik oglekļa atomu plats tas ir?

0:04:03.255,0:04:07.049
Jūs varat minēt, oh, Sals jau man teica, tas ir ļoti mazs,

0:04:07.049,0:04:09.150
varbūt tad tur ir tūkstotis oglekļa atomu,

0:04:09.150,0:04:10.484
vai desmit tūkstoši, vai simts tūkstoši,

0:04:10.484,0:04:11.788
un es teikšu - nē!

0:04:11.788,0:04:14.249
Tajā ir miljons oglekļa atomu.

0:04:14.249,0:04:17.439
Jūs varat savirknēt vienu miljonu oglekļa atomu

0:04:17.439,0:04:20.933
pa cilvēka mata diagonāli.

0:04:20.933,0:04:22.585
Un tas, protams, ir tikai vispārinājums,

0:04:22.585,0:04:24.026
to nebūs precīzi viens miljons,

0:04:24.026,0:04:26.605
bet tas jums dod izpratni pat to, cik viens atoms ir mazs.

0:04:26.605,0:04:28.441
Ziniet, izraujiet sev no galvas vienu matu

0:04:28.441,0:04:30.991
un iedomājieties ka uz tā saliekat miljons lietu

0:04:30.991,0:04:33.991
vienu pie otras pāri matam,

0:04:33.991,0:04:37.037
nevis mata garumam, bet mata platumam.

0:04:37.037,0:04:39.175
Mata platumu pat saskatīt ir grūti.

0:04:39.175,0:04:40.718
Un tur būs miljons oglekļa atomu

0:04:40.718,0:04:42.979
vienkārši tam pāri.

0:04:42.979,0:04:48.092
Tagad tas būtu diezgan skaidrs un un pašsaprotams

0:04:48.092,0:04:49.026
-- mēs to zinām

0:04:49.026,0:04:51.375
šis ir šis vismazākais oglekļa gabaliņš,

0:04:51.375,0:04:53.933
katra elementa vismazākais gabaliņš.

0:04:53.933,0:04:55.952
Bet vel interesantāk ir tas, kā

0:04:55.952,0:04:59.066
šie pamata gabaliņi ir saistīti viens ar otru.

0:04:59.066,0:05:02.556
Oglekļa atoms ir veidots no vel fundamentālākām daļiņām.

0:05:02.556,0:05:07.469
Zelta atoms ir veidots no vel fundamentālākām daļiņām.

0:05:07.469,0:05:10.445
Un faktiski viņi ir definēti pēc

0:05:10.445,0:05:12.759
šo fundamentālo daļiņu izkārtojuma.

0:05:12.759,0:05:14.087
Un ja jūs varat izmainīt

0:05:14.087,0:05:15.901
jūsu rīcībā esošo fundamentālo daļiņu skaitu.

0:05:15.901,0:05:17.844
Jūs varat izmainīt elementa īpašības,

0:05:17.844,0:05:18.891
kā tas reaģēs,

0:05:18.891,0:05:22.769
vai jūs pat spēsiet izmainīt pašu elementu.

0:05:22.769,0:05:25.144
Un lai jūs to labāk spētu saprast.

0:05:25.144,0:05:28.010
Parunāsim par šiem fundamentālajiem elementiem.

0:05:28.010,0:05:31.825
Tātad jums ir protons.

0:05:31.825,0:05:35.524
Un protons patiesībā ir tas, kas nosaka

0:05:35.524,0:05:38.003
-- protonu skaits atoma kodolā

0:05:38.003,0:05:40.096
un es par kodoliem runāšu pēc mirkļa --

0:05:40.096,0:05:42.969
tas ir tas, kas nosaka elementu.

0:05:42.969,0:05:45.492
Tātad tas ir tas, kas definē elementu.

0:05:45.492,0:05:47.333
Ja jūs paskatāties šeit uz periodisko tabulu,

0:05:47.333,0:05:50.154
tie patiesībā ir sakārtoti atomskaitļu secībā,

0:05:50.154,0:05:51.575
un atomskaitlis ir

0:05:51.575,0:05:54.667
burtiski tikai protonu skaits elementā.

0:05:54.667,0:05:58.667
Pēc definīcijas, ūdeņradim ir viens protons.

0:05:58.667,0:06:02.800
Hēlijam ir 2 protoni. Ogleklim ir 6 protoni.

0:06:02.800,0:06:05.333
Jums nevar būt ogleklis ar 7 protoniem.

0:06:05.333,0:06:07.172
Ja jums būtu, tas jau būtu slāpeklis,

0:06:07.172,0:06:09.234
Tas vairs nebūtu ogleklis.

0:06:09.234,0:06:10.589
Skābeklim ir 8 protoni.

0:06:10.589,0:06:12.673
ja jums kaut kā izdotos pievienot šeit vel vienu protonu,

0:06:12.673,0:06:14.050
tas vairs nebūtu skābeklis.

0:06:14.050,0:06:18.333
Tas būtu fluors. Tātad tas definē elementu.

0:06:18.333,0:06:20.067
Tas definē elementu.

0:06:20.067,0:06:22.967
Un atomskaitlis, protonu skaits,

0:06:22.967,0:06:25.447
protonu skaits -- un atcerieties,

0:06:25.447,0:06:27.674
tas ir skaitlis, kas ir uzrakstīts šeit augšā

0:06:27.674,0:06:30.116
katram elementam periodiskajā tabulā

0:06:30.116,0:06:31.529
-- protonu skaits

0:06:31.529,0:06:34.133
ir vienāds ar atomskaitli.

0:06:34.133,0:06:36.852
Ir vienāds ar atomskaitli.

0:06:36.867,0:06:38.861
Un viņi ir uzlikuši šo skaitli šeit augšā, jo tā ir

0:06:38.861,0:06:42.221
elementu definējošā īpašība.

0:06:42.221,0:06:46.133
Pārējās divas atoma sastāvdaļas ir

0:06:46.133,0:06:47.702
-- es domāju mēs tās varam tā saukt --

0:06:47.702,0:06:55.123
ir elektrons un neitrons.

0:06:55.123,0:06:57.541
Un jūs savās galvās varat sākt būvēt modeli

0:06:57.541,0:07:00.420
-- un šis modelis, ejot cauri ķīmijai mēs redzēsim,

0:07:00.420,0:07:02.833
tas kļūs arvien abstraktāks

0:07:02.833,0:07:04.821
un grūti konceptualizējams --

0:07:04.821,0:07:06.548
bet viens veids, kā to iedomāties ir

0:07:06.548,0:07:08.348
jums ir protoni un neitroni

0:07:08.348,0:07:09.825
kas atrodas atoma centrā.

0:07:09.825,0:07:11.600
Tie ir atoma kodols.

0:07:11.600,0:07:14.867
Piemēram, ogleklim, mēs zinām, ir 6 protoni.

0:07:14.867,0:07:19.067
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.

0:07:19.067,0:07:22.385
Ogleklis 12, kas ir viena oglekļa versija,

0:07:22.385,0:07:24.200
arī saturēs 6 neitronus.

0:07:24.200,0:07:25.748
Jums var būt oglekļa versijas

0:07:25.748,0:07:28.021
kurām ir dažāds neitronu skaits.

0:07:28.021,0:07:30.113
Tātad neitroni var mainīties, elektroni var mainīties,

0:07:30.113,0:07:31.733
jums joprojām būs tas pats elements.

0:07:31.733,0:07:33.267
Protoni mainīties nevar.

0:07:33.267,0:07:35.905
Ja jūs samaināt protonus, jūs iegūstat citu elementu.

0:07:35.905,0:07:39.200
Es uzzīmēšu oglekļa 12 kodolu.

0:07:39.200,0:07:43.200
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.

0:07:43.200,0:07:46.487
Lūk šis ir oglekļa 12 kodols.

0:07:46.487,0:07:48.333
Un dažreiz to apzīmēs šādi.

0:07:48.333,0:07:51.132
Un dažreiz tam faktiski tiks arī pierakstīts

0:07:51.132,0:07:53.831
arī protonu skaits.

0:07:53.831,0:07:56.133
Un iemesls, kāpēc mēs rakstam ogleklis 12

0:07:56.133,0:07:58.677
-- jūs zināt es saskaitīju 6 neitronus --

0:07:58.677,0:08:00.379
ir jo tā ir kopējā summa.

0:08:00.379,0:08:03.675
jūs to varat uztvert kā kopējo skaitli

0:08:03.675,0:08:04.741
-- no vienas puses uz to skatoties,

0:08:04.741,0:08:06.405
un mēs pieskarsimies niansēm nākotnē

0:08:06.405,0:08:07.770
-- ir ka tas ir kopējais

0:08:07.770,0:08:11.844
protonu un neitronu skaitlis kodolā.

0:08:11.844,0:08:15.240
Un šim ogleklim pēc noklusējuma atomskaitlis ir 6,

0:08:15.240,0:08:16.628
bet mēs to varam pierakstīt šeit

0:08:16.628,0:08:18.596
tikai kā atgādinājumu pašiem sev.

0:08:18.596,0:08:21.342
Tātad oglekļa atoma centrā mums ir šis kodols.

0:08:21.342,0:08:24.863
Un ogleklis 12 sastāvēs no 6 protoniem un 6 neitroniem.

0:08:24.863,0:08:27.495
Cita oglekļa versija, ogleklis 14, sastāvēs no

0:08:27.495,0:08:30.909
6 protoniem, bet tad tam būs 8 neitroni.

0:08:30.909,0:08:32.467
Tātad neitronu skaits var mainīties,

0:08:32.467,0:08:34.610
bet šis konkrētais ir ogleklis 12.

0:08:34.610,0:08:36.842
Un ogleklis 12 ir neitrāls --

0:08:36.842,0:08:40.665
un es pēc mirkļa pieskaršos arī šā vārda niansēm --

0:08:40.665,0:08:43.200
ja tas ir neitrāls, tam būs arī 6 elektroni.

0:08:43.200,0:08:45.400
Es tūliņ uzzīmēšu šos 6 elektronus.

0:08:45.400,0:08:49.467
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.

0:08:49.467,0:08:51.836
Un vienā veidā -- un šis varbūt ir pirmais veids

0:08:51.836,0:08:54.634
kā domāt par sakarībām

0:08:54.634,0:08:56.892
starp elektroniem un kodolu --

0:08:56.892,0:08:58.846
iedomājieties elektronus

0:08:58.846,0:09:00.835
kas it kā kustās apkārt,

0:09:00.835,0:09:02.956
riņķo apkārt kodolam.

0:09:02.956,0:09:04.692
Vienā modelī jūs it kā varat

0:09:04.692,0:09:06.700
iedomāties tos griežamies apkārt kodolam,

0:09:06.700,0:09:08.000
bet tas nav gluži pareizi.

0:09:08.000,0:09:10.499
Tie negriežas apkārt kā planētas, teiksim,

0:09:10.499,0:09:11.660
griežas ap Sauli.

0:09:11.660,0:09:13.749
bet tas ir labs sākums.

0:09:13.749,0:09:16.267
Otrs veids ir iedomāties ka tās it kā lēkā apkārt kodolam

0:09:16.267,0:09:18.691
vai virpuļo apkārt kodolam.

0:09:18.691,0:09:19.956
Un tas ir tikai tāpēc

0:09:19.956,0:09:22.073
ka realitāte šajā līmenī kļūst ļoti savāda,

0:09:22.073,0:09:23.544
un mums faktiski ir jāpāriet uz kvantu fiziku

0:09:23.544,0:09:26.408
lai pilnībā izprastu elektronu darbību.

0:09:26.408,0:09:29.190
Bet pirmais iedomātais modelis jūsu galvās ir

0:09:29.190,0:09:32.400
ka atoma centrā, šā oglekļa 12 atoma,

0:09:32.400,0:09:34.067
jums ir kodols.

0:09:34.067,0:09:36.644
Tas jums ir tieši šeit.

0:09:36.644,0:09:40.733
Un šie elektroni lēkā apkārt kodolam.

0:09:40.733,0:09:43.009
Un iemesls, kāpēc šie elektroni

0:09:43.009,0:09:45.135
vienkārši neaizlido no kodola prom,

0:09:45.135,0:09:47.200
kāpēc tie ir it kā ar kodolu sasaistīti,

0:09:47.200,0:09:49.308
un veido atoma daļu,

0:09:49.308,0:09:54.579
ir tāpēc, ka protoniem piemīt pozitīvs lādiņš,

0:09:54.579,0:09:57.918
un elektroniem ir negatīvs lādiņš.

0:09:57.918,0:10:02.477
Un tās ir vienas šīm fundamentālo daļiņu īpašībām.

0:10:02.477,0:10:03.620
Kad jūs sākat par to domāt

0:10:03.620,0:10:05.467
kāds fundamentāli var vel būt lādiņš,

0:10:05.467,0:10:06.867
un tas sāk palikt samērā dziļi.

0:10:06.867,0:10:08.400
Bet viena lieta ko mēs zinām,

0:10:08.400,0:10:10.697
kad mēs runājam par elektromagnētiskajiem spēkiem,

0:10:10.697,0:10:13.146
ir ka pretēji lādiņi pievelkas.

0:10:13.146,0:10:14.959
Tāpēc labākais veids kā par to domāt ir:

0:10:14.959,0:10:16.546
protoni un elektroni,

0:10:16.546,0:10:18.133
tā kā tie ir pretēji lādēti,

0:10:18.133,0:10:20.129
tie viens pie otra pievelkas.

0:10:20.129,0:10:21.457
Neitroni ir neitrāli,

0:10:21.457,0:10:25.088
tāpēc tie praktiski tikai šeit sēž iekšā kodolā,

0:10:25.088,0:10:28.579
un viņi zināmā līmenī ietekmē īpašības,

0:10:28.579,0:10:33.154
dažu elementu noteiktos atomos.

0:10:33.154,0:10:35.005
Bet iemesls, kādēļ mums ir elektroni

0:10:35.005,0:10:36.818
kas vienkārši neaizlido prom

0:10:36.818,0:10:38.600
ir jo tie tiek pievilkti.

0:10:38.600,0:10:42.333
Tie tiek pievelkas kodolam.

0:10:42.333,0:10:45.067
Un tiem arī piemīt neiedomājami liels ātrums

0:10:45.067,0:10:47.140
-- to patiesībā pat ir grūti --

0:10:47.140,0:10:48.446
mēs atkal sākam pieskarties

0:10:48.446,0:10:51.546
vienai ļoti savādai fizikas daļai

0:10:51.546,0:10:52.570
līdzko mēs sākam runāt par

0:10:52.570,0:10:54.164
to, ko elektroni patiesībā dara

0:10:54.164,0:10:55.946
-- bet ar to jau pietiks --

0:10:55.946,0:10:56.842
Es domāju jūs varat teikt

0:10:56.842,0:10:57.924
ka tās lēkā apkārt tik daudz,

0:10:57.924,0:11:00.733
jo vienkārši nevēlas iekrist kodolā,

0:11:00.733,0:11:02.867
Es domāju tas būtu viens veids, kā par to domāt.

0:11:02.867,0:11:08.123
Un tā, es pieminēju šeit oglekli 12

0:11:08.123,0:11:09.769
ko apzīmē tā protonu skaits.

0:11:09.769,0:11:12.403
Skābeklis tiktu apzīmēts ar 8 protoniem.

0:11:12.403,0:11:16.467
Bet atkal, elektroni var mijiedarboties ar citiem elektroniem.

0:11:16.467,0:11:18.650
Tos var paņemt nost citi atomi.

0:11:18.650,0:11:21.025
Un tas principā veido

0:11:21.025,0:11:23.271
lielu daļu no izpratnes par ķīmiju.

0:11:23.271,0:11:25.995
Tā balstās uz to cik daudz elektronu ir atomam,

0:11:25.995,0:11:27.600
vai cik to ir konkrētam elementam.

0:11:27.600,0:11:29.467
Un kā šie elektroni ir konfigurēti,

0:11:29.467,0:11:33.867
un kā citu elementu elektroni ir konfigurēti,

0:11:33.867,0:11:36.018
vai varbūt par tā paša elementa citi atomi.

0:11:36.018,0:11:41.267
Mēs varam sākt paredzēt kā viena elementa atoms

0:11:41.267,0:11:43.333
reaģēs ar tā paša elementa citu atomu,

0:11:43.333,0:11:46.733
vai kā viena elementa atoms -- kā tas varētu reaģēt,

0:11:46.733,0:11:49.695
vai kā tas varētu savienoties, vai nesavienoties, vai pievilkties,

0:11:49.695,0:11:52.200
vai atgrūsties no cita elementa atoma.

0:11:52.200,0:11:53.420
Piemēram,

0:11:53.420,0:11:56.300
un mēs par to nākotnē iemācīsimies daudz vairāk,

0:11:56.300,0:12:00.144
vai ir iespējams citam atomam kādā vietā

0:12:00.144,0:12:02.723
noņemt elektronu ogleklim,

0:12:02.733,0:12:05.552
faktiski jebkura iemesla dēļ --

0:12:05.552,0:12:10.338
un mēs runājam par to, ka zināmu elementu zināmiem neitrāliem atomiem

0:12:10.338,0:12:13.723
ir lielāka tieksme pievilkt elektronus nekā citiem.

0:12:13.723,0:12:15.218
Tad viens, varbūt viens no tiem,

0:12:15.218,0:12:17.160
nočiepj elektronu no oglekļa,

0:12:17.160,0:12:19.230
un tad šimogleklis būs

0:12:19.230,0:12:21.831
mazāk elektronu nekā protonu,

0:12:21.831,0:12:25.138
mums būs 5 elektroni un 6 protoni.

0:12:25.138,0:12:27.800
Un tad mēs iegūsim pozitīvu kopējo lādiņu.

0:12:27.800,0:12:30.039
Tad šajā ogleklī 12, pirmajā versijā, ko uzzīmēju,

0:12:30.039,0:12:34.267
man bija 6 protoni un 6 neitroni, lādiņš dzēsās.

0:12:34.267,0:12:36.553
Ja es zaudēju vienu no elektroniem, man to paliek tik 5,

0:12:36.553,0:12:38.933
un tad man veidojas pozitīvs kopējais lādiņš.

0:12:38.933,0:12:40.785
Un mēs runāsim daudz vairāk

0:12:40.785,0:12:42.867
par to visu cauri visam ķīmijas atskaņošanas sarakstam,

0:12:42.867,0:12:44.302
bet ceram jūs jau esat ieguvuši pārliecību ka

0:12:44.302,0:12:46.133
ka vis šis jau paliek tiešām interesanti.

0:12:46.133,0:12:51.800
Mēs jau varam ķerties pie šīs pamat daļiņas

0:12:51.800,0:12:53.118
sauktu par atomu.

0:12:53.118,0:12:54.920
Un pat vel interesantāk ir ka

0:12:54.920,0:12:56.759
šīs fundamentālās pamat daļiņas sastāv no

0:12:56.759,0:12:58.667
vel fundamentālākām daļiņām.

0:12:58.667,0:13:00.867
Un visas šīs daļiņas var mainīt apkārt

0:13:00.867,0:13:03.129
lai izmainītu atoma īpašības,

0:13:03.129,0:13:06.044
vai pat lai pārveidotu viena elementa atomu

0:13:06.044,0:13:09.036
par cita elementa atomu.