Daudz ļaužu nāca pie Jošefata tam teikt,

ka milzīga armija tuvojas, 
lai pret viņu uzsāktu karu.

Ziņu satraukts, Jošefats paziņoja,

ka visiem jūdiem jānododas gavēnim.

No visas Jūdejas sanāca ļaudis,

lai gavētu un kopīgi lūgtos.

Mēs bijām daļa no liela pūļa, un Jošefats

dedzīgi lūdza Dieva palīdzību.

Tad kājās piecēlās vīrs 
vārdā Jahāciels un teica,

ka Jošefatam nav jāraizējas--

ka tā ir nevis viņa, bet gan Dieva cīņa.

Agri no rīta mēs devāmies 
uz Tekojas tuksnesi.

Mēs bijām pamatīgi nobažījušies par 
stāšanos pretī šai milzīgajai armijai,

taču mums tika teikts saglabāt savu ticību.

Tāpat mēs arī lūdzāmies.

Kad mūsu izlūku vads šķērsoja kalnu,

mēs apkārt redzējām vien mirušus ķermeņus.

Ienaidnieks acīmredzot bija 
pavērsis ieročus pats pret sevi.

Jošefata lūgšanas sniedza tam uzvaru kaujā

bez vajadzības cīnīties.